Dzīvesveids, Pirts

Saulgriežu pirts veselai miesai un garam

Foto no "Zaļās pirts" Facebook lapas

Latvijā palēnām atgriežas vēlme dzīvot citādi, nekā mums uzspiež tehnoloģiju laikmets. Mūsu senči savas gaitas vadīja saskaņā ar dabu, un arī tagad ir iespējams parūpēties par veselību nevis ar dārgām zālēm, bet aktīvu izkustēšanos un pirtī iešanu. Katram augam un kokam ir sava ārstnieciskā nozīme, spēja palīdzēt cilvēkiem ar īpašo enerģiju, ko dāvājusi saules gaisma visos gadalaikos. Arī dzintars, kas radies no priežu sveķiem pirms daudziem tūkstošiem gadu, slēpj sevī dziedniecisku efektu.

Dzintara pirts rituāls

Dzintars tiek saukts par saules akmeni, un, iestrādāts rotās, uzrāda dziednieciskas īpašības, par ko zināja jau Ēģiptes valdnieka Tutanhamona valdīšanas laikā, kad viņa kroņa centrā rotājās tieši Baltijas jūras dzintars. Tas ir vienīgais dzintars, kura sastāvā ir dzintarskābe, kas piedalās šūnas enerģijas ražošanas ciklā, tādēļ to daudz izmanto atveseļošanās procesā pēc dažādām hroniskām slimībām, kā arī skaistumkopšanā – gan masāžās, gan maskās un krēmos.

Lejasmārtiņu pirtī Baldones novadā bez pašu vāktajiem augiem un sietajām slotiņām kā papildu līdzekli pirts rituālos izmanto Baltijas jūras dzintaru. “Mēs savā pirtiņā dzintaru izmantojam, lai dažādotu pirts procedūras. Dzintars ir izcēlies no sāļās jūras, smēlies saules enerģiju. Pirts rituālos izmantoto dzintaru attīrām, aplejot ar sāls ūdeni, noturot, noskalojot un liekot saulītē uzlādēties. Dzintara pirts rituālā dzintaru izmantojam gan kāju vanniņām, gan masāžām. Ziepes ar dzintaru var izmantot kā ķermeņa skrubi. Pirts laikā izmantojam arī īpaši pagatavoto dzintara tēju. Cilvēki pēc dzintara pirts rituāla ir pacilātā garastāvoklī, sajutuši vieglumu, enerģijas pieplūdumu. Stress un pārslodze cilvēka organismā samazina ikdienā saražoto dzintarskābes daudzumu, bet pirts gaisotne atslābina, un dzintars palīdz atjaunot šūnu enerģiju, stimulējot vielmaiņu un imunitāti,” stāsta pirtniece Inese Vasiļevska.

Visa laba jāņuzāle

“Tuvojoties Jāņiem, pirts cienītājiem vajadzētu tikt skaidrībā par savām vēlmēm. Un nevajag lolot ilūzijas – uz ko katrs noskaņosies, to arī saņems,” apgalvo “Rozēnu” pirts saimnieks Jānis Pavlovičs.

“Saulgrieži ir skaistākais vasaras laiks, kad visa daba ir pilnbriedā, pļavās zied un smaržo daudzkrāsaini ziedi, un ir īstais laiks slotiņu siešanai. Slotiņām var izmantot visus zaļumus, kas aug pļavā, mežā, tikai jāraugās, lai pa vidu negadās kāds alerģisks augs. Šobrīd visos augos ir daudz C vitamīna un mikroelementu, tādēļ nav lielas nozīmes, ar kādu slotu peramies. Tomēr ikviens cilvēks ir unikāls, un ir iespējams noskaidrot katram savu vislabāko slotu. Uz lāvas virs peramā pavēdināta, visizteiktāk un spēcīgāk sāks smaržot tieši tā slota, kura viņam tieši tobrīd būs visnoderīgākā,” viņš piebilst.

Pirtnieks neiesaka pārāk ilgi karsēties pirtī. Piecpadsmit minūtes būs gana, lai no ķermeņa dabūtu laukā sārņus un atgūtu enerģiju. Ja gribas pasēdēt pirtiņā ilgāk, acīmredzot nav bijusi pietiekami augsta temperatūra, kam jābūt ap + 60 grādiem. Uzreiz pērties nevajag – vispirms jāizsildās 10 – 12 minūtes, tad pirmais pēriens jāsaņem nomierinošs, otrais – uzmundrinošs (spēcīgāks) un var iet dzesēties kublā vai dīķī.

“Tajā brīdī, kad galvā ienāk doma – pagulēšu uz lāvas vēl minūtīti –, ir jāiet laukā. Nekādi rekordi pirtī nav jāsasniedz, galvenais sasniegums ir labsajūta. Vēlams pirms pēršanās uz lāvas uzklāt un sakarsēt paparžu lapas, kas ļoti labi palīdz locītavu un muguras sāpēm. Tieši saulgriežu laikā spēcīgu dziedniecisko efektu var sasniegt, veicot pirtsslotu ietīšanas procedūru, proti, nevis perot, bet uz kādu laiku apliekot ķermeni ar sakarsētām slotiņām,” māca pirtnieks.

Tējas dzeršanu Jānis iesaka pirms pirts un rituāla laikā, bet pēc tam – kaut ko atspirdzinošāku, piemēram, kvasu vai alu, protams, ar mēru.

Pievienot komentāru