Ārstēšana, Veselības politika

Nauda medicīnai no PVN vai obligātā maksājuma? Nākamtrešdien jābūt gala risinājumam

Foto - Valsts kanceleja

Šonedēļ valdības vadītājs Māris Kučinskis tikās ar koalīcijas pārstāvjiem, lai oficiāli viņus iepazīstinātu ar viņa vadītās darba grupas diviem priekšlikumiem veselības aprūpes papildu finansējumam. Aizvadītajā nedēļā M. Kučinskis informēja par piedāvātajiem variantiem – 20 eiro obligātā maksājuma ieviešanu vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu par vienu procentu un novirzīšanu medicīnai caur sociālo budžetu. Koalīcijas partneri nākuši klajā vēl ar saviem priekšlikumiem, no kuriem uzmanību izpelnījusies “Vienotības” pārstāvju ideja palielināt sociālo nodokli no 34,09 līdz 35 procentiem.

Premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka valdības vadītājs savu viedokli nepaudīšot, kamēr nebūs gala varianta. Partiju pārstāvji ar izliktajiem priekšlikumiem dosies pie savām valdēm, lai tos apspriestu un nākamnedēļ trešdien koalīcijā nonāktu pie gala risinājuma.

Aizvadītajā nedēļā Ministru prezidents pēc darba grupas sēdes paziņoja, ka neesot bijis domstarpību vienīgi par veselības apdrošināšanas sasaisti ar sociālā nodokļa maksāšanas faktu, taču neesot bijis nekāda atbalsta darba spēka nodokļu palielināšanai un “Latvijas Bankas modificētajam piedāvājumam par diferencētu konstantu samaksu”. LB piedāvā ieviest obligāto maksājumu 20 eiro apmērā, ko, iespējams, varētu diferencēt pēc ienākumiem. Premjers uzskata, ka diferencēšana nav nepieciešama. Pats Kučinskis un Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbalsta pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu no 21% līdz 22% un tā novirzīšanu veselības aprūpei, kas dotu ap 80 līdz 95 miljoniem eiro gadā. M. Kučinskis pagājšnedēļ pēc darba grupas sēdes paziņoja, ka koalīciju iepazīstinās gan ar šo, gan arī 20 eiro obligātā maksājuma ieviešanu. Taču tajā pašā dienā Ministru prezidenta preses sekretārs izplatīja precizējumu tam, ko sacījis valdības vadītājs, proti, ka premjera Māra Kučinska piedāvātais modelis paredzot novirzīt veselības aprūpes sistēmai daļu jeb 1,5% no sociālā budžeta, kuru veido darba devēju un strādājošo iemaksas un ka šo summu kompensētu sociālajam budžetam PVN palielināšana par vienu procentu.

Pēc darba grupas sēdes labklājības ministram Jānim Reiram bija skaidrs, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas nepaaugstinās un no tām neatņems nevienu procentu, bet tagad, kad lūdzu viņa viedokli par 1,5%, ministrs atbildēja, ka pret to neiebildīs tikai tad, ja PVN nosegs šo pusotru procentu. Bet, visdrīzāk, tā nenotiks, un tad, visticamāk, ministrijai būs jāatsakās no slimības, bezdarbnieku pabalstu vai māmiņu algu finansēšanas, uzticot to valsts budžetam. “Svarīgi ir saprast, vai politiski esam gatavi palielināt PVN, un pārējais izrietēs no šī lēmuma. Ja premjera partija Zaļo un zemnieku savienība ir pateikusi, ka neatbalstīs PVN paaugstināšanu, tad kāda jēga par to lemt “Vienotībai”,” secināja labklājības ministrs. Reirs norādīja, ka sociālais nodoklis ir personificēts un ministrija var pateikt, kurš ir vai nav nodokļa maksātājs.

“Sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ir 34,09%. Ja tiek atrasti kompensējošie mehānismi, iezīmēšana ir iespējama, bet līdz tam diskusijas nav aizgājušas. LM galvenais uzdevums, lai mēs spētu finansēt esošos pakalpojumus no pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Labklājības ministrija organizēs un izpētīs jebkurus priekšlikumus, un mēs nejaucamies citu ministriju kompetencē, mēs rūpējamies par sociālā budžeta ilgtspēju,” skaidroja Reirs.

8 Komentāri

  1. Bet Latvijā taču nav bezmaksas medicīna kā tas ir piem.Kanādā! Par vizītēm pie ārsta un slimnīcām iedzīvotāji paši jau tagad maksā!

  2. “Partiju pārstāvji ar izliktajiem priekšlikumiem dosies pie savām valdēm…” Šajā sakarā:”Pasakiet man vienu partiju,kura aizstāvētu pacientus?” Jo,(Skat.turpat): “Kaut kājas basas,tomēr bija slimokases”,Māra Libeka.Intervija ar Arni Vīksnu,LA,18.09.2013.)”Pacienti var aizstāvēt savas tiesības tikai politiskā ceļā caur partijām”.
    KAD ŠIE PARTIJU PĀRSTĀVJI DOSIES PIE SABIEDRĪBAS?????! Nevis “vārīsies paši savā sulā”!

  3. Kāpēc atkal “jāstaipa” par 1% PVN pamatlikme,sadārdzinot jau tā dārgo pārtiku un zāles?! Neaizmirsīsim,ka paaugstināts tiek arī akcīzes nodoklis degvielai,kas nevar neiespaidot šo preču cenas! Kādēļ nevar palielināt,pie tam,par vairākiem procentiem luksusa preču PVN likmi,kā tiek darīts visās pasaules valstīs,kurās ir ieviests PVN,t.sk, Karību jūras baseina salu valstīs,kurām arī mēs sniedzam finansiālo palīdzību,saskaņā ar Briseles un Luksemburgas nolīgumiem?? Nepiekrīt LDDK? Centīsimies ar savu PVN apdzīt pārtikušo Dāniju (25% PVN),lai būtu pirmajā vietā visā pasaulē?

  4. Ir nevis jāpalielina PVN,bet jasamazina ministriju skaits! Igaunijā to ir tikai 11,bet toties jau kopš 2002.gada darbojas slimokases! 11 ministriju ir arī Japānā,valstī ar 130 miljoniem iedzīvotāju (un 5% PVN nepieciešamākajiem pārtikas produktiem)! Pat milzīgajā Brazīlijā (8 514 877 kv.km) ar vairāk nekā 200 milj. iedzīvotāju (pēc 2013.gada datiem) ir tikai 12 ministrijas-par vienu ministriju mazāk,nekā mazajā Latvijā un 0% PVN likme pārtikas pamatproduktiem! Kāpēc nabadzīgajai Latvijai būtu jāuztur par trim ministrijām vairāk nekā Briselei un Briseles 6% PVN vietā visai pārtikai,PVN standartlikme jāpalielina vēl-no 21 līdz 22%?!

  5. Jāpaaugstina ir ne jau PVN maizei un pienam! Jāpaaugstina ir kapitāla pieauguma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis pilīm un villām,ar kadastrālo vērtību miljonos eiro!! Jāapliek ar nodokli privātos peldbaseinus,atkarībā no platības,kā Grieķijā! Jāpalielina nodoklis privātajām lidmašīnām,luksusa jahtām un ātrgaitas kuteriem!

  6. “Tiesa,Valsts kontrole visos savos ziņojumos norādīja uz neskaidru finanšu plūsmu,neizsekojamu tarifu un pakalpojumu cenu veidošanos,iztrūkstošu kvalitātes un uzraudzības sistēmu,neeksistējošu motivāciju mediķiem strādāt labāk un efektīvāk,nesakārtotu iespēju”strādāt” vairāk nekā 24 stundas diennaktī.
    Un šādai haosā esošai nesakārtotai sistēmai šobrīd grasās dot miljonus? Nav skaidrs,kā šos (arvien uzstājīgāk prasītos) miljonus algās saņems mediķi,jo kā starpnieki darbojas privāto poliklīniku/veselības centru un slimnīcu valdes.”
    Skat.”Pa kuru no”zaļajiem koridoriem”Čakša aizvedīs valdību,ZZS un veselības aprūpes nozari?”Pietiek lasītājs,07.06.2017.

  7. Piemēram,Nīderlandē,kuras obligātās veselības apdrošināšanas modeli mums piedāvāja ministre Čakša,Veselības ,labklājības un sporta ministrija nosaka veselības aprūpes politiku.Trīs valsts inspektorāti monitorē un uzrauga veselības aprūpes kvalitāti un iedzīvotāju labklājības līmeni.
    Bez tam Nīderlandē pastāv dažādi slimību fondi: Veselības aprūpes apdrošināšanas valde,kurā ietilpst 9 Veselības,labklājības un sporta ministrijas apstiprināti locekļi,kas konsultē ministriju un uzrauga veselības aprūpes sistēmu;Veselības apdrošināšanas pārraudzības valde;Veselības konsīlijs,kas sastāv no 160 locekļiem,kura uzdevums ir konsultēt valdību par medicīnas zinātnisko pusi,veselības jautājumiem,sabiedrības veselības jautājumiem un dabas aizsardzību;Veselības aprūpes un sabiedrības veselības konsīlijs,ko nozīmē karaliene,un kas nodrošina valdību ar stratēģiskiem padomiem veselības aprūpē un labnklājības jautājumos;Veselības apdrošināšanas tarifu valde,neatkarīga valdības organizācija,kas nosaka vadlīnijas veselības tarifos,nosaka maksimālos tarifus,veido pārskatus un uzrauga,vai tiek ievērots Veselības tarifu akts;Medikamentu valde,kas atbild par Farmācijas kompāniju regulēšanu;Nīderlandes slimnīcu valde,kura sniedz padomus par slimnīcu darbības plānošanu un infrastruktūras attīstību;Sabiedrības veselības un vides nacionālais institūts,kas apkopo datus par sabiedrības veselību un veselības aprūpi,veic klīniskos testus un strādā ar vakcīnām.
    Bez tam vēl Nīderlandē pastāv sabiedriskās organizācijas; Karaliskā Holandes medicīnas asociācija,kas pārstāv ārstus;Holandes patērētāju un pacientu federācija (Dutch Federation of patients and consumers);Holandes veselības aprūpes uzlabojumu institūts (Dutch institute for health care improvement),kas sastāv no četrām patērētāju grupām.
    Tajā pat laikā Latvijā,viena pati Čakša ar tai pakļautajiem ierēdņiem,kontrolēs gan finanšu plūsmu,gan noteiks tarifus un medicīnisko pakalpojumu cenas,gan uzraudzīs veselības aprūpes kvalitāti un dos padomus par slimnīcu darba plānošanu un infrastruktūras attīstību!

Pievienot komentāru