Netradicionāli, Padomi

Saulgriežos paņem oglīti no ugunskura! Kā šajā laikā piekļūt zemapziņai, spēkam, attīrīties

Foto - Matīss Markovskis

“Vasaras saulgriežos ir vērts ik gadu piedzīvot kaut ko sevišķu. Tas ir īpašs laiks, jo atveras laika lūka,” saka dziedniece un ciguna skolotāja Līga Kolneja. Kā šo laiku saprast?

Vaicāta, kā kļuvusi par dziednieci, Līga Kolneja pasmaida – dziedniecībai turējusies pretī, cik vien varējusi. Ilgus gadus strādājusi par skolotāju, ieguvusi divas augstākās izglītības – bioloģijā un ekonomikā, ir pedagoģijas maģistre. Vienlaikus gājusi garīgo ceļu, spēku un gudrību smēlusies Indijā, apguvusi cigunu.

“Enerģijas jau sen jutu. Pirmoreiz visspilgtāk, kad aizbraucu pie Zilākalna Martas. Tolaik devos pie dziednieces, lai mazinātu locītavu sāpes. Man blakus Marta dziedināja kādu tantīti. Piepeši ieraudzīju – virs sāpošās vietas viņa virpina tādu kā miglu, satin to striķītī un izvelk laukā. Hmm, es arī varu mēģināt. Aizbraucu mājās un šādā veidā izvilku sāpes no visām locītavām, pusotra mēneša laikā sevi izārstēju no reimatiskā poliartrīta. Vēlāk Marta parādījās man sapnī, braucu pie viņas vēlreiz. Sāku just arvien vairāk, spēcīgāk, paralēli redzēt realitātes. Enerģiju redzēju un jutu visur, ķermenī jutos kā atomreaktorā. Tam visam bija grūti pretoties.”

Vasaras saulgriežos pirms diviem gadiem Līgai Kolnejai nācies piedzīvot vīziju smalkajā plānā – redzējusi, kā atveras tumsas vārti.

 

Iekāpt zemapziņas realitātē

Līga un viņas skolēni apvienojušies fondā Zeme. Cilvēks. Stari. Šīs organizācijas ļaudis iekopj plašu teritoriju Kocēnu novada Dikļu pagastā. Veido tur rituāla vietas, atpūtas parku un daudz ko citu, ievērojot sakrālās ģeometrijas principus. Saulgriežos kurina ugunskurus, sien sieru, rotā šo vietu un līgo līdz rītam.

“Patiesībā tas ir norakts kalns, palikusi vien ieplaka. Tātad atrodamies zem kalna līmeņa, it kā pazemē. Mēs šo vietu dēvējam par zemapziņu. Vasaras saulgriežu rituāla laikā redzēju, kā man pretim atveras tumsas vārti un nāk būtnes, tādas kā ēnas. Tās jau biju redzējusi pirms 15 gadiem Himalajos, kad meditējām melnajās alās Gangas krastos. Es tumsu neuzskatu par ienaidnieku, tas ir mātes klēpis, zemapziņa.

Tumsas būtnes tiek atsūtītas, lai cilvēks kaut ko saprastu, iemācītos, gūtu jaunu pieredzi. Visbiežāk tās mūsos parādās kā slimība vai nelaime. Saulgriežos šīs būtnes spējam arī ieraudzīt. Tādā brīdī nevajag ne nobīties, ne domāt ko sliktu, jo to ietekme ir atkarīga no mūsu attieksmes.

Iedomājies, ka iekāp upē, kur ņirbinās zivtiņas. Atrodies it kā divās realitātēs – ķermenis gaisā, kājas ūdenī. Zivtiņas piebaksta tavām pēdām bez slikta nodoma, vien tāpēc, ka esi ieradies viņu realitātē. Arī tumsas spēki negrib neko sliktu. Tādā brīdī der atskārst, ko vēlies atmest, ko iegūt, kas būtu jāiemācās. Ja tas izdodas, rodas iespēja atvērt sevī jaunus izpratnes vārtus,” uzsver Līga Kolneja.

 

Dzīvot dabas aplī

“Ja saulgriežus godam nosvin, tas padara vasaru garāku. Mēs visi zinām, ka pastāv lineārais laiks – no dzimšanas līdz nāvei. Dzīvojot šādi, veram savu dzīvi pa krellītei, pa notikumam. Ja kopjam visu saulstāvju tradīcijas, godājam saulgriežus, ieejam cikliskā laika atskaitē. Dzīvojam pa apli – no svētkiem līdz svētkiem. Kļūstam daļa no dabas cikla. Tā ir pavisam citāda domāšana, citāda attieksme pret dabu un sevi,” skaidro Līga.

Gadskārtu ritumā ir brīži, kad varam saņemt daudz lielāku kosmosa enerģijas lādiņu, lai kļūtu stiprāki – gan katrs personiski, gan tauta un Zeme kopumā. Ne velti saka, ka vasaras saulgriežos ir vaļā laika lūka, tas ir īpašs laiks. Tas sākas jau vairākas dienas pirms Jāņiem, tāpēc tik svarīgi ir gatavoties, rotāties, iet pļavās. Visam ir spēks. Šajā laikā Dvēsele var saņemt Gara pieskārienu, var tikt iedegta iekšējās mīlestības uguns.

“Ja svētku laikā veic uguns rituālu, tas ir īstais brīdis, lai attīrītos, atbrīvotos no liekā. Saulgriežos vērts izteikt vēlēšanās, tikt vaļā no netīkamā – dusmām, neiecietības, bailēm…

Attīrīšanās rituālā parasti ziedo kaut ko ugunij, to pavada gongu, bungu, mūzikas instrumentu skaņas. Katrs var nodomāt sevī vai pateikt skaļi: atsakos no tā, kas man vairs nav vajadzīgs. Un piebilst: lai ņem tas, kam to vajag. Kādam varbūt ir par daudz dusmu, bet kādam citam, tieši pretēji, trūkst to spēka. Bez šīs emocijas viņš nevar atrisināt savu problēmu, piemēram, nespēj pateikt stingru nē.

Jāsaprot, ka Visumā un dabā pastāv līdzsvars, nav nekā lieka, arī smalkajā pasaulē ne. Ja kaut kur ir par daudz, citur tieši tā trūkst. Nevajag domāt, ka tas, kas manī ir slikts, neder nevienam. Mana nasta var būt barība kādam citam. Un nav jāprāto, kurš nelāgumu paņems, vien jāpalaiž prom,” piebilst dziedniece.

Viņa uzsver, ka šis ir īpašs gads, tas saistīts ar planētu pozīcijām. Varētu teikt, ka tās aizgājušas atvaļinājumā, vairs tik ļoti nepieskata cilvēkus, esam palaisti kā ganāmpulks pavasarī. Taču tā ir iespēja – katrs var izpausties kā radītājs. Šo situāciju der izmantot savā labā, būt radošam, piepildīt vēlmes. It kā atvērt vārtus mugurkaulā, lai dzīvība brīvi plūstu cauri.

Pievienot komentāru