Ārstēšana, Citas slimības

Veic nevis rentgenu ik gadu, bet zemas starojuma devas datortomogrāfiju. Plaušu vēža atklāšana un ārstēšana

Foto-Shutterstock
SVARĪGI

Plaušas nepieciešams izmeklēt, ja:

• ir vairāk nekā 55 gadi un 30 gadus smēķēts;

• bijusi bieža un ilgstoša saskarsme ar putekļiem, azbestu un kancerogēnām (vēzi izraisošām) ķīmiskām vielām, strādājot rūpniecībā, celtniecībā, ceļu būvē, zobārstniecībā;

• kāds no pirmās pakāpes asinsradiniekiem līdz 50 gadu vecumam saslimis ar kādu no ļaundabīgajiem audzējiem.

! No visiem plaušu vēža slimniekiem piecus gadus nodzīvo 15%, bet, operējot pirmās vai otrās stadijas plaušu vēzi, šis skaits pieaug līdz 70–80%.

Nodrošinot elpošanu, plaušas ir arī filtrs – kaitīgās vielas no elpceļiem nokļūst plaušās un negatīvi ietekmē gan tās, gan veselību kopumā.

Plaušas visvairāk bojā smēķēšana. 90 procenti vīriešu, kas sirgst ar ļaundabīgu plaušu audzēju, ir bijuši kaislīgi pīpmaņi. Turklāt vēzis attīstās arī pasīvajiem smēķētājiem, kuri spiesti ieelpot cigarešu dūmus.

Latvijā katru gadu atklāj ap tūkstoš plaušu vēža gadījumu. Parasti to konstatē nejauši, piemēram, ja, saslimstot ar plaušu karsoni, ārsts nosūta uz datortomogrāfiju. Citkārt, ja ilgstoši sāp mugura un izmeklē mugurkaulu, plaušās pamana kādu aizdomīgu plankumu vai bumbulīti, pēc tam padziļinātā izmeklēšanā atklāj audzēju. Var sacīt, ka šajā gadījumā slimniekam ir paveicies, jo agrīnā stadijā to iespējams veiksmīgi ārstēt ar saudzējošu ķirurģisku operāciju.

Kāpēc klepus ieildzis

Visraksturīgākā plaušu vēža pazīme ir ilgstošs, parasti sauss un kairinošs klepus, kas nepadodas ārstēšanai. Reizēm var būt asiņu piejaukums krēpām. Uzmanība pievēršama arī hroniska klepus pārmaiņām. Protams, tas var būt daudzu citu slimību pazīme, tāpēc nevajadzētu vilcināties noskaidrot diagnozi.

Ja vēzis nosprostojis elpceļus, ir grūti elpot. Plaušas pašas par sevi ir nejutīgas – sāpes krūtīs mēdz rasties, kad vēzis ieaudzis krūškurvja sienā vai arī tam radušās metastāzes. Ja slimnieks ir gados jauns, ārstam šādā gadījumā var rasties aizdomas par citu slimību – pneimotoraksu, kad plauša, vienkāršoti runājot, pārplīst un saplok. Dažkārt šādas sūdzības gadījumā sāk ārstēt starpribu neiralģiju, taču, ja saslimušais ir smēķētājs vecumā virs 50 gadiem, noteikti jāpārliecinās, vai nav radusies onkoloģiska saslimšana.

Par plaušu vēzi, tāpat kā citām onkoloģiskām kaitēm, var liecināt vispārējs nespēks, neizskaidrojams svara zudums, sāpes kaulos un galvassāpes.

Ja audzējs izvietojies trahejā vai lielajos bronhos, mēdz rasties dīvainas skaņas elpojot, kas var liecināt arī par astmu.

Kad vēža šūnas ar limfu un asiņu plūsmu ir izplatījušās pa visu organismu, radot jaunus audzēja mezglus, metastāzes, piemēram, limfmezglos, galvas smadzenēs, aknās, virsnierēs un kaulos, tiek traucēta arī citu orgānu funkcija un var būt grūti kontrolējamas sāpes.

Smēķētāju nelāgās izredzes

Elpceļos atrodas īpašas šūnas, kas tos attīra no putekļiem un dažādiem netīrumiem. Šūnām ejot bojā, pigments, kuru tās absorbējušas dzīves laikā, izgulsnējas audos un plaušas kļūst tumšākas, kas īpaši raksturīgi smēķētājiem.

Sadegot cigaretei, veidojas tūkstošiem dažādu kancerogēnu jeb vēzi izraisošu vielu. Katras 15 izsmēķētas cigaretes rada vienu genoma (gēnu kopuma) mutāciju. Sākumā organisms ar šiem bojājumiem spēj tikt galā, taču ar katru nākamo cigareti tie kļūst arvien nopietnāki, pretošanās spējas izsīkst un sāk veidoties audzējs. Līdz brīdim, kad vēzi iespējams diagnosticēt, parasti paiet vairāki gadi.

Plaušu vēža riska grupā ietilpst cilvēki ap 60 gadu vecumu un ievērojamu smēķēšanas stāžu – aptuveni 30 gadu pa paciņai dienā vai arī 15 gadu pa pāris paciņām dienā.

Vidējs plaušu vēža attīstības risks pastāv, jau sākot ar 20 nosmēķētiem gadiem. Turpinot pīpēt, tas palielināsies. Turklāt jāņem vērā, ka smēķētāji riskē saslimt ar hroniski obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kas apgrūtina elpošanu, kā arī ar aterosklerozi un citām slimībām, kad vēža ārstēšana ir komplicētāka.

Atmetot smēķēšanu pat pēc daudziem gadiem, iespējams būtiski samazināt plaušu vēža attīstības risku, tomēr būtu naivi cerēt, ka plaušas pilnībā atjaunosies.

Diemžēl daži plaušu vēža veidi raksturīgi nesmēķētājiem, tostarp jauniem cilvēkiem. Šajos gadījumos organismā nedarbojas aizsargmehānismi, kas kontrolē šūnu augšanu un pasargā no audzēja veidošanās.

Pievienot komentāru