Ārstēšana, Veselības politika

Guntars Pupelis: Slimnīca, nevis celtniecības organizācija

Foto - Zane Bitere/LETA

Ja atskatāmies nesenā pagātnē, veselības ministru uznācieni vienmēr ir bijuši saistīti ar kādiem konkrētiem ekonomiskiem mērķiem, kam pamatā ir kāda politiska grupējuma intereses. Man tiešām ir grūti atcerēties ministru, kurš būtu mēģinājis izveidot ilgtspējīgu sistēmu. Ja nu vienīgi runājot par medicīnas objektu celtniecību. Atceroties Gundaru Bērziņu, var droši teikt, ka viņš iesāka veselības aprūpes modeli ar nosaukumu “medicīnas celtniecība”. Tas turpinās joprojām ar lozungu par Eiropas fondu naudas apgūšanu. Taču esmu personīgi vairākas reizes atgādinājis mūsu bijušajam valdes priekšsēdētājam, ka Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) pirmkārt ir slimnīca, nevis celtniecības organizācija, un ka labs celtniecības vadītājs nevar būt vienlaikus arī labs ārstniecības procesa organizētājs.

Atbilstošas kvalifikācijas speciālistu trūkst daudzos līmeņos, bet īpaši medicīnā. Ja idejas realizācija nonāk līdz absurdam, tad seko kvalitatīvs lēciens, tā kādreiz sacījuši marksisma klasiķi. Latvijā veselības aprūpes sistēma ir nonākusi līdz absurdam tāpēc, ka tie, kas garantē valsts noteikto veselības aprūpes grozu, strādā visgrūtākajos apstākļos un saņem nožēlojamu samaksu. Tātad jāsagatavojas kvalitatīvam lēcienam.

Lauku slimnīcās, lai noturētu speciālistus, algas ir krietni lielākas, taču arī tas neglābj sistēmu, speciālistu trūkst, māsu nav, slimnīcas nīkuļo. Lai varētu brīvāk rīkoties ar resursiem, slimnīcas tika pārvērstas par SIA (to, ka universitātes slimnīcu var pārvaldīt šādā veidā, droši vien citur pasaulē nezina, taču Latvijā viss ir iespējams). Esam lielo iespēju zeme un par to nekaunamies… Tas, ka slimnīcām nebija jāatbilst konkrētām prasībām, lai varētu pretendēt uz neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēja statusu un attiecīgu valsts finansējumu, ir novedis pie situācijas, ka darbs tur tiek nodrošināts uz viesārstu dežurantu rēķina, nevis pastāvīgi strādājošiem slimnīcas speciālistiem. Šāda sistēma sevi izsmeļ, jo cieš darba kvalitāte un pacientu drošība.

Pašreizējā Veselības ministrijas plānā ir iezīmēti slimnīcu līmeņi, taču bez speciālistu nodrošinājuma to nevarēs realizēt. Ja paskatās uz mūsu kaimiņu P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārvades līkločiem, var saskatīt zināmu līdzību ar apgāztām bobsleja kamanām, kas lielā ātrumā traucas pa bobsleja trasi. Tiem, kas vēro, ir svarīgi, lai trase tiktu izbraukta, taču nav svarīgi, kas notiek ar braucējiem. Jā, sistēmā ir daudz pavāru (lūdzu nejaukt ar cienījamiem speciālistiem), kas kādam vāra. Galvenais ir virtuve, pārējais ir sīkums. Brīžiem tas atgādina elles pavardu, taču, kur ir elle, jābūt klāt arī dievam.

Ja nu patlaban mums ir veselības ministre, kas turas tālāk no elles pavardiem (no politikas), ir gatava plānot ilgtermiņā (tiešām viņai varētu kādu garāku laika sprīdi ļaut strādāt) un saprot personāla resursu politikas nozīmīgumu un beidzot apturēs mediķu aizplūšanu no valsts sektora.

Paveroties kaut vai RAKUS uzņemšanas nodaļas darbā, var ieraudzīt lielu reāli nabadzīgu pilsoņu jūru, smagas traumas, dzīvību apdraudošas slimības. Šos pilsoņus, nešķirojot gados vecos un jaunos, mēģina glābt ārsti un māsas, kuru valsts noteiktā izpeļņa ir kliedzoši netaisnīga. Tas pats notiek arī citās slimnīcās, kas aprūpē mūsu valsts iedzīvotājus.

Pašlaik tautas apziņā tiek kultivēti dažādi lozungi saistībā ar veselības aprūpi Latvijā. Viens no tiem ir, ka mūsu medicīna ir vēl ļoti laba, ņemot vērā finansējumu. Taisnība, tas notiek tādēļ, ka medicīnas darbinieki labi strādā, kaut algas ir ļoti mazas. Sākam ar pakāpenisku algu palielināšanu neatliekamās palīdzības jomā strādājošiem, medicīnas speciālistiem un māsām. Var teikt, ka tas jau notiek. Taču vai dzirdējāt pēdējo anekdoti – pavāri iztrūkstošos produktus aizvietoja ar iesaiņojumu, jo iesaiņojumā ir saglabājusies produkta smarža, un tā Saeimā tapa desmit procentu piemaksa par piecu stundu pārstrādi. Tiešām organisks domāšanas veids, un, kā jūs jau zināt, organiska cikla galaprodukts tiek lietots mēslošanai un ir latviešu spēka vārds.

5 Komentāri

  1. Beidzot nedaudz iezīmējās, bet tālākajā tekstā pazuda informācija par slimnīcu kā naudas kāstuvi caur celtniecību un dažādas aparatūras iepirkšanu. Tā gan nav vienīgā vieta, kur pazūd medicīnas personālam un veselības aprūpei nepieciešamā nauda. Paskatieties, kādas summas un par ko ieplūst slimnīcu vadošā personāla kabatās, paskatieties, kas veic visas grandiozās būves, kā tiek iepirkta dārga medicīnas aparatūra utt. Nemaz jau nerunājot par slimnīcu valdēm.

  2. 1. Veselības nozarē ir nepiecieāmas būtiskas (!) reformas.
    2. Diemžēl ģmenes ārsti tām ir lielākie pretinieki. Ģimenes āsti, vismaz Rīgā, tikai strādā kā dispečeri – izraksta nor’īkojumus pie citiem ārstiem un izmeklējumiem, slimības lapas un receptes.
    3. Kāpēc netiek ieviesta Igaunijai un Lietuvai līdzīga sistēma ? Tāpēc, ka ģimenes ārsti brēc tikai pēc naudas nevis pēc kārtības un caurskatāmības šajā nozarē.
    4. Kāpēc tiek pieļauts, ka visi, kam vien ienāk prātā, tiek sūtīti uz dārgiem izmeklējumiem, kas nemaz varbūt nav vajadzīgi?

  3. Vai raksta autors, būdams viens no slimnīcas vadošajiem ārstiem, izliekas vai tiešām nezin, ka Austrumu slimnīcā tuvākajos gados tieši celtniecībā apgūs vairāk nekā 15 miljonus? Un to, ka ERAF naudu nevar izmaksāt personālam algās, taču arī profesors droši vien nojauš.

  4. Slimnīcas tika pārvērstas par SIA,lai varētu brīvāk rīkoties ar resursiem! Un te nu ir kārtējais rezultāts pēc brīvās,nekontrolētās rīkošanās ar resursiem! Ierēdņiem prēmijas,dažādas piemaksas,veselības apdrošināšana,dubulta atvaļinājuma apmaksa,komandējumu nauda,pabalsti pēc darba koplīgumiem ar nozares arodbiedrību,ārstiem neapmaksātas virsstundas,pacientiem-mēnešiem garas rindas un kvotas!
    “Veselības ministres Ingūnas Circenes ideja sniegt plānveida veselības aprūpi tiem,kas nomaksājuši nodokļus,principā ir pareiza,taču ārstniecības nauda nedrīkst atrasties ministrijas pārziņā.Tur jau tā nelaime,ka no tā naudas maisa neviens negrib atteikties.
    Lietuvā un Igaunijā jau sen tas ir nokārtots,bet pie mums nav,jo vienmēr kāds grib pirkt dārgus medicīniskos aparātus,celt nevajadzīgas būves utt.Pirmskara Latvijā visa medicīnas nauda bija slimokases rokās.Tad nebija ne rindu,ne kukuļu ārstiem.”
    Skat.”Kaut kājas basas,tomēr bija slimokases”,Māra Libeka.Intervija ar Arni Vīksnu,LA,18.09.2013.
    Un ne tikai pirmskara Latvijā,bet arī visās pārējās ES valstīs,Igauniju un Lietuvu ieskaitot,veselības nauda šodien ir slimokasu rokās! Taču,par pārējo ES valstu slimokasēm,ārstu un māsu algām,jebkāda informācija tiek rūpīgi slēpta.Līdz pat šodienai veselības ministre Čakša tā arī nav paskaidrojusi mums,konkrēti kapēc viņai nav pieņemami Igaunijas un Lietuvas veselības obligātās apdrošināšanas modeļi un kāpēc no visiem daudzajiem,pārējo ES valstu modeļiem viņa bija izvēlējusies tikai pašu dārgāko-Nīderlandes modeli! Vai tāpēc,lai sabiedrība no tā labprātīgi atteiktos?

Pievienot komentāru