Pāris, Psiholoģija

Garlaicība un attālināšanās attiecībās. Kā atgūt kaisli un cik ilgi mēģināt

Foto - Shutterstock
Ceļi

Rodoties problēmām attiecībās, vienmēr pastāv trīs rīcības varianti:

1. Samierināties ar esošo.

2. Šķirties.

3. Mēģināt izveidot ko jaunu no esošā.

Attiecībām arī vajadzīgs uzkopšanas darbs un revidēšanas periods. Ja uzspodrinām visu, kas ir ap mums, kāpēc gan to pašu neveikt arī attiecībās? Garlaicība, komunikācijas, kaisles vai cieņas trūkums – šādas problēmas piemeklē, ilgstoši dzīvojot kopā ar kādu. Kā paskatīties uz mīļoto cilvēku sākotnējām acīm un kā vērtīgajām attiecībām piešķirt jaunu dzirksti?

 

Ko iesākt ar garlaicību?

Mīlestība ietver rutīnu, tā rada drošību, paredzamību, noteiktību, tomēr nevajadzētu nonākt līdz brīdim, kad attiecības kļūst garlaicīgas. Interesei par otru ir jābūt, tas rada kopābūšanas prieku. “Konsultācijās rekomendēju pāriem randiņus. Citi pēc ilgu gadu kopdzīves iebilst, ka tas taču ir mākslīgi. Randiņš var arī nebūt romantisks, bet tas paver iespējas paust savas jūtas, kas ne vienmēr ir pozitīvas. Pat ja satikšanās laikā ir jāstrīdas, vismaz kaut kas sāk kustēties. Notiek emociju izlāde. Savstarpēja komunikācija ir attiecību pamats, tādēļ ļoti svarīgi atrast laiku sarunām, kas ir arī mīlestības izpausme,” uzskata psiholoģe Kristīne Ašmane.

“Tālāk jārunā par spēju neuztvert otra teikto pārlieku personīgi. Partneris jāuzklausa, piemēram, kā bankas darbinieks, neitrāls cilvēks, pret kuru jāizturas ar cieņu. Mēs varbūt nevaram saprast un piekrist visam, ko viņš saka, bet varam uzklausīt. Tad jādomā, ko varam iesākt ar šo informāciju. Jādarbojas kā komandai. Cieņa ir ļoti būtisks attiecību elements. Ja tās nav, tad sāk noārdīties pamati. Nereti pāri izšķiras strīdu un lamāšanās laikā, neatgriezeniski sabojājot visu labo, kas bijis.”

Vēl kāds ļoti būtisks elements ir humors. Tas gan nav tas pats, kas cinisms vai ņirgāšanās. Ar jokiem arī iespējams aizskart un pazemot otru. Jājūt robeža. Ja pāris saplūcas, bet beigās par to kopīgi izsmejas, tas ir labākais iespējamais variants. Ir pabūts problēmā, no tās var kaut ko secināt, iespējams, atrast risinājumu un vēl pasmieties. Cilvēks neapzināti meklē partneri, kam ir līdzīga humora izjūta, jo tas saistās ar kopīgām vērtībām.

 

Kad jāattālinās

Ja attiecības pēc partnera uzklausīšanas un pārrunām tāpat šķiet garlaicīgas un nekas cits nelīdz, varbūt noder padzīvošana atsevišķi. Ja grāmatu tur pārāk tuvu acīm, tad neko nevar salasīt un tā nešķiet interesanta. Kad to attālinām, beidzot redzam, kas tur rakstīts, un saprotam, vai tajā esošais teksts mūs aizrauj vai nemaz nesaista. Līdzīgi, pavērojot savu partneri no attāluma, spējam labāk izprast, ko viņā novērtējam. Attālināšanās periodam gan nevajadzētu būt pārāk ilgam, jo var pierast būt bez otra.

Līdzīgu efektu var panākt, nekur prom nedodoties, bet pievēršoties sev. “Iekšēji varam justies tuvi, saplūduši, atkarīgi viens no otra vai arī autonomi, neatkarīgi, paši par sevi. Ja cilvēks ir aizņemts ar savām ikdienas nodarbēm, pašrealizāciju, tad neatliek laika domām par partneri. Reizēm vīrs ar sievu nedēļu pavada savās gaitās un brīvdienās saprot, ka mīļotā cilvēka visu šo laiku ir pietrūcis. Tad der pārrunāt nedēļā piedzīvoto, ieplānot laiku kādam kopīgam pasākumam. Protams, ar individualizāciju arī nedrīkst pārspīlēt. Ja partneri aiziet pārāk tālu viens no otra, rodas vienaldzība. Jārod balanss starp kopābūšanu un būšanu pašam ar sevi,” rekomendē speciāliste.

 

Kā atgūt kaisli

“Liela nozīme pāra attiecībās ir atklātām sarunām, uzticībai, ieinteresētībai, rūpēm par otru, cieņai un pilnvērtīgam seksam. Tā ir formula visam,” ir pārliecināta psiholoģe. Pat draudzeņu attiecībās jāpastāv abpusējām simpātijām, lai būtu interese satikties un parunāt.

Ja kopdzīvi ir pārņēmušas mātišķas rūpes un kontrole, tad kaisle kaut kur pazūd. Lai to atgūtu, arī šajā gadījumā ir mazliet jāattālinās, jāpavēro partneris no malas, jāiekāro. Tad arī labāk iespējams izvērtēt, kas otrā piesaista – izskats, spēja sevi pasniegt, intelekts vai praktiskums. Uz partneri var paskatīties skaidrākām acīm. Tā nav iemīlēšanās ar tauriņiem vēderā, bet atkārtota iemīlēšanās jau zināmajā.

Jāspēj saredzēt abas puses – tas, kas nepatīk, un tas, ar ko lepojas. Protams, mēdz būt gadījumi, kad attālinās un vēl labāk saprot, ka riebjas, kā partneris izskatās vai uzvedas. Reizēm tas var būt arī pamatoti.

Pāra attiecības ir abpusējs darbs. Ja kaut vienā no dzīvesbiedriem ir vēlme uzlabot attiecības, tā var uzdzirkstīt arī otram. Mums visiem gribas, lai mūs mīl, lai kādam esam svarīgi, nozīmīgi.

 

Iekārot citu?

Gadās, ka mīlestību raisošajā gadalaikā gribas paskatīties apkārt, iekārot ko jaunu, gūt nebijušas sajūtas. Cilvēkiem patīk skaistas lietas. “Aizejot uz restorānu, skatāmies arī uz citiem piedāvājumā esošiem gardumiem, bet ēdam tomēr tikai savu porciju. Visu apēst nevaram. Ēdot par daudz, tas vairs nebūs baudāmi un garšīgi,” piemēru min psiholoģe. Tas pats attiecas uz partneriem. Nevajadzētu dzīvot kā mucā, neļaujot sev paskatīties apkārt un iekārot kādu citu. Tas gan nenozīmē, ka mīļoto cilvēku var krāpt. Nereti, paskatoties apkārt, varam labāk novērtēt to, kas mums jau ir. Ja esam iekārojuši kādu citu, jāsaprot, ko darīt ar šīm domām un izjūtām. Ja persona apzinās, ka ir viegli sakairināma, tad jau sākotnēji jānosprauž robežas, neļaujot sev aizpeldēt pārlieku tālu. Cilvēkam, kurš valda pār saviem impulsiem un vēlmēm, iekāres objekts netraucē būt attiecībās ar savu partneri, uzskata Kristīne Ašmane.

Pievienot komentāru