Dzīves māksla, Psiholoģija

Pasīvā agresija: smaidot iegrūst dunci mugurā. Raksturīgi vīramātēm!

Foto: shutterstock.com

Kas ir pasīvā agresija? To piedzīvojis gandrīz katrs (un kāds regulāri tā izturas pret citiem). Tomēr šāda uzvedība tiek apspriesta reti. Par šādiem cilvēkiem parasti saka – viņai ir slikts raksturs. Vai – viņš ir enerģētiskais vampīrs. It kā viņi neko sliktu nedara, bet pēc komunikācijas ar šādu cilvēku jūtamies ļoti slikti. Daudzi nezina, ka pie vainas nav ezoterika un vampīri. Gluži vienkārši tāds cilvēks, ar kuru ir tik grūti, patiesībā regulāri pret jums izturas ar pasīvu agresiju.

Pasīvi agresīva uzvedība ir sociāli pieņemamā veidā izrādīta agresija, uzbrucējam acīmredzami nepārkāpjot sociālās normas, skaidro psiholoģe Jeļizaveta Pavlova.

Kad meklēju materiālus rakstam, pēkšņi sapratu, kur tieši var atrast daudz pasīvi agresīvas reakcijas: forumos, kur sievietes sūdzas par vīramātēm!

Lūk, daži piemēri par pasīvo agresiju:

Ziemassvētkos vīramāte man uzdāvināja kārbiņu ar ievārījuma burciņu. Kad atvēru dāvanu, viņa teica, ka ievārījums domāts visiem viesiem, ne tikai man, bet kārbiņu viņa grib saņemt atpakaļ.

Kāzu fotosesijas laikā vīramāte vērsās pie fotogrāfa ar lūgumu uzņemt ģimenes foto – četratā, bez manis. Biju gatava noskūpstīt šo mazo, plikgalvaino cilvēku, kad viņš iebilda: “Piedodiet, cienītā, bet jūsu ģimenē tagad ir vairāk nekā četri cilvēki. Līgavai jābūt katrā attēlā!”

Manā dzimšanas dienā vīramāte uzdāvināja Bībeli, kaklarotu ar krustu un pavārgrāmatu “Kā gatavot cūkgaļas karbonādes”. Pastkartē (ar Jēzus attēlu) bija rakstīts, ka viņa cerot – reiz es pārdomāšot, un viņai izdošoties mani glābt. Esmu ebrejiete. Jau visus septiņus laulības gadus saku viņai, ka neplānoju mainīt reliģiju.

Katros Ziemassvētkos vīramāte man dāvina salauztu svečturi. Kad atveru kārbu, mēs atklājam, ka stikls ir sasists. Vīramāte katru reizi izrāda pārsteigumu un paņem kārbu, lai aiznestu uz veikalu apmaiņai. Nākamajā gadā saņemu tādu pašu.

Vīramātei patīk dāvināt dāvanas ar nolūku sanaidot mazbērnus.

Bija grūti izvēlēties konkrētus piemērus no daudzajiem stāstiem: spriežot pēc sieviešu sūdzībām, vīramātes ir ļoti atjautīgas vedeklu dzīves bojāšanā. Viņas iejaucas jaunās ģimenes dzīvē (“Es vēlu tikai to labāko!”), pasniedz dāvanas, kas ir uz robežas starp aizvainojumu (un izliekas, ka tā nav domājušas), pieprasa no dēla un vedeklas specifiskas darbības (pateicību par lētu krāmu vai došanos atvaļinājumā tieši uz to vietu, kur vīra vecāki noteiks). Un, protams, klasika – ielauzties jauno telpā pie katras izdevības, pat nakts vidū (“Man tur skapī ir nepieciešamā lieta!” vai “Es tikai segu sakārtošu – guļ kā divi balodīši!”). Jūtams, ka vedeklas (un arī dēli) nav priecīgi par iejaukšanos, nelūgtajiem padomiem, dāvanām, moralizēšanu, pārmetumiem. Tāpēc ka cilvēki jūt – ar viņiem izrīkojas agresīvi, uzspiež nevēlamu sabiedrību, pārkāpj viņu personīgās robežas.

Vai šajos gadījumos izpaudās agresija? Neapšaubāmi. Visos minētajos stāstos vedeklas bija sašutušas, lai gan reaģēja atšķirīgi (ne visas sacēla skandālu). Vai agresija izpaudās atklāti? Nē. Tāda ir pasīvās agresijas būtība: agresors nekad nepārkāpj sociāli pieņemamā robežas. Radiniekiem pieņemts pasniegt dāvanas? Protams. Ak, dāvana nepatika – labi, ne visas dāvanas ir veiksmīgas. Toties no tīras sirds, ar mātes padomiem piedevā. Patiesībā – nelūgtiem, bet arī sociāli pieņemamiem, jo ir pieņemts, ka vecākas sievietes dod labus padomus nepieredzējušām un jaunākām.

Tā kā sociālās normas nav rupji pārkāptas, pierādīt pasīvā agresora vainu ir grūti. Taču cietušais lieliski saprot, kā pret viņu izturējušies! Tas nepriecājas, un nav viegli viņu pārliecināt – neņem galvā, nekas sevišķs. Viņš sajutis reālu agresiju: viņu (vai bērnus) pazemojuši, novērtējuši zemāk par citiem, pret pieaugušu sievieti izturējušies kā pret mazgadīgu muļķīti utt. Tā ir agresija, tikai izpaužas pasīvā formā.

8 Komentāri

  1. reālas situācijas un bieži sastopamas attiecības, bet viena pagale nedeg! “Cietējai” ir tikai viens padoms, proti, stiprināt savu pašnovērtējumu un attīstīt humora izjūtu. Labs humors pareizajā brīdī “agresoru” izved tīros ūdeņos un tikai retais monstrs uzdošināsies kaut ko atkārtot, bet tad jau ir nepieciešama ārstēšanās….

  2. Un ko lai es daru? Man ir tāda māte, tēvs un arī tēva otrā sieva. Tikšanās ar šiem radiem ir kā moku kambaris, gribas bļaut! Bet tad vainīga būšu es un tikai es. Bet dzēlieni, dūrieni, pārmetumi, pazemojumi nebeidzas jebkurā saskarsmē ar šiem cilvēkiem. Visu laiku domāju, ka nepareizā esmu es – ka tā nevar gadīties, ka visa ģimene tāda. Bet tad sapratu – esmu visai pasaulei laba, izņemot vecākus. VISAI PASAULEI !!! Visi ciena, novērtē manas zināšanas un darbu. Bērni uzskata par labāko mammu pasaulē. Bet jebkurš kontakts ar vecākiem – spīdzināšana… Uzskata, ka viņiem ir liela manta un man ir jācenšas šo mantojumu nopelnīt, paciešot pazemojumus un pieglaimojoties. Un tad cilvēki brīnās vēl, kāpēc daži veci cilvēki mirst vientulībā…

    1. Ir dažas iespējas,bet nevienā no tām nebūsi „labā”,bet vai tiešām tev tādai jābūt?vrb negribētu cieņu iegūsi parādot savu mugurkaulu.Dažas iespējas-kārtīgi sakasīties,lai kontaktēšanās būtu neiespējama;ignorēt sabiedriskās normas un uz apvainojumiem reaģēt aizejot,aizgriežoties,ignorējot.Darīt tieši tāpat,kā rīkojas pret tevi, vai audzēt humoru un pašcieņu,kā te minēja.jo baksta tevi tieši tajās vietās,kurās jūties aizvainojama.

  3. Nav pareizi – BIEŽI pagale tomēr deg viena! Iemesls ir gaužām vienkāršs – dēli parasti apprec sievas, kuras raksturā līdzīgas viņu mātei! Parādiet man vienu piemēru, kur divi viendzimuma kaķi maisā var normāli sadzīvot??????????? Dēls man atvedis LABU, JAUKU UN SKAISTU VEDEKLU, kura ir apveltīta ar pavārmākslu, ir prasmīga rokdarbniece, mīl darboties sakņu dārziņā, ir foršs humors, laba māte saviem dēliem, laba sava aroda pratēja. Medicīnas jautājumos vienmēr griežos pie savas vedeklas. Vedekliņas padomi man noderējuši arī citos jautājumos, jo esam taču dažādu paaudžu cilvēki! PALDIES DĒLAM!!! Arī man pašai bija ĻOTI LABA VĪRAMĀTE. Viņa bija man kā saulīte pie apmākušām, lietainām debesīm! Šajā jautājumā simpātijām ir jābūt abpusējām, citādi NEKAS LABS NAV GAIDĀMS!
    Vīramātes nežēlība un nekaunība bieži pārsniedz robežas. To esmu pieredzējusi savā ģimenē, kur tēva māte TIK ĻOTI IENĪDA MAMMU, ka sekas bija mammas veselības totāla sagraušana – paralīze, ar kuru mammīte sadzīvoja 20 gadus. Tēvs neaizstāvēja mammu pret savas mātes izdarībām, nelika mātei dzīvot pie savas māsas, uzklausīja melus, bija akls kā vairumā dēlu. Mamma nāca no Vidzemes un bija kā baltais zvlrbulis šajā nežēlībā. Mamma bija laba friziere un klienti viņu brīdināja neiet uz tām mājām, bet mīlestība tiešām ir AKLA!
    Piedzīvojot šo ārprātu, biju gatava tādai vīramātei……….Manas mammas variantā pagale dega viena……Mamma nesūdzējās ne svainei, ne vīram. Tikai es neesmu mamma un mūsu kopdzīve zem viena jumta BŪTU PILNĪGI CITĀDA ar tādu raganu vīramāti……………..

  4. Itkā pa lielai daļai taisnība.
    Tomēr pēdējā laikā esmu uzmanīga pret ģimenes un dzimtas saišu raušanu.
    Kas atkal parādās kā padomju laikos. Izolēt cilvēku no savas ģimenes, dzimtas, lai tās autoritātes vietā cilvēki vairāk klausītu partijai, varas aktuālajai ideoloģijai, kreditu reklāmām
    un citādi kļūtu vieglāk varai manipulējami.
    Ir jānošķir nespēja atlaist jauno ģimeni patstāvīgai dzīvei
    no vecāku negodāšanas un galējas atsišanas politikas no senčiem varas interesēs.
    Mēs būsim gudri, ja katrreiz spēsim izšķirt vienu no otra.

Pievienot komentāru