Ārstēšana, Veselības politika

Vai aicinās seksologus no Krievijas?

Shutterstock ilustrācija

Valsts sekretāru sanāksmē ir uzsaukts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā iekļauts saraksts ar augsti kvalificētām 26 profesijām, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Tiek pieļauts, ka šajās profesijās varēs uzaicināt ārzemniekus no valstīm, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Šāds saraksts radies tāpēc, ka to pieprasa Eiropas Savienības (ES) direktīva, kurā paredzētas izmaiņas ES “zilās kartes” piešķiršanas kārtībā, kas nodrošina ārzemniekiem tiesības uz darbu, kā arī termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem. Taču sarakstā iekļautās profesijas nav ES uzspiestas, tā ir Latvijas politiķu atbildība.

Ekonomikas ministrija šajā sarakstā ir iekļāvusi arī dažādu specialitāšu ārstus (radiologus, rehabilitologus, reimatologus, rezidentus (izņemot ģimenes ārstu specialitātē), seksologus, psihoterapeitus, traumatologus, ortopēdus, urologus, transplantologus, internus u. c.), uz kuru vietām varēs pretendēt, piemēram, Krievijas, Indijas, Ukrainas un citu trešo valstu ārsti, kuriem paredzēta lielāka darba samaksa nekā pašmāju ārstiem.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības nodomiem ar atvieglotiem nosacījumiem uzaicināt uz darbu Latvijā ārstus no ārzemēm.

“Valsts sekretāru sanāksmē uzsauktais dokuments apgāž mītu, ka ārstu skaits Latvijā ir pietiekams. Taču tā vietā, lai atbilstoši Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem valdība pieliktu visus spēkus veselības aprūpes nozares cilvēkresursu nodrošināšanai ar vietējiem speciālistiem, tā gatavojas problēmu risināt vienkārši,” uzskata LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš mierināja, ka iesniegtais noteikumu projekts neesot virzīts uz to, lai priekšroku dotu iebraucējiem, bet gan uz to, lai darba devēji izvēlētos vietējos speciālistus un censtos paaugstināt darba samaksu saviem ārstiem. “Ja darba vieta paliek tukša tikai tāpēc, ka ārstu neapmierina alga, un pie darba devēja piesakās kvalificēts mediķis no ārzemēm, kuram jāmaksā vairāk, tad taču vajadzētu sekot rīcībai, lai ārsts neatstāj darba vietu. Jāņem vērā, ka ārstiem, kas vēlēsies strādāt Latvijā, būs nepieciešamas valsts valodas zināšanas un augstskolas diploma atzīšana,” stāsta padomnieks un piebilst, ka šis saraksts katru gadu
tikšot pārskatīts.

Kaut gan K. Bērziņš apgalvoja, ka šāds saraksts ir tapis, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras un mediķu asociāciju statistiku, tomēr jāšaubās, vai ārstu organizācijas tā veidošanā ir bijušas iesaistītas. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs sacīja, ka slimnīcām nekāda statistika neesot prasīta, arī vairāku ārstu profesionālo asociāciju vadītāji pirmo reizi dzirdēja par šādu sarakstu.

1 komentārs

Pievienot komentāru