Ārstēšana, Veselības politika

Ģirts Briģis: Neatliekamā palīdzība vajadzīga pašai veselības nozarei

Foto - Shutterstock

Plānots līdz 1. jūlijam izstrādāt un apstiprināt Saeimā likumu par obligāto veselības apdrošināšanu, noteikt valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu grozu un aprēķināt ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifus. Vakar Saeimā koalīcija lēma par veselības nozares finansēšanas avotiem – obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām, novirzot veselības aprūpei 1, 5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot PVN, vai arī ieviest fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu. Kurš varētu būt labākais apdrošināšanas modeļa finansējums – jautāju profesoram ĢIRTAM BRIĢIM, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājam.

Veselības aprūpei Latvijā gadiem ilgi atvēlēts neadekvāts finansējums: salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mūsu veselības aprūpei katru gadu no valsts budžeta atvēl vismazāko daļu – nedaudz vairāk par 9%, ja nemaldos, līdzīga summa vien vēl ir Rumānijai un Bulgārijai. Politiķi ir deklarējuši, ka Latvijas valstij ir nepieciešams obligātais veselības apdrošināšanas modelis (Igaunijā un Lietuvā jau ir).

Sabiedrības veselības speciālistiem pagaidām gan līdz šim nav skaidri saprotams, ko politiķi ar šo vārdu salikumu “veselības apdrošināšana” domā, kas būtu ietverts šajā pakalpojumu grozā. Sava veida veselības apdrošināšana pastāv jau šobrīd, tikai šos apdrošināšanas maksājumus veido vispārējie nodokļi. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka medicīnai papildus nepieciešami 200 miljoni eiro, no kuriem 80 miljonu eiro vajadzīgi vien algām. Naudas jau nekad visiem nepietiks, tāpēc ir jāizlemj, kas ir svarīgākā nozare, kam piešķirt līdzekļus. Kā redzams, līdz šim mūsu valstī veselība nav bijusi prioritāra. Ko darīt? Viens ceļš – pārdalīt budžetu par labu veselības aprūpei.

Ir arī citi apspriežamie varianti, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas palielināšana par 1% . Otrs variants – palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), vēl bija doma par fiksēto ikmēneša maksājumu (Latvijas Banka piedāvāja pirkt polisi par 25 eiro ), taču diezin vai tas būtu saprātīgi, jo tādējādi palielinātu nevienlīdzību un netaisnību. MP Kučinska darba grupa nolēmusi, ka veselības apdrošināšanas maksājumi būs cieši saistīti ar to, vai cilvēks maksājis sociālās iemaksas. Tikai tie, kas maksājuši nodokli, varēs saņemt veselības pakalpojumus vairāk, nekā tie, kas nebūs to darījuši. No godīguma viedokļa tas būtu saprotams, ka nodokļi jāmaksā visiem un veselībai nauda nāk no nodokļiem.

Taču pastāv dažādi riski, piemēram, ka valdība mēģina panākt nodokļu iekasēšanu ar draudiem veselībai – cilvēks paliks bez medicīnas pakalpojuma, ja nemaksās nodokļus. Arī nodokļu nemaksāšanai var būt daudz iemeslu. Ja cilvēks ļaunprātīgi nemaksās nodokli, viņam ģimenes ārsts būs spiests atteikt pakalpojumu, un tas būs psiholoģisks pārbaudījums gan ārstam, gan valstij, jo šādā gadījumā pieaugs saslimšanas un mirstības gadījumi. Neatliekamo palīdzību gan nevarēs atteikt, tas nozīmē, ka viss smagums gulsies tieši uz to… Tas valstij izmaksās daudz vairāk. Izskanējusi doma, ka papildu finansējums mediķu algām varētu tikt novirzīts caur medicīnas pakalpojumu tarifiem. Galīgais lēmums gan vēl nav pieņemts, un vakar par veselības apdrošināšanas polišu ieviešanu lēma koalīcija. Jaunā sistēma varētu pakāpeniski stāties spēkā no 2019. gada.

Kāds varētu būt saprātīgākais risinājums?

Nekavējoties valdībai jāpārdala esošais budžets par labu veselības aprūpei – ne mazāk kā 12%, tad būtu sasniegts vismaz Igaunijas, Lietuvas līmenis. Un tas ir iespējams, par ko liecina iepriekšējie gadījumi, piemēram, kad piepeši valstij bija jāatpērk Inčukalna gāzes krātuves. Ja nu to negrib vai nespēj darīt, tad tiešām jāpalielina PVN no 21 uz 22%, bet tas nozīmē papildu nodokli.

Pievienot komentāru