Sekss, Tuvība

Ko patiesībā vēsta dainas par auglību un mīlēšanos; Saulgriežos ieņemti bērni – īpaši

Foto - Evija Trifanova/LETA

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dievadēls
Saulesmeitu sveicināja.

Mūsu eksperti:

Māra Brante, dainu meditāciju un ugunsrituālu vadītāja

Ingus Freibergs, baltu dzīvesziņas pētnieks

Ja gribētu pamatīgi izpētīt, kas un kā darāms Jāņu laikā, būtu jāizlasa vairāk nekā 2000 dainu. Tajās soli pa solītim aprakstīta cītīgā gatavošanās, pati līgošana un arī sakrālais pamatojums tam visam. Par Jāņu nakts erotisko enerģētiku dainās gan nav daudz teikts, kaut gan zināms, ka šis laiks uzskatāms par īpaši auglīgu.

Kādos divos simtos dainu apdziedāts gaismas un auglības nesējs, vasaras saulgriežu patrons un centrālā figūra dievadēls Jānis (kaimiņiem – slāvu tautām pazīstams kā Jans, indiešiem – Devjana, un arī romieši pirmskristietības laikos pazinuši divsejaino Jānusu, senu āriešu dievību, kam viena puse raugās uz ziemu, otra – uz pavasari).

Ja ticam seniem nostāstiem, aizlaikos par Jāņiem drīkstējuši saukties tikai krīvi – svēti vīri, kuri glabājuši un uzturējuši senču ticību. Varam paspert solīti tālāk iztēlē un pieļaut, ka šajā maģiskajā laikā ieņemtajiem bērniem arī piemīt īpašas spējas. Tie ir bērni, kuri piedzims ap Lielo dienu – astronomisko pavasari un astroloģiskā gada sākumu, kad Saule ieiet Aunā. Tā ir celmlaužu, neiemīto ceļu gājēju, drosminieku un stiprinieku zīme. Tādi bērni saimes paplašināšanai ir zelta vērtē, un tas ir gana labs pamatojums auglības mistērijām un mīlēšanās rituāliem Jāņu naktī.

Pirms moralizē par šādu izlaidību, atcerēsimies, ka zemes un kultūras ir dažādas: dažviet gluži normāla parādība ir daudzsievība, bet citur pastāv poliandrija – viena brāļa sieva ir kopīga visiem brāļiem.

Dienas, ko mums noblēdīja

Ne jau velti liela svinēšana kopš aizlaikiem bijusi tieši šajā dienā, kas iekrīt zemniekam visnabadzīgākajā laikā, kad jaunā raža vēl nav ievākta un pērnie krājumi jau teju iztukšoti. Tas ir maģisks laiks ar īpašu, neatkārtojamu enerģētiku, nevis vienkārši brīdis, kad puķes viskošāk saziedējušas.

Par to, lai šo zemju iedzīvotāji pie Saules svētību saņēmušajiem Jāņu nakts bērniem netiktu, savulaik parūpējās kristīgā baznīca un arī tai sekojušās laicīgās varas – tās svinamo vakaru iezīmēja 23.jūnijā, kad maģiskā laika lūka varbūt jau ciet. Īstā nakts ir tad, kad iestājas astronomiskā vasara (šogad – 21. jūnijā), nevis tad, kad kalendārā datums iekrāsots sarkans un lielveikalos atlaides! Taču tautas tradīciju kopēji un gara mantu glabātāji (tāpat kā dziednieki un astrologi) cer, ka reiz pienāks diena, kad tautas genofonds tiem, kuri pie valsts stūres, būs gana svarīgs, lai atdotu godiem to īstos datumus. Bet līdz tam brīdim par laika rituma enerģētikas izmantošanu īstajā brīdī katram jāparūpējas pašam.

Jaunas asinis stiprina saimi

Jā, tieši par auglību un saimes ģenētiskā koda uzlabošanu runā tādas tautasdziesmas kā šī:

Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita:
I sievām, i meitām
Zaļi ziedu vainadziņi.

Pievienot komentāru