Ārstēšana, Veselības politika

Veselības nozares finansēšanai piedāvā celt PVN vai ieviest obligāto veselības apdrošināšanu

Foto-Shutterstock

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem – obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.

Kučinskis pēc darba grupas sēdes žurnālistus informēja, ka šodien diskusijas notika par četriem priekšlikumiem. Lai arī galīga vienošanās netika panākta, darba grupa lēma izskatīšanai koalīcijā piedāvāt divus priekšlikumus.

Viens no tiem ir Latvijas Bankas ideja ieviest katram iedzīvotājam fiksētu vai diferencētu maksājumu par obligāto veselības apdrošināšanu.

Otrs ir Kučinska priekšlikums obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpes sistēmai daļu jeb 1,5% no sociālā budžeta, kuru veido darba devēju un strādājošo iemaksas. Savukārt paralēli kompensēt šo summu sociālajam budžetam, par 1% palielinot PVN. Tādējādi notiktu atgriešanās pie tās PVN likmes 22% , kura bija spēkā 2011.gadā, atzīmē premjers.

“Tā mēs iegūsim iespēju būtiski palielināt veselības aprūpes sistēmā strādājošo algas. Maksājot PVN, veselības aprūpes sistēmu būs spiesti finansēt arī tie strādājošie, kuri dažādu iemeslu dēļ nemaksā sociālo nodokli. Savukārt tiem, kas maksā sociālo nodokli tiks nodrošināta pilnvērtīga veselības aprūpe. Tas pats attiecas uz pensionāriem, bērniem, uz visām sociāli aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Nedaudz palielinot PVN, visi solidāri maksās par veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanu,” Kučinskis.

Savukārt attiecībā uz Latvijas Bankas piedāvāto modeli, premjers norāda, ka nav pieņemami tie varianti, kuri uzliek papildus finanšu slodzi mazo un arī vidējo algu saņēmējiem, tādejādi veicinot sociālo netaisnību – tā ir sarkanā līnija un to nedrīkst pārkāpt.

“Vēl viena sarkanā līnija ir darbaspēka nodokļu palielināšana. Arī to nevar pieļaut, jo tā ir pretrunā ar nodokļu reformas būtību un mērķiem,” uzsver Kučinskis.
Kučinskis sacīja, ka viņa piedāvātajā variantā visi iedzīvotāji saņems tādus medicīniskos pakalpojumus kā ģimenes ārsts, specifiskās saslimšanas, piemēram, onkoloģija, kā arī ātrā medicīniskā palīdzība u.c.

Premjera piedāvājums paredz, ka tādējādi veselības nozare papildus iegūtu aptuveni 80 miljonus eiro. “Papildus finansējums ļaus strikti pateikt, ka vairs nebūs gadiem jāstāv rindās, bet valsts garantēs pakalpojumus noteiktā laika posmā,” sacīja premjers.

Viņš gan atturējās prognozēt, vai šis priekšlikums gūs atbalstu koalīcijā. “Gaidīšanas laiks ir beidzies. Lēmums jāpieņem nākamās nedēļas beigās,” uzsvēra Kučinskis. Par to, kurš no šiem modeļiem tiks īstenots, nākamajā nedēļā jāvienojas Sadarbības padomei un valdībai.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja, ka, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas modeli, augtu medicīnas pakalpoju klāsts Latvijas iedzīvotājiem.

Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas piedāvājums paredz obligātu maksājumu visiem iedzīvotājiem, piemēram, 20 eiro apmērā, bet summu arī varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. Savukārt tiem, kas nevarēs atļauties iegādāties polisi, palīdzēs valsts vai pašvaldība.

“Latvijas Bankas modelis neparedz nodokļu celšanu, turklāt Latvijas bērniem, studentiem un pensionāriem apdrošināšanas polise būtu par velti, bet strādājošie varētu maksāt, iespējams, diferencētas polises izmaksas. Pēc mūsu aprēķiniem, valsts budžets iegūtu 250 miljonus eiro, par ko varētu samaksāt gan ārstiem un māsiņām, gan arī samazināt rindas,” stāstīja Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankas prezidents bija skeptisks par priekšlikumu celt PVN, jo tas viņa ieskatā ir “lielākais bezspēcības apliecinājums”.
“Šo nodokli parasti ceļ valstis, kas atrodas dziļā krīzē un tām nav naudas. Manuprāt, PVN ir nacionālais drošības nodoklis, kuru valstis ceļ tikai tad, kad ir bezizeja, bet Latvijai tāda situācija nav,” uzsvēra Rimšēvičs.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.

Pēcāk veselības finansējuma jautājuma risināšanai tika izveidota darba grupa Ministru prezidenta vadībā. Valdības vadītājs norādījis, ka viņa vadītā darba grupa no iepriekšējām darba grupām atšķiras ar to, ka šoreiz ir noteikta robeža jeb datums, proti, 1.jūnijs, līdz kuram jāpanāk vienošanās. Viņš uzsvēra, ka koalīcijai būs jāsanāk kopā un jāpieņem viens no risinājumiem, kas kādam noteikti nepatiks.

Tāpat ziņots, ka Veselības ministrija (VM) neatbalsta valsts veselības apdrošināšanu fiksētā maksājuma veidā. VM un veselības ministre Anda Čakša iestājas par to, ka jānodrošina veselības apdrošināšanas piesaiste sociālajam nodoklim, īpaši ņemot vērā ēnu ekonomikas apmēru Latvijā.

Pievienot komentāru