Ārstniecības augi, Netradicionāli

Cik augu vajadzīgs 15–25 kvadrātmetru lielai istabai, lai uzlabotu gaisu

Foto - Sandra Ruska

Istabas augu neredzamie darbi

Ar augiem izdaiļots mājoklis vai darba telpas izskatās skaistāk. Vide atdzīvojas, kļūst mājīgāka, taču pozitīvās emocijas, vērojot zaļojošus augus, nepavisam nav vienīgais veids, kā augi mūs ietekmē. Tie veic vēl daudz labu, bet acīm neredzamu darbiņu mūsu veselībai.

Dekoratīvās lapas, krāšņie ziedi un patīkamais aromāts rada harmoniju un mieru, nomierinoši iedarbojoties uz nervu sistēmu. Tas ir viens no efektiem, ko sniedz telpaugi. Īpaši relaksējoši ietekmē to zaļā krāsa. Augu ieskauts cilvēks labāk atpūšas, saņem no tiem enerģiju un atgūst spēkus, stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza augu mājas vadītāja Dace Grīviņa.

Bagātīgs lapojums vairo mitrumu

Augi telpā ir ne tikai interjera priekšmets, bet arī paaugstina gaisa mitrumu. Gan augiem, gan cilvēkiem piemērots 60–70% gaisa mitrums. Namos ar centrālapkuri gaiss telpās bieži vien ir pārāk sauss, augiem tāpēc saritinās lapas vai nobrūnē to gali, bet jutīgākie, piemēram, citrona un vīģes koks, tās var pat pavisam nomest.

Gaisa mitrumu īpaši labi palielina istabas puķes ar bagātīgu lapojumu – monsteras, filodendri, hibiski, nefrolēpes, dižmeldri, šeflēras, stāsta Dace Grīviņa. Pēc aplaistīšanas tās izdala līdz 98% ūdens, lai gan šis daudzums atkarīgs no temperatūras un gaisa mitruma telpā. Lai nekaitētu telpaugiem, pirms laistīšanas vienmēr jāpārliecinās, vai tā vajadzīga. Jāparauga zeme podiņā un jāpārliecinās, vai virspuse ir sausa. Ja augsne izkaltusi, augs bagātīgi jāaplaista, bet liekais ūdens no paliktņa pēc desmit minūtēm jānolej. Vasarā puķes ar to varbūt kaut kā tiktu galā, bet ziemā sakņu mērcēšana ūdenī ir bīstama. Ja zeme podiņā ir par slapju, visas augsnes poras ir piepildītas ar ūdeni un saknēm trūkst gaisa.

Lai telpā paaugstinātu gaisa mitrumu, augus reizi nedēļā ieteicams noskalot istabas temperatūras dušā. Ūdens ne tikai noskalo putekļus, kas aiztur gaismu, bet arī mitrina lapas un gaisu. Dušā augus labāk likt rīta pusē, lai līdz vakaram tie pagūtu nožūt. Mitruma līmeni iespējams paaugstināt, augus apsmidzinot, ierīkojot istabas strūklakas vai radiatoru tuvumā novietojot traukus.

Vidēji lielai telpai – pieci līdz septiņi augi

Augi arī atsvaidzina gaisu. Jau XX gadsimta 30. gados zinātnieks Boriss Tokins radīja terminu fitoncīdi, ar ko mūsdienās saprot gaistošas fitoorganiskas vielas. Gaisā, ko, uzturoties telpās, elpojam, ir daudz potenciāli bīstamu mikroorganismu, piemēram, stafilokoki un streptokoki. Augu izdalītās organiskās vielas kavē mikroorganismu vairošanos, tādējādi ievērojami samazinot to daudzumu.

Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados Ukrainas Zinātņu akadēmijas Centrālajā botāniskajā dārzā zinātnieki akadēmiķa Andreja Grodzinska vadībā sāka eksperimentus ar telpaugiem, lai uzlabotu gaisu. Viņi izstrādāja augu sortimentu mājai un darba telpām un secināja, ka 15–25 kvadrātmetru lielai istabai pietiek ar pieciem līdz septiņiem veselīgiem augiem, piemēram, mirti, divām ziedošām begonijām, aglaonēmu, dažām pilejām un pellioniju. Telpā, visticamāk, būtiski samazināsies stafilokoku daudzums, ja tajā novietosiet dīfenbahiju, mirti, psīdiju, ruēliju un sanhēziju (jāizvēlas viens vai vairāki augi). No streptokokiem savukārt glābs begonijas, aglaonēmas vai antūrijas.

Pievienot komentāru