Dzīves māksla, Psiholoģija

“Indes sakni izravēt”. Latvietes veģetatīvās distonijas uzveikšanas stāsts

Foto - Fotolia/ vladimirfloyd

Viņa dzīvo kādā no Latvijas lielpilsētām, kas, viņas vārdiem, pēc būtības esot mazpilsēta. Konkurence uz labiem amatiem te ir liela. Un viņas stāsts par veģetatīvo distoniju sākās tieši tad, kad viņa dabūju prestižu darbu. Un kā piedevu – ārkārtīgi mokošu veģetatīvo distoniju, kas dzīvi pārvērš par murgu. Tikai sākumā viņa nezināja, ka tā ir šī slimība. Tās uzveikšana prasīja trīs dzīves gadus. Viņa tika galā bez tabletēm, atrodot un izravējot indes sakni.

Domāju, ka tas ir vēzis

Tas sākās tā pēkšņi, uzreiz. Bija jauns darbs, jaunas iespējas. Sākumā viss likās tik labi – vēlamais darba laiks, vēlamais atalgojums. Prasības gan bija augstas. Augstākā līmeņa apmācības, izkāpšana no komforta zonas. Bet problēma, iespējams ( es tā domāju), ir cilvēkos, kuriem ir augsts pašvērtējums, kuri tiecas uz augšu un neatzīst sakāvi. Citi apmācību laikā izplūda asarās, citi drīz vien pameta darbu, bet es saslimu.

Sākumā nevarēju norīt siekalas. Sākās angīna. Vasarā. Angīna pārgāja, burbulis kaklā palika.

Sajūta šāda – riju siekalas, un domāju, ka nevaru tās norīt. Biju pat slimnīcā. Analīzes izrādījās labas. Vairogdziedzerim laika gaitā pat taisīja biopsiju. Neko neatrada.

Siekalu norīšanas problēmas gan saasinājās stresa situācijās, darbā. Brīvdienās mazinājās vai pazuda pavisam. Bet to es aptvēru tikai pēc laika. Jo siekalu rīšanas problēmas mijās ar karstuma viļņiem, sajūtu, ka ģībšu, roku, kāju svīšanu, sirds aritmiju (kas reāli arī parādījās), kā arī bija izteiktas kuņģa sāpes pirms atbildīgiem brīžiem.

Tas viss transformējās ikdienas (!) galvassāpēs. Tās sākas uzreiz pēc pamošanās vai jau nakts laikā, ar stīvu sprandu un akūtu nogurumu. Teikšu – murgs, ne dzīve, jo esmu es, un mana slimība. Veltīt smaidu ģimenei, darbam tādā stāvoklī nesanāk….

Domas, kas un kāpēc tā notiek, šaudījās. Eh-h!… daudz domu bija – ka kuņģis slims, uz “kobru” gāju. Dzēru Omeprazolu – nepalīdzēja. Domāju – vēzis.

Domāju, ka ir vairogdziedzera vēzis vai kākslis. Jo vairāk lasīju internetā informāciju, jo vairāk domāju, ka beigas un gals klāt.

Ģimenes ārsts mērīja asinsspiedienu un rakstīja zāles – kā vecai omai. Endokrinologs pārbaudīja visu nepieciešamo. Gulēju slimnīcā dēļ galvassāpēm. Likās – būs infarkts.

Man reiba galva un reizēm jutos kā piedzērusies.

Darbs pie datora bija murgs. Reizēm dienas pagāja kā miglā, dzērumā un nespējā koncentrēties.

Nespēju noticēt neirologam

Tā es dzīvoju apmēram trīs gadus. Līdz slimnīcā satiku neirologu.

Viņa teica – nomaini darbu, paņem slimības lapu. Pasēdi mājās. Darbs pēc tevis neraudās, kā tu – pēc darba. Liekas, ka visu dzīvi ir jāstrādā, visur jāpaspēj, skaisti jāizskatās. Taču – jāmaina domāšana.

Neticēju.

Aizgāju pie psihoterapeita. Visu seansu raudāju, nezināju, ko lai stāstu.

Viņš pateica to pašu, ko neirologs – tā ir veģetatīvā distonija.

Pie psihoterapeita biju vienu reizi. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu un pasi tas pienācās bez maksas (ir cilvēki, kas baidās iet ar nosūtījumu, tad atliek maksas pakalpojumi).

Nespēju noticēt, ka nervi var izraisīt reālu fizisku saslimšanu, fiziskas sāpes. Muguras, galvas, acu sāpes, sirds aritmiju, ģīboņus, reiboņus, rīšanas traucējumus…

Speciāliste piedāvāja vai nu lietot zāles, vai pašai visu mainīt. Teica – raksti atlūgumu un paplašini redzesloku. Dari to, kas tev patīk, nerunā ar tiem, kuri tev nepatīk. Saki, ko domā un izvērtē, kuru domas par tevi ir svarīgas… Izproti, kas tev ir svarīgs un kā gribi dzīvot…

15 Komentāri

  1. Paldies par stāstu, taču, manuprāt, šobrīd vērojama tendence, ka visas slimības (simptomus) sāk norakstīt uz VD. Pat neizmeklējot, jo veselības aprūpē ļoti trūkst līdzekļu un pacientam pašam bieži vien nav naudas. Manuprāt, jāizslēdz slimības (reālas) un tad (ja neko neatrod) var noteikt VD diagnozi.
    Es pati sāku nodarboties ar jogu. Arī ļoti palīdz sakārtot gan galvu, gan ķermeni.

      1. Jā, es saprotu, plus tas, ka apmeklēja psihoterapeitu, nozīmē, ka cilvēks to var atļauties. Es runāju par gadījumiem, kad neizmeklē un uzreiz nosaka VD diagnozi. Tāpēc es uzskatu, ka galā jātiek (arī lasot pieredzes stāstus) , bet vispirms jāizmeklējas.

        1. Intervējamā sieviete pēc Jūsu komentāra atsūtīja informāciju, ka psihoterapeits bija bezmaksas (tagad rakstā papildināts). Ar ģimenes ārsta nosūtījumu var tikt pie psihoterapeita bezmaksas. Vienīgi daudzi baidoties būt neanonīmi.

  2. “Man bija sajūta, ka negribu vairs tā dzīvot. Skaidrs bija viens – veselības problēmu man it kā tādu – tā saka ārsts, – bet jūtos slima. Ar tādiem simptomiem nevar dzīvot, skaidri zinu, un esmu pārliecināta, ka labu galu tā dabūt nevar.”

    Korektors arī aizgāja no darba…?

  3. ar V.D. ir tāpat kā ar mūsu esības būtību,proti, visi par to gudri runā, bet neviens nezina, kas tas ir un līdz ar to, kā palīdzēt. Labi ir darba nomaiņa, labi ir bērniņš, bet ja nebūs transformācijas attieksmē, simptomi var atgriezties. Kaut kur lasīju, ka V.D. esot individualitātes pārveidošana….. dzīvnieki ar V.D. neslimo

  4. Jā,bet priecāties vēl par agru.Viņa atgriežas.Dzīvē jau viss neiet kā pa diedziņu.Sievietei paveicās,ka viņai jau jaunos gados noteica pareizu diagnozi.Tagad,kad atkārtosies simptomi,viņa jau zinās,ar ko darīšana.Citiem tā nepaveicās.,runāja,ka laikam depresija,spieda lietot zāles,no kurām sliktāk palika.,spiediena krīzes,sirdsklauves,trīce-ārēji nekas netrīc,bet iekšā viss trīc un salst.,nāves bailes.skrien pa ārstiem,meklē slimības,neko neatrod,bet sāpes beidz nost.,tu nesaproti,kas ar tevi notiek.tad,kad saproti,ka tā tiešām ir distonija,viss mainās.,var ar to tikt galā,bet jārēķinās,ka krīzes situācijās,ari pie smagām diagnozēm ģimenē,šķiršanās un c.viss atkārtojas..

  5. Non tev taisnība,neviens neko par to nezin….Jāni man otrādi škiršanās un pat vēl lielāks un sāpīgāks zadējums iznīcināja VD..it kā mana esamība pateica,nu tu esi viena uz pasaules Tev vairs nav iespēju un tiesības dzīvot ar to briesmoni..tagad viena ,ej vien tālāk viena….
    Katram ir jāatklāj kaut kas loti personisks…lai ar to vispirms sadzīvotu un tad atbrīvotos…man škiet divas vienādas pieredzes ar VD vienkārši nepastāv…VD manu individualitāti arī nepārveidoja, bet visus kas mani sâpināja, es no saves dzīves izsvītroju…un tur paliku Es tāpati Es tikai ar gaišu gaišu pasauli apkārt…Es pazīstu šo elli…un es to vairs nepienemšu…lai visiem izdodas!!!

  6. VD ir paaugstinātu stresa strāvu rezultāts. Patstāvīgi paaugstinātas strāvas rada super jūtīgumu un organisms strāvas ilgi necieš. Nevajag sev iegalvot, ka tā ir slimība. Ja cilvēks visu diennakti kaļ plānus, streso un vandās, tad organisms pieņem šādu strāvas daudzumu par normu un organisms ir pārslodzē. Pieņemsim, ka cilvēks ir sapratis un cenšas visu darīt tagad pareizi, bet ir viens bet, jūtīgums nav nekur pazudis. Vis tagad ir atkarīgs no dzīvesbiedra un cilvēkiem jūsu tuvumā. Dažiem palīdz šķiršanās, bet šķirties dēļ super jūtīguma, tas ir muļķīgi. Dzīvesbiedram ir jāsaprot ,ka vis tagad ir atkarīgs no viņa. Nekādu patīk vai nepatīk, gribu vai negribu, nekādu cepšanos un ķēzīšanos, nekādu pārmetumu.Katrai sliktai domai un vārdam ir enerģija. Pats riebīgākais ir pārmetums vai nicināšana. Ekstrasens arī ir super jūtīgs cilvēks un katru enerģiju uztver ar riebumu vai labsajūtu. Ekstrasens ir ekstra sensorika – super jūtīgais, kurš katru vārdu un domu pa gabalu vai pa telefonu uztver ar riebumu vai labsajūtu. No šā arī izriet, ka katram vārdam un domai ir enerģija. Cilvēki ar labu domu, labiem vārdiem un nedomājot par cita cilvēka vainām piesaista sev cilvēkus. Cilvēki kā pavadiņā staigā viņiem līdzi. Vīrieši no tādām sievām nekad neaiziet, bet lai tāda sieviete neaizietu no jums, jums jābūt tādam pašam. Nemokiet jūtīgos bērnus. Parasti vainīgi ir vecāki ar paaugstinātām strāvām. Turieties pa gabalu no bērna, nezombējiet ar saviem iegalvojumiem. Patstāvīgi domājot par cilvēku jūs radiet viņam problēmas. Super jūtīgie to ļoti jūt. Audziniet bērnus bez uztraukuma un nekādu slimību viņiem nebūs. Ražojiet patīkamu enerģiju !

  7. Vēl viena lieliska recepte, ja tiešām ir tā V. D. – iemīlēties. Tā kārtīgi un pat darbs nebūs jāpamet. Mediķi zinās, ka tas viss ir zinātniski pierādāms, jo darbojas visparastākā ķīmija.

  8. Šī slimība jau radās visai sen,tikai neviens ārsts par to vēl nerunāja jeb sauca to savādāk.Jau daudzus gadus gāju pie sava ģimenes ārsta mazpilsētā-visādas vainas-sirds met kūleņus,bezmiegs,tad vēl vesela virkne slimību,ka uzradās.Ja saku-ar sirdi slikti-špricējam riboksīnu,ja cita-uz izmeklēšanu un tā bez gala.Slimības vēsture izveidojās,kā vesela grāmata!Murgs!
    Radās jautājums-kāpēc tas viss man un tik daudz!Nāca modernais laikmets-internets,tad sāku aizvien vairāk lasīt..atradu šos simptomus zem jauna slimības veida-distonija.Zināju,ka ļoti liels % fizisku saslimšanu rodas no psihiskām traumām,pārmērīga stresa,darba slodzes-es “sadegu”darbā,arī personīgajā dzīvē viss gāja,kā pa elli.Daudz raudāju,pārdzīvoju…jā,un tad sapratu-tas ir signāls,ka viss ir daudz par daudz!Pabiju slimnīcās-ar dažādām slimībām.
    Sāku augt garīgi,daudz lasīju,līdz sapratu-distonija un trauksme ir manas pavadones.Tika lietoti antidepresanti,pilnu kursu,pat vairākus,noguru no zāļu devām,ēdiena garša pat sāka zust,bet nekas jau nemainījās.Mans ārsts psihiatrs ieteica-vajag kompleksu ārstēšanu-psihoterapija,medikamenti,vingrošana.Strādāju ārzemēs,slodze liela,stress liels,daudzus gadus ar savu miegu neguļu.miegs nāk-aizmigt nekādi.Un tā vairākus gadus,neizgulējies cilvēks nekāds pilnvērtīgs strādātājs.Tad vēl dēls “parūpējās”,lai es galīgi sabruktu…uzzināja,ka spēlē azartspēles par manu smagi,grūti pelnīto naudu.Dzīvot pat vairs negribēju,cik nožēlojami jutos…tas viss mani sagrāva vēl vairāk.Tā jau ar sevi slikti,neesi savās mājās,svešumā-kur nekā sava,ne gulta,ne vide,ne pozitīvi latvieši../gan jau dzirdēti stāsti-kāds latvietis svešumā pret otru latvieti/.Var teikt lauki,kur jādomā,kā tikt uz veikalu pēc pārtikas..kādi 4 km.
    Vienmēr,braucot uz LV,no ārsta kaudze ar medikamentiem..bet psihiatrs teica-dzert jau jūs varat,bet tas līdzēts nebūs.Esam sacensībās ar Trauksmi vēl līdz šai dienai,tad es pa priekšu,tad Trauksme.Izpaužas tā,ka saules pinuma apvidū kā cepeškrāsnī-tāds karstums visu laiku,tas ir impulss no smadzenēm,domāšanas.Lai gan daudz ko esmu sapratusi,ka lieki nesatraukties par to,ko nevaru mainīt,tā Trauksme joprojām no manis negrib atstāties!Bija pat smaga depresija-tieši uz Ziemassvētkiem,darbā jāiet,man bija tāda vienaldzība-eju vai neeju,lai atlaiž mani no darba,tāpat lielu daļu naudas dēls “uzdāvināja”Kazino onkuļiem.Jutos izsmelta,pastrādāt nevarēju,jo nepārtraukti nāca raudiens.Tad psihiatrs izrakstīja antidepresantus,sāku lietot,palika labāk un tad atkal stāvoklis nemainīgs-raudāt vairs ne,bet karstums saules pinumā.Kā no tā tikt vaļā?Tagad uz lietām skatos vienkāršāk,nav man tas stresa pilnais darbs,neceļos kā robots ik rītu 6-os,pagaidām esmu bezdarbnieces statusā-tas apzināti,lai restartētu sevi.
    Esmu atradusi citu darbu-drīz sākšu strādāt,cenšos neiespringt,kā man tur būs.
    Bet raizes par dēlu,tas nodarbina manu prātu.Lūdz Dievu-katru dienu!!!,lai atbrīvo dēlu no azartspēļu atkarības.Viņa posts ir mans posts!Tas gan viņam pašam arī jāgrib,bet tagad saku sev-esmu pārliecināta 100%,ka mēs uzvarēsim-katrs savu problēmu!Un tā patiesi notiek-manas pirmās uzvaras-darbs jau rokā,gāju ar 100%pārliecību,ka dabūšu šo darbu!Tā turpināt!Un lūdzu mūsu Debesu tēvu,kas to lūdz,tam tiek dots!Es esmu cīnītāja un nepadošos Trauksmei! To pasaku skaļi-“Es neesmu Tava saimniece,ej pie sava saimnieka!”Un ticu-uzvara būs mana!

    1. Izklausās pēc īstas mocekļa cīņas ar savu elektrību. Dakteriem patīk šādi pacienti. Parasti viņi pie datora un mobilā uzlādējās. Kad sirds no elektromagnētiskā lauka sāk streikot, tad pa ceļam pie daktera ielec vel trolejbusa elektromagnētiskajā laukā, nonākot pie daktera dabū vel medikamentus un uztaisa ķīmisko reakciju savā ķermenī un pēc tam šādi monstri ar savu enerģiju indē pārējos.
      Daba dziedē šādus mocekļus 15 minūtēs !!!!!!
      Savu enerģētiku var pārstartēt ar 15 min. hipnozi vai transa terapiju.
      ( izvēlies tikai tādu speciālistu, kurš garantē ka izvedīs ārā no izmainītā stāvokļa ).
      Lūdzu neindē pārējo sabiedrību !!! Ziedo 20 euro un būsi vesela !!!

  9. “Būtu skaidrs uzreiz, ka kaut kas ir jāmaina. Bet tas taču tajā visā procesā jau arī ir visgrūtākais. Galvenais ir atrast to indes sakni, no kā tas viss rodas. Vai tā ir ģimene, vai tas ir darbs, kurš mums nepatīk, vai tā ir vecāku ieliktā audzināšana, kura jāsalauž. Katram, kurš slimo, ir kas tāds, kā mūsos ir pa daudz. Un to vadziņu vajag izravēt.”
    Viedi vārdi, tikai līdz atziņai katram pašam jānonāk, un bez sāpēm tas nenotiek…Lai novērtētu vienkāršu ikdienas dzīves laimi, jāpiedzīvo nelaime…

  10. Arī man ir pazīstams VD stāsts…man ļoti palīdzēja homeopāti un, protams, sevis izprašana un mainīšana… Pieņemot sevi šeit un tagad un necenšoties vērtēt citus…Tas ceļš nekad nebeidzas, bet ar laiku atpazīstu savus ķermeņa signālus pie pārslodzes robežas un uzreiz pasaku steidzīgajai dzīvei un stresam STOP! Lai jums arī izdodas! Sen vairs nelietoju pat homeopātiskās zāles, tik reizēm Magne+B grupas vitamīnus. Un jā – DABA, KUSTĪBAS, MEDITĀCIJA – dziedē, dāvā mieru un ļauj sajust sevi…

Pievienot komentāru