Psiholoģija, Stress un depresija

Cik daudzus Latvijā moka trauksme, veģetatīvā distonija, bezmiegs? Aptauju apšauba

Foto - Shutterstock

Sensitīvs, bet aktuāls jautājums ir mentāla rakstura slimības. Kā liecina jaunākie “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati, ļoti neliela iedzīvotāju daļa atzinusi, ka ar tām saskārusies, proti, 5 % aptaujāto atzina, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2 % – panikas lēkmes, bet 3 % atzinuši, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Teju piektdaļa (18 %) norādījuši, ka saskārušies ar bezmiega problēmu. Tai pašā laikā vairāk nekā desmitdaļa (12 %) atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši.

Ārsts – psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Jānis Vītiņš, komentējot rezultātus, norāda, ka, viņaprāt, aptauja atklāj „pareizo tēlu”, kādu cilvēks vēlas par sevi radīt citiem, nevis reālo situāciju. Kā cēloni šādiem datiem speciālists min psihes fenomenu, kad cilvēki „noslēpj” no sevis informāciju par emocionālo pašsajūtu. “Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska vajadzība idealizēt savu stāvokli. Trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika – bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa – zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Dažkārt trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar vājuma brīdi, kuram nav nopietna cēloņa un tātad – neesot nepieciešama arī ārstēšana,” komentē J. Vītiņš, uzsverot, ka ir būtiski spēt atpazīt simptomus un noteikt pareizos cēloņus.

Komentējot reālo situāciju valstī, speciālists norāda, ka, piemēram, trauksmes lēkmes ārsta – psihoterapeita praksē pacientiem tiek konstatētas 80 % gadījumu. Starp risinājumiem speciālists min diagnostiku un psihoterapiju, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai medikamentozu terapiju, ko nozīmē psihiatrs.

“Ja vērtējam dažādu antidepresantu noietu aptieku tīklā “Mana Aptieka”, jāsecina, ka šā gada pēdējos trijos mēnešos tas pieaudzis par 5,6 %. Tikmēr pozitīvi vērtējama tendence, ka saskaņā ar indeksa rezultātiem 34 % aptaujāto pirms medikamentu lietošanas vienmēr konsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Tas liecina, ka vismaz trešdaļa iedzīvotāju nemēdz lietot zāles “uz savu galvu,” saka SIA “Mana Aptieka” dalībniece Agnese Ritene.

Kā liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” rezultāti, 3% iedzīvotāju pēdējo reizi pie psihologa vai psihoterapeita vērsušies pēdējā gada laikā, 5% to darīja pirms viena vai četriem gadiem, bet 7% – vēl senāk. Tikmēr lielākā daļa jeb 69 % aptaujāto norādījuši, ka nekad nav izjutuši vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šī gada aprīlī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums tika veikts pērn.

1 komentārs

Pievienot komentāru