Ārstēšana, Veselības politika

Par ārstēšanu piemaksāsim no savas kabatas

Foto - Karīna Miezāja

Koalīcijas partneri beidzot vienojušies, ka papildu naudu veselības aprūpei dos darba devēji un darba ņēmēji, katrs pa pusprocentam no bruto algas. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaugs par vienu procentu. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšana par procentu no 2018. gada 1. janvāra medicīnai papildus dotu 73 miljonus eiro, 2019. gadā – 64 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 89 miljonus eiro.

Valdības pieņemtajās veselības aprūpes reformas pamatnostādnēs norādīts, ka medicīnai 2018. gadā papildus nepieciešami 200 miljoni eiro. No tiem 113 miljoni eiro – mediķu darba samaksas pieaugumam. Pārējā summa vajadzīga pacientu rindu samazināšanai, tarifu pārrēķināšanai, valsts apmaksātajiem medikamentiem, stacionāros un ambulatori sniegtās medicīniskās palīdzības uzlabošanai.

 

E-veselība šķiros maksātājus un nemaksātājus

Vai veselības ministre Anda Čakša ir apmierināta ar risinājumu, kas strādājošajiem un darba devējiem liks maksāt vairāk?

A. Čakša: “Mani apmierina finansējums veselības aprūpei, būšu pilnīgi atklāta. Esmu devusi uzdevumu, kā no nākamā gada 1. janvāra tiks sadalīts veselības aprūpes pakalpojumu grozs, lai saprastu, kas kuram pienākas. No administrēšanas viedokļa tas nebūs sarežģīti, jo naudu veselībai ieskaitīs no sociālās sistēmas. Algām paredzēto naudu nebūs iespējams tērēt citiem mērķiem, jo to iekļaus medicīnas pakalpojumu tarifā. Nodokļu nemaksātājiem tiks nodrošināts neatliekamās medicīniskās palīdzības grozs, kur būs arī ģimenes ārsta pakalpojumi, grūtnieču aprūpe, HIV/AIDS, tuberkulozes un C hepatīta slimnieku ārstēšana, kā arī medicīniskā palīdzība onkoloģijas pacientiem.”

Vaicāta, vai ģimenes ārsti neprotestēs, nevēloties būt nodokļu inspektori, kā tas bija eksministres Ingrīdas Circenes laikā, veselības ministre atbildēja, ka e-veselības sistēmā parādīsies, kurš ir un kurš nav nodokļa maksātājs. Ģimenes ārstam nodokļa nemaksātāji uz izmeklējumiem vai pie speciālistiem būs jāsūta par pilnu samaksu. Ministrei esot stingra prasība, ka e-veselībai jāsāk darboties no 2018. gada 1. janvāra.

Čakša skaidroja, ka neesot izlemts, cik liels maksājums par veselības apdrošināšanu būtu jānosaka tiem strādājošajiem, kas nemaksā sociālo nodokli. Viens no variantiem esot fiksētais maksājums 1% no minimālās algas. Jāņem vērā arī tas, ka ir personu grupas, pensionāri, studenti, mazturīgie un citi, kuri ir tā sauktie attaisnotie nodokļu nemaksātāji un par kuru ārstēšanu maksās valsts.

Atgādināšu, ka pie cerētajiem 73 miljoniem eiro, ko iegūs no sociālo apdrošināšanas iemaksu palielinājuma, jāpieskaita vēl 110 miljoni eiro, kas medicīnai paredzēti uz valsts budžeta deficīta atkāpes rēķina, ko pieļāvusi Eiropas Komisija.

11 Komentāri

  1. Kur loģika, noteikt nodokļu nemaksātājiem iemaksas 1% apmērā no minimālās algas, ja par bērniem, studentiem, pensionāriem un oficiāliem bezdarbniekiem parūpēsies valsts, bet sliņķiem un slaistiem būtu jāmaksā daudz vairāk nekā vidēji maksās viens strādājošais…..

  2. Valsts nemaksā ne par ko. To visu sedzam mēs,nodokļu maksātāji, kuri rada pievienoto vērtību. Valsts un pašvaldību iestādes strādājošo sociālās iemaksas ir mūsu-privātstruktūrās strādājošo nauda. Valsts ir neražojošs organisms, kurš tikai veic pārdales funkcijas. Tāpēc ir pretīgi lasīt vai klausīties, ka to un to apmaksā valsts. Ja tā, tad, lūdzu, pasakiet, kādu pievienoto vērtību rada valsts ar savu uzpūsto ierēdņu armiju, kurai baidās piedurties, ka tik nesaplīst un nesāk smirdēt.

  3. No kurienes vispār nāk tās idejas, ka man jāsponsorē citu ārstēšana. Katrs, lai maksā par sevi. Nodokļi būtu jāizmanto kopīgai lietai – ceļi, infrastruktūra, sabiedriskas celtnes u.t.t. Kā izremontēt dzīvokli, izskolot bērnus un sadakterēties ir jādomā katram pašam.

  4. Pilnīgi pareizs lēmums,jo kur tad to naudu dabūs,abas mūsu kaimiņu valstis veselībai maksā vairāk,nekā Latvijā. Ja vajag,es kā pensionāre arī esmu ar mieru to o,5% maksāt veselības aprūpei,lai no manis maksātā IIN novirza to o,5 % veselībai.

  5. kārtējo reizi smags trieciens uz strādājošo rēķina. neviena vārda par savu izdevumu samazināšana. piemēram, par kvotu atcelšanu, kur šāgada trūkstošos miljonus jau varētu salasīt. ja mūsu valstī ir šāda krīze, varbūt arī deputātu algas vajadzētu iesaldēt, prēmijas utt. kāpēc tai augšai nemaz negribas atteikties no savas šikās dzīves, bet visi trūkstoši līdzekļi ir uz mūsu parasto maksātāju rēķina. vai nav skaidrs , ka šādi saimniekojot šis uzpūstais burbulis sprāgs!

Pievienot komentāru