Ārstēšana, Veselības politika

Evija Pavličenko netic, ka slimnīcā darīja visu, lai vīrs izdzīvotu. Biežākās sūdzības par ārstēšanu

Foto no Evijas Pavličenko ģimenes albuma

Eduarda Pavličenko atraitne Evija uzskata, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) nav darīts viss, lai novērstu viņas vīra nāvi, tomēr ārstniecības iestādē veiktajā iekšējā pārbaudē secināts – pacients ir saņēmis diagnozei atbilstošu ārstēšanu, viņam laikus sniegta palīdzība. Lūdzot izvērtēt šo gadījumu, Evija Pavličenko gatavojas rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai (VI), kur ik gadu tiek saņemts desmitiem pacientu sūdzību. Pēc izpētes daudzas atzīst par nepamatotām.

“Noteikti gribu zināt, kāpēc laikus netika sniegta palīdzība. Kādam par savu neizdarību atbildība ir jānes – kaut vai tāpēc, lai vēl kāda ģimene nepaliktu bez tēva, vīra vai dēla,” saka Evija. Viņa vēl pārdomā, kā labāk sagatavot iesniegumu inspekcijai par gadījumu RAKUS saistībā ar vīra ārstēšanu no šā gada 27. janvāra līdz 4. februārim, kad iestājās viņa nāve. Pagaidām atraitne savu stāstu uzticējusi “Latvijas Avīzei”, jo līdz šim pietrūcis spēka un zināšanu, lai sūdzētos par notikušo: viņas apgādībā palikuši trīs bērni.

Pēc Evijas domām, slimnīcā nav darīts viss, lai Eduards dzīvotu. Viņa stāsta – vīram bijis insults, 27. janvārī viņš ievietots slimnīcā, bet pēc dažām dienām – 4. februārī – juties ļoti slikti. Todien viņam neesot pievērsta pietiekama slimnīcas personāla uzmanība, uzskata Evija.

4. februārī pie vīrieša viesojusies viņa māsa Jūlija. Eduarda stāvoklis vēl pasliktinājies, Jūlija centusies nodaļā sameklēt palīdzību, bet sākumā neviens nav reaģējis, kaut gan Eduards saucis pēc palīdzības vairākas reizes. Viņa veselības stāvoklis neesot pārbaudīts, bet palīgā saucienus medicīnas personāls nodēvējis par viltus trauksmi un pacienta kašķēšanos. Kad beidzot uz palātu izdevies atvest dežūrmāsu, viss noticis ļoti kūtri un ar lielu vilcināšanos, atstāsta Evija. Reanimatologa palīdzība pieprasīta ar novēlošanos, pie tam bijusi šāda epizode: reanimatologs iznācis no palātas un Eduarda māsai pajautājis, vai par viņa slimību zinot ko vairāk, jo slimības vēsturē esot ļoti maz informācijas. Arī viņš vairs neesot spējis pacientam palīdzēt – Eduards nomiris.

Evija Pavličenko grib noskaidrot, kāpēc viņas vīram 4. februārī nav operatīvi sniegta palīdzība un kā slimības vēsturē var būt tik maz datu, ka reanimatologs kritiskā situācijā nezina, kā tālāk rīkoties, bet gan jautā pacienta māsai par slimības gaitu.

“Diemžēl ir gadījumi, kad pacienta veselības stāvoklis pēkšņi un strauji pasliktinās, piemēram, pievienojoties citai akūtai saslimšanai – pat izdarot visu iespējamo, ārstiem cilvēku neizdodas glābt,” komentē RAKUS preses sekretāre Aija Lietiņa. “Slimnīca ļoti nopietni izturas pret pacientu un viņu tuvinieku pretenzijām, tās rūpīgi izskatot. Par minēto gadījumu ir veikta pārbaude, kurā secināts, ka pacients ir saņēmis diagnozei atbilstošu ārstēšanu un viņam laikus sniegta palīdzība. Plašāk šo gadījumu slimnīcai liedz komentēt fizisko personu datu aizsardzību regulējošie normatīvie akti. Izsakām līdzjūtību tuviniekiem.”

 

Ne vienmēr sūdzas pamatoti

Atbildot uz jautājumu, vai inspekcija var izmeklēt gadījumu, pamatojoties uz publikāciju presē, VI vadītāja biroja preses sekretāre Ineta Miglāne atbild – var būt gadījumi, kad VI iepazīstas ar publikāciju, ierosina administratīvo lietu, veic lietas apstākļu pārbaudi un izvērtēšanu pēc savas iniciatīvas.

Katru gadu inspekcija par pamatotiem atzīst vidēji 50 iesniegumus saistībā ar veselības aprūpes kvalitāti Latvijas slimnīcās. Liela daļa pacientu vai viņu pārstāvju sūdzību tomēr izrādās nepamatotas, taču zināms arī, ka daudzi nemeklē taisnību sūdzoties – galvenokārt tāpēc, ka trūkst uzņēmības un zināšanu.

Šā gada pirmajā ceturksnī VI no visiem 30 izskatītajiem gadījumiem par pamatotiem atzīti pieci. Pērn izskatīti kopumā 163 iesniegumi, no kuriem 47 bijuši pamatoti. Līdzīgi dati ir par 2015. gadu: 166 iesniegumi, 55 pamatoti.

“Sūdzību skaits atkarīgs no konkrētās ārstniecības iestādes profila, kā arī pacientu plūsmas tajā,” informē I. Miglāne. Biežāk sūdzas par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti primārajā aprūpē, traumatoloģijā, psihiatrijā, neiroķirurģijā, zobārstniecībā, ķirurģijā u. c. Nozīme ir arī pacientu apgrozījumam: jo vairāk slimnieku iestāde uzņem, jo vairāk iespēju, ka vēlāk par aprūpi tajās sūdzēsies. Tā nu visvairāk iesniegumu tiek saņemts par veselības aprūpi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un RAKUS, tomēr, piemēram, šā gada 1. ceturksnī neviens no iesniegumiem par veselības aprūpes kvalitāti šajās slimnīcās nav atzīts par pamatotu.

32 Komentāri

  1. Personīgi nevaru teikt nevienu sliktu vārdu par atrašanos laiku slimnīcā. 2016.gadā 3 reizes biju spiesta ārstēties. Saku PALDIES Tukuma un Stradiņa slimnīcas kardioliģijas nodaļai par rūpīgu ārstēšanu. Tukuma slimnīcas reanimācijas nodaļā savā laikā sniedza palīdzību manam vīram, kurš tur nonāca ģimenes ārsta nolaidīgās attieksmes dēļ. Glābt viņu neizdevās. Taču ja runājam par tiesāšanos ar mediķiem, tad reti kuram izdevies kaut ko pierādīt, jo ģimenes ārsti ieraksta zāles it kā ārstēšanai, bet REĀLI ŠĪS ZĀLES NAV SAŅEMTAS… Viņi sevi nodrošina sūdzību vai kādām citām darbībām pret sevi un ej nu tu PIERĀDI, KA TĀS ZĀLES PACIENTS NAV SAŅĒMIS!??? Tā tas bija mana vīra gadījumā. Lai Pavļičenko kundzei izdodas.

  2. Tas notikums neapšaubūmi nav tik viennozīmīgs. Protams, kad nomirst tuvinieks, šoks ir neizbēgams, un liekas, ka kāds ir vainīgs. Bet skumjā patiesība ir tā, ka cilvēki mēdz mirt. Lai nu kā, Veselības inspekcija noskaidros to lietu.

  3. Cilvēki aizved tuvākos uz slimnīcu ar ilūziju, ka tur viņi kā filmās tiks nepārtrauti uzraudzīti. Bet realitātē, varbūt darbinieku trūkuma, varbūt gadiem pieļautās attieksmes dēļ, cilvēks var nomirt, tā arī nesagaidījis, ka pie viņa pienāk. Un tāpat nāk reti. Tāpēc smagos gadījumos vai ar bērniem cenšieties būt blakus arī slimnīcā. Un esiet gatavi, ka palīdzība nevis jālūdz, bet jāpieprasa.

    1. It sevišķi, ja nomirst slimnīcas teretorijā. Pie mums patiešām tagad tā ir, ka dakteri jāņem pie pleciem, un jāsapurina, līdz viņš apjēdz, ka jāsāk ko darīt. {tas, protams neattiecas uz visiem, bet daudziem gan}. Es uzskatu, ka mediķu streiks ir pret ētikas normām, tomēr uzskatu, ka algas jāpaaugstina vidējam mediķu personālam, un tiem, kuri strādā neatliekamajā palīdzībā.

      1. Lai nu kuram , bet ģimenes ārstiem nav jāstreiko …. Biju Traumās redzēju , kā strādā vidējais personāls , līdz spēku izsīkumam . Beidz darbu vienā sl-cā , skrien uz citu darbu . Nekad neredzēju neiecietīgas māsiņas , vienmēr ar smaidu . Paldies !!!

  4. Ļoti ceru, ka šis raksts nav speciāli ielikts, lai mazinātu atbalstu ģimenes ārstu streikam…
    Mīļie cilvēki – teiciens ‘kā mežā sauc – tā atskan’ ir ļoti aktuāls it visur! Atbildiet sev paši, vai tad, ja kāds sit dūri galdā un plivina karodziņu – ‘man pienākas’ – jūsu atbilde būs tāda pati, kā ja tiksiet sirsnīgi uzrunāti?
    Lai miers ar mums visiem! 🙂

  5. Naivi ir domāt un paļauties uz kvalitatīvu palīdzību no valsts finansējuma…..Valdībai sen jau vajadzēja informēt visus iedzīvotājus,ka Latvijā ir maksas medicīna….tad viss nostājas savās vietās….

  6. Katram ir nolikts cik ilgi dzivosim ja varetu pagarinat tad tie miljonari dzivotu saules muzu katram dzmstot jau ir zinams cik ilgi busim sai pasaule bet mes vainojam citus piemeram es 3 reizes taisiju pasnavibu 33 gados izopereja vezi 60 reizes apstaroja bet es vel dziva kaut gribetos aiziet ;pir PETERA;ta ir man jau 81 gads

  7. Mīļā Evija.No insultiem cilveki mirst gan jauni gan veci,jums tas jasaprot.Manai mammai ar bija insults,asins vads plisums galva cilveks neko neapzinas ir kašķigs.Mana māte mēnesi noguleja slimnicā uz gultas dakteri darija visu iespejamo bet mamma nomira jo sirds neiztur.Jus negribat saprast,ja tas ir briesmigi ka jazaude tuvinieks,bet jums nav tiesibas apvainot arstus ka vini neko nedarija.Viegli jau novelt vainu uz kadu,ja butu pat paši labakie arsti pasaule vini nevar uztaisit jaunu cilveku,ar insultu neizdzivo ja ir švaka sirds.Padomajiet ….

    1. muļķības, insultu var un vajag ārstēt, ja tu pati neko nesaproti no medicīnas, tad nevajag muldēt un aizstāvēt nolaidīgos un bezatbildīgos ārstus, kas to vien dara kā bļaustās par algas trūkumu

    2. Cilvēki mirst no insulta, bet runa ir par vienaldzīgo medicīnas darbinieku attieksmi!Šim cilvēkam varēja laicīgi sniegt palīdzību, bet to nedarīja!

  8. Man pirms nedēļas bija situācija, kad tiku pie brūces vēderā un nācās doties uz Neatliekamo palīdzību Gaiļezerā. Uz vietas personāls bija gādīgs, nosūtīja uz USG, sašpricēja pret stingumkrampjiem. Brūci nešuva, jo esot pārāk dziļa. Noslēgumā iedeva vairākas lapas ar dokumentiem. Priecīga, ka nav nekas nopietns, devos mājās. Vēlāk izlasīju, ko ārste sarakstīja izrakstā: man esot veikta brūces sterilizācija un apkopšana, uzlikts pārsējs (MELI!!! brūce tika apskatīta, netika dezinficēta utt. Mājās devos ar tiem pašiem plāksteriem, kurus pirms vairākām stundām pati arī biju uzlikusi) Nākamais – esot man nozīmējuši ik pārdienas veikt brūces pārsiešanu pie ķirurga (MELI!!!! Teica, ka nevajag brūci apsiet, vajag ļaut tai elpot, vienīgi varot apsmērēt ar “zeļonku”) VAI TAS IR NORMĀLI???? TĀ IR JĀSTRĀDĀ??? Ja man būtu komplikācijas, vini būtu sev superīgu alibi sagatavojuši!!!
    Šī bija mana pirmā pieredze slimnīcā, turpmāk zināšu, ka pirms iziešanas no slimnīcas ir jāizlasa, ko jaukie ārsti ir sarakstījuši. 🙁

  9. Tad kāpēc vispār vajadzēja vest uz slimnīcu, ja tur neko neārste, tad jau labāk mājās nomirt. Žēl. Nu tagad visi med.darbinieki ir ietekmēti nepildīt savu darbu, jo algas ir niecīgas…cieš kā vienmēr zemākais slānis…nodokļu maksātāji,. Tad vispār nafig es nodokļus maksāju??? Lai pēc tam bārstītu tīkstošus ostapenkām vai tankus pirktu, stulbums, ne valdība

  10. Man ļoti *patika* vienas dāmas uzdotais jautājums – vai šis raksts nemazinās atbalstru mediķu streikam? Par kādu atbalstu vispār var būt runa, ja cilvēki ir drvuši Hipokrāta zvērestu? Ja nav, lai iet pastrādāt lielveikalos, jo tur n- tās stundas, lai mūsu, un mediķu vēderi būtu pilni, strādā ar zemām algām tāpat smagu darbu. Nesaprotu, gaidu valdības streiku, jo pie mums streiko tie {izņemot mediķu vidējo personālu} -ārsti ar krutām mājām par zemo aldziņu, pedagogi, kuri ir mājās pirms skolniekiem.Un ne tik zemas tās algas nav, salīdzinot ar tiem, kuri strādā par minimālo. Lai sāk benzīnuzpuildes stacijas {dārgajos autiņos nepsbrauks neviens}, sētnieki, un t.t.

    1. Ome – uzliec brilli un izboksterē Hipokrāta zvērestu – tur nav neviena vārda par to, ka mediķim būtu jāpazemojas un jāstrādā par velti.

    2. Mīļā kundze, Hipokrāta zvērests jau neparedz, ka mediķim būtu darbā no pārslodzes jānomirst vai ka trūkuma dēļ mediķiem būtu jādzīvo sociālās mājās un jātiek tuvinieku uzturētiiem.

  11. Varbūt tas ir kā kurā slimnīca?Pašam tikko(aprīļa mēnesī)gadījās noķert infarktu smagā formā un tikku nogādāts Stradiņos.Ārstējos 32 nodaļā un 32 nodaļas ITP.Nevienu sliktu vārdu nevaru teikt par ārstēšanu un mediķu attieksmi pret slimniekiem.Teikšu vēi vairāk,ka var apbrīnot tos darbiniekus kuri par kapeikām glābj mūsu dzīvības.Liels paldies visam 32 nodaļas kolektīvam!

  12. MAN BIJA NEPETIKAMS GADIJUMS NU JAU GAN DAUDZUS GADUS ATPAKAL AR DELU KURS IR INVALIDS NO DZIMSANAS VINAM PLISA HEMOROIDS UN SAKA LOTI LIELA ASINOSANA VEDU AR ATRIEM UZ STRADINIEM TUR BIJA KA JAU VIENMER LOTI ILGI JAGAIDA DELAM PALIEK ARVIEN SLIKTAK PASAUCU DAKTERI-SLAKTERI IENACA TADS JAUNS DAKTERIS PASKATIJAS UZ MANU DELU UN TEICA VEL JAU NEMIRS LUPAS UN NAGI NAV VEL ZILI BIJU SOKA KA NEKO NEVAREJU ATBILDET PEC TADIEM VARDIEM TAD KA IELIKA VINU NODALA TEICA KA ASINIS PARLIETAS TRIS REIZES BET DELS TEICA KA TIKAI VIENU REIZI LUK KA IET SLIMNICAS VETERNARAS KLINIKAS PRET DZIVNIEKIEM IZTURAS DAUDZ LABAK UN IECIETIGAK

    1. Gadās ar to sastapties ne vien Rīgā. 5. g. atpakaļ, kad nedzīvoju Rīgā, persomīgi ar mani atgadījums {kuru pati uztveru, kā anekdoti} notika citā novadā, kura ātrajiem, ja man būtu cepure, to priekšā noņemtu. Diena iesākās ar milzīgām galvas sāpēm, spiedien nokritās 60/45 {kaimiņi mērīja vairākas reizes}, atbrauca ātrie, tad spiediens jau 180/130, ārstam aizdomas uz mikroinsultu, tiku sapotēta, un tādu apdullušu mani veda uz reģionālo slimnīcu. Aizveda. Uzņemšanā padzirdējuši, ka man dienas iepriekš ir bijušas iesnas, nosūtīja uz rentgenu plaušām, degunam. Secinājums, ka vaina degunam, pēc pāris stundām aizveda uz inf. nodaļu. Vēls vakars jau, dakteri sagaidīju no rīta {ārstējošais}, kurš man muguru {saģērbusies biju-apalšveļa, bluzons, halāts} tādu arī paklausījies nozīmēja man antibioyikas, un pie lora, kur dūra degunu abas nāsis un skaloja. No vienas kaut ko izskaloja, no otras neko, un tā vairākas dienas, līdz pēc trijām, pateicu, ka braukšu mājās, ka pēc manis atbrauks. Māsiņas, kura man lika antibiotikas sistēmu, teica, ka viņas mammai tieši, kā man ir bijis mikroinsults, bet man ārstēja degunu. Toties mans ārstējošais ārsts {lai streiko, es viņam algu pieliktu, lai dodas, no kurienes nācis} ļoti galanti , izgadījās lielā ārstu vizīte, iepazīstināja ar mani, manu invaliditātes diagnozi, maigi piebilzdams- un paskatieties, viņa vēl dzīva. Kāda sieviete paraustīja dakteri aiz halāta, pagrieziens par 180 grādiemj, un pārējais jau notika pie otras pacentes, mani fiksi pametot. Nu ja, dakteris jau pirmā reizē deva man iesauku – zombītis. Pēc divām dienām, kopš uzņemšanas, ātro sazāļojums {noteikti tas arī man palīdzēja} izgājis, piegāju pie spoguļa palātā, un paliku mēme. Man viss no kakla līdz krūtīn, kā ar pelnu kārtu noklāts, un k”edīte ar kuloniņu. Sapratu, ka tās rentgena sekas, notīrīju, nobrīnījos, ka piesējušies tikai degunam, un kalu plānus, kamēr dzīva, tikt mājās. Super, vai ne?

  13. Ja ārste saka vēža slimniekam “Ja gribat, taisiet “ķīmiju”, ja negribat – netaisiet! Un atver kabineta durvis!!! Neko neskaidroja, jo “neesot laika”!!!

    1. Tas vēl ,,cilvēciski teikts”, jo par mūsu radinieka ārstēšanās iespējām slimniekam Stradiņu onkoloģijas nodaļas vadītāja pateica: ,, Brauciet mājās un gaidiet”‘ Nesaprotot teikto, pajautāju: ,,jūs piezvanīsiet, pateiksiet, kad var ierasties?”. Atbilde skanēja: ,,Brauciet mājās un gaidiet kad nomirs”! Nez cik tā gados vēl pavisam jaunā vadītāja jau paspējusi uz viņsauli aizsūtīt? Neārstēts nodzīvoja vēl 8 mēnešus līdz pēdējai dienai staigājot un par sevi pilnībā rūpējoties. Francijā ārstētu, Igaunijā ārstētu….NENORMĀLI NECILVECĪGA ir Latvija ar savu NENORMĀLI IZCŪKOTO medicīnu!

      1. Bijām Igaunijā, Tartu ūz konsultāciju. 40 eiro un neko nepiedāvāja. Ja nevar operēt, tad neārstē… ASV piekrīta pamēģināt ārstēt, bet prasīja uzreiz iemaksāt $300 tūkst. Tik daudz nav… Nomira pēc 1,5 gada.

  14. Gribu izteikties par Veselības inspekciju… Tur strādā ļoti negodīgi darbinieki.Atbildes vietā tiek safabricētas neiedomājamas lietas.Mati ceļas stāvus lasot tos sacerējumus . Smuki runāt un sevi cildināt viņi māk tikai presē.Viņus neinteresē pacientu sūdzības un taisnības noskaidrošana.To saku no pieredzes.

  15. Mans radinieks nonāca Gaiļezerā smagā stāvoklī, vairākas dienas triecos cauri Rīgai uz šo slimnīcu un stundām dežūrēju pie lifta un māsu posteņa lai noķertu ārstējošo ārstu (nezināju kāds viņš izskatās). kad beidzot viņu noķēru, neko par ārstēšanu konkrēti viņš pastāstīt nevarēja – viņu interesēja tikai lai parakstu papīru, ka ņemu viņu ārā no slimnīcas. Kā murgs man palikusi atmiņā šī slimnīca ar bezgalīgajiem gaiteņiem un absolūti vienaldzīgajiem medicīnas darbiniekiem.

  16. Ja nepatīk oficiālā medicīna, jāiet pie zintniekiem, tie izdarīs visu, bet jas nesanāks, pateiks, ka čakra bija pārāk aizsērējusi. No čakras aizsērēšanās neviens nekad nav pasargāds, tāpēc to jātur tīru jau no bērnības, un nodzīvosi simtu ar pusi gadu svilpodams.

Pievienot komentāru