Ārstēšana, Citas slimības

Pašārstēšanās robežas: katram pašam jāuztur veselība. Tomēr jājūt, kad padomu jautāt ārstam

Foto-Shutterstock

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ar saaukstēšanās simptomiem nevēršas pie ārsta, bet dodas uz aptieku pēc bezrecepšu zālēm, liecina farmācijas uzņēmuma “Silvanols” un pētījumu centra SKDS nesen veiktās aptaujas dati. Gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka zāļu izvēlē paļaujas uz farmaceita ieteikumiem, piektdaļa pajautā ārstam, vēl viena piektdaļa – radiem vai draugiem, bet desmitā daļa informāciju meklē internetā. No vienas puses, paš­ārstēšanās slēpj sevī dažādus riskus, no otras – ietaupa laiku un naudu.

Sevi labi jāpazīst

Bezrecepšu zāles un citi aptiekās pieejamie līdzekļi paredzēti, lai vienkāršāku veselības traucējumu gadījumos cilvēks varētu ārstēties pats. Taču, lai paš­ārstēšanās būtu droša, jābūt pietiekami izglītotam, lai saprastu, kurā brīdī iespējams iztikt ar bezrecepšu līdzekļiem, kurā – vispār bez zālēm, bet kad steigšus jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.

“Vispirms jau cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība par sevi un savu veselību. Pašlaik ir pieejama ļoti plaša informācija par dažādu slimību riskiem un kompetentu speciālistu padomi slimību profilaksei. Bukleti par šiem tematiem ir pieejami ģimenes ārstu uzgaidāmajās telpās, slimnīcu un veselības centru interneta mājaslapās,” norāda otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga. “Tāpat kā ārsts mācās mūža garumā, ikvienam jāizglīto sevi savas veselības uzturēšanas pamatos, jo šīs zināšanas palīdzēs izvērtēt slimības nopietnību.”

Neatliekami stāvokļi, kad jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība, ir labi zināmi – pēkšņs samaņas zudums, asiņošana, elpas trūkums, stipras sāpes, krampji. Ja situācija nav tik nopietna, jāapdomā nākamais solis – vērsties pie ārsta vai ārstēties paša spēkiem. Saaukstēšanās gadījumā noteicošā ir slimības gaita. Ja pēc četrām dienām simptomi nemazinās, jādodas pie ģimenes ārsta vai tas jāizsauc uz mājām.

Aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa skaidro, ka, saņemot pietiekami izsmeļošu informāciju no klienta, farmaceits var ieteikt vairākus iespējamos veselības problēmu risinājumus, taču katrs cilvēks gala lēmumu pieņem pats. Farmaceita zināšanas tomēr bieži vien ļauj izvairīties no veselībai bīstamām situācijām. “Ja rodas aizdomas, ka klientam nepieciešama steidzama ārsta konsultācija, piemēram, ir akūta trauma, asinsspiediena problēmas, galvas reiboņi vai ģībšana, tiek saukta ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība,” viņa saka. Pārējos gadījumos farmaceits, uzdodot dažādus jautājumus, mēģina noskaidrot sūdzību cēloni un ieteikt, ko darīt. Iespējams, līdzēs kāds bezrecepšu medikaments vai uztura bagātinātājs, bet ļoti iespējams, ka būs nepieciešama ārsta konsultācija.

Pēdējā laikā vērojama tendence, ka cilvēki biežāk taujā farmaceita padomu. Kā liecina “Apotheka” aptieku tīkla sadarbībā ar “Mana aptieka” veiktais pētījums “Veselības indekss 2017”, tikai 7% cilvēku atzīst, ka lieto medikamentus, nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

Pievienot komentāru