Dzīvesveids, Padomi

Lelde Sotniece – brīva no viltotām garšām un dzīvo dabiskāk, zaļāk

Foto - Matīss Markovskis

Gatavot no oglēm un biezpiena

Nereti brīnās, ka mums ir šokolādes saldējums ar zilo sieru. Šie produkti sader, jo molekulas ir līdzīgas. Baudot tos kopā, rodas īsts garšas burvju triks, turklāt smaržo pēc riekstiem. Līdzīgi, kā, sajaucot divas pamatkrāsas, dabū trešo krāsu.

Savukārt ogļu saldējumu radījām pēc VEF basketbolistu lūguma. Viņu komandas atribūtos ir daudz melnās krāsas, kāpēc gan necienāt arī ar melnu gardumu?!

Visvairāk pieprasīts ir pacilājošais biezpiena saldējums ar fantastiskajām avenēm, kā mēs to nosaucām. Ideja radās brālēna dēļ. Viņš bija atbraucis viesos no Somijas, daudz sportoja un visu laiku ēda tikai biezpienu. To taču var ielikt saldējumā! Izdevās tik lielisks, ka kļuva par mūsu bestselleru. Biezpiens ir Latvijas lepnums, citur tik garšīga nav!

Tomēr ne visiem pircējiem ir svarīgs saldējuma dabiskums. Izrādās, garšas sajūta laika gaitā mēdz mainīties, daudzi pamazām pierod pie saldējuma ar mākslīgām piedevām, atkal meklē to pārlieku līmīgo, trekno, putaino. Taču ļoti daudziem – un es priecājos, ka šādu cilvēku kļūst arvien vairāk, – svarīga ir produkta dabiskā izcelsme.

 

Neļauties kārdinājumiem

Saglabāt saldējuma dabisko noti desmit gadu garumā nav nemaz tik vienkārši. Kā mēs smejamies, nāk visādi velni un dīda. Ierodas ārzemju firmas pārstāvji un uzstāj: ko jūs te pūlaties, vai tad negribat nopelnīt?! Sakārtošot visu biznesu, mums tik jāizmanto viņu piedāvātās gatavās izejvielas. Nebūs galvassāpju, saldējums izdosies vienmēr. Zemenes nevis salasīs dobē, bet iebirdinās pulveri no paciņas… Mānīgi viegli būtu ļauties šādam kārdinājumam. Tomēr nosaukumu Skrīveru mājas saldējums nedrīkstam pievilt, tam ir arī simboliska, filozofiska nozīme.

Mani iedvesmo apziņa, ka tik daudziem ir garšojis mūsu saldējums. Mammai ir tāds teiciens: nav jāgaida, lai nokļūtu paradīzē, mēs jau tajā dzīvojam. Tomēr tas ir arī izaicinājums – vienmēr dzīvot ar taureņu sajūtu vēderā. Lai ik brīdis ir kā atklājums, ko izbaudīt, par ko priecāties.

Saldējums ir pārpilns radošuma, tā gatavošana iedvesmo. Kad esmu sagurusi, piekususi un iestājies tāds kā apnikums, pietiek kādu laiku pastāvēt pie saldējuma mašīnas, kamēr top jauna porcija, un spēks atgriežas. Tas tāpēc, ka esi klāt radīšanas procesā, kas vainagots ar gandarījumu, cik gan gards saldējums atkal izdevies.

 

Izaudzēt savus spinātus

Ja vairākas paaudzes dzīvo kopā, ir vieglāk ievērot zaļo dzīvesveidu. Lai izaudzētu tīru pārtiku, saražotu dabisku produktu, nepieciešams daudz vairāk pūļu, un to var paveikt visi kopā.

Manu vecāku mājās ierīkota bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas ietaise, un mēs redzam, cik ļoti baktērijām nepatīk kādreiz tīrīšanai izmantots ķīmiskais līdzeklis. Tīra vide prasa pūles un liek domāt.

Mani priecē dabas spēks. Arī tas, kas izaug dārzā. Manuprāt, tas ir īsti buržuāziski, liela priekšrocība, ja pēc pamošanās varu uzvilkt rītakleitu un iziet dārzā pēc zaļumiem. Skatīties un prātot, vai šodien gribu lillā vai kruzuļainos salātus. Saplūkt, ko kārojas, pagatavot un turpat rīta saulē arī nobaudīt.

Kopš dzīvoju Rīgā, man šīs iespējas pietrūkst. Tāpēc esmu salikusi uz palodzes podiņus un sasējusi garšaugus, salātus un spinātus. Tas ir mans pilsētas mazdārziņš!

2 Komentāri

Pievienot komentāru