Bērni, Bērnība

Vasaras iespējas un lamatas bērnu un pusaudžu dzīvē

Foto EPA/LETA

Bērnu vasaras brīvlaiks vecākiem nereti sagādā raizes: atvaļinājums darbā ir vien četras nedēļas, bet bērni mājās veselus trīs mēnešus. Ar ko viņi nodarbosies, kas pieskatīs? Kā plānot vasaru, lai tā būtu bez raizēm gan bērniem, gan vecākiem? Viens no priekšnoteikumiem labam vasaras brīvlaikam: komunikācija ar citiem bērniem, kopīgas rotaļas, peldēšanās un citas fiziskas aktivitātes, stāsta Maija Dubava, ārste psihoterapeite Veselību centru apvienības poliklīnikā «Aura». Tiesa, pusaudži diez vai būs priecīgi par perspektīvu vadīt vasaru tālu no ierastās vides un skolas draugiem.

Dzīve turpinās

Lai arī mācību gads beidzies, bērnu dzīve turpinās un tas, kāda ir viņu vasara, vistiešākajā veidā saistīts ar vecāku dzīvesveidu, jo bērns ir ģimenes spogulis, neatkarīgi no gadalaika. Laika, ko vecāki pavada kopā ar bērnu, nevar būt par daudz. Galvenais, lai tas bērnu nenomāc, radot neapmierinātību un dusmas.

Ja vecākiem svarīgas aktivitātes un izaugsme, bērni pārņems šo dzīves modeli. Psihoterapeite teic: «Ja vecāki ir aktīvi: apmeklē pasākumus, skrien, nūjo, dodas izbraucienos ar velosipēdiem vai pie jūras, turklāt dara to kopā ar bērniem, arī viņi jutīs vajadzību organizēt savu brīvo laiku. Vecāki spēj bērnu dzīvi ievirzīt noteiktā gultnē, ja piedāvā iesaistīties sporta aktivitātes, mākslas vai mūzikas nodarbībās, ja no agras bērnības lasa bērniem grāmatas, kas ar laiku kļūst par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Šo bērnu vasaras plāni ir zināmi, jau beidzoties mācību gadam: vasaru viņi parasti pavada, apmeklējot nodarbības vai dodoties uz kādu nometni.

Noteikumu rullis

Zināms, prognozējams dienas ritējums palīdz organizēt laiku un sniedz bērnam nepieciešamo drošības izjūtu. Te lieti noder ģimenes pārrunas, kurās izrunāt un pieņemt abām pusēm saprotamus un izdevīgus noteikumus, noslēdzot vienošanos, kas paredz arī abpusēju ieguvumu.

«Skolas laikā galvenais bija mācību darbs, bet par to, kas ir svarīgākais vasarā, kādi ir bērna pienākumi šajā laikā, vecākiem un bērniem ir jāvienojas. Pilsētas bērniem pienākumu droši vien nebūs pārāk daudz, sarakstā var iekļaut, piemēram, istabas uzkopšanu, pastaigas ar suni, noteikta skaita lappušu izlasīšanu obligātās literatūras grāmatā un vakara sarunas par lasīto. Te gan jāpiebilst, ka ne katrā ģimenē bērni lasīšanu uztver kā pienākumu, kas jāapraksta noteikumos. Dažiem grāmatu lasīšana ir aizraušanās un bauda,» atzīst Maija Dubava.

Jo lielāks ir bērns, jo noteikumiem jābūt abpusēji saskaņotākiem un pieņemamiem. Vislabāk, ja tos fiksē rakstiski. «Ir divi kardināli atšķirīgi audzināšanas veidi: prasīgais un neprasīgais. Audzināšana ar prasībām arī var būt divējāda: viena ir autoritāra, otra – audzināšana ar autoritāri, kas balstīta uz vienošanos: tu izdari to, par ko esam vienojušies un es izpildu savu vienošanās daļu. Par noteiktu vienošanās punktu izpildi bērnus var stimulēt ar apbalvojumu – kādu īpašu lietu, pasākuma apmeklējumu vai naudu – nekā slikta tajā nav. Ja bērns zina, ka saņems apbalvojumu, viņam ir motivācija censties. Cits jautājums – cik lietderīgi ir bērnu ar pienākumu un noteikumu sarakstu atstāt mājās vienu. Kā viņš sevi kontrolēs? Godīgi pierakstīs, cik pavadījos laika lasot, cik pie datora, vai varbūt sāks melot? Tas atkarīgs no tā, kā ir attīstījušās bērna paškontroles spējas un super ego.»

Bīstamie kārdinājumi

Nereti vecāki bažījas par to, ka brīvlaikā bērns pārāk daudz laika pavada pie datora. Psihoterapeite norāda: «Dators un telefons ir tāds pats ļaunums, kā atkarību izraisošas vielas. Tehnoloģijas apēd laiku un, ja nepārtraukti sēž pie datora, sociālajos tīklos, bērns dzīvo svešu dzīvi, zaudējot savējo. Savulaik ļoti traumēti bērni psihoterapeitam stāstīja, ka vecāki dzer un viņus sit, bet tagad aizvien izplatītāks kļūst cits iemesls: vecāki ir pārņemti ar datoru, televizoru vai viedtālruni. Tā ir atkarība! Ja vecākiem tas ir svarīgāk par laiku, ko varētu pavadīt kopā ar bērnu, arī bērns kļūs par tādu pašu atkarīgo.»

Vai vasara ir arī citu kārdinājumu aktualizēšanās laiks? Diez vai. Lai izmēģinātu alkoholu vai ievilktu pirmo dūmu, neviens pusaudzis negaidīs vasaru, tomēr vecāku bažas var saasināties kaut vai tādēļ, ka tieši vasarā bērns vairāk laika pavada savā nodabā, draugu lokā.

«No alkohola izmēģināšanas bērnu ir grūti pasargāt – šāda reize, visticamāk, var pienākt katram. Turpina dzeršanu vai ne, tas atkarīgs no personības struktūras, ko uzbūvējusi ģimene. Narkologi atzīst: no visiem, kas sāk lietot atkarību izraisošās vielas, viena trešā daļa to neturpina nemaz, viena trešā daļa turpina, taču kontrolē, bet viena trešā daļa kļūst atkarīgi. Tāda pati statistika attiecas arī uz anoreksiju: trešdaļa meiteņu, kuras uzsāk diētu, kādā brīdī nonāk galējībās. Cilvēka psihe diemžēl ir tendēta uz atkarībām, bet, ja ģimenei ir raksturīgas labās atkarības – mūzika, māksla, sports –, kas izmaina emocionālo fonu, tad tās var pasargāt no bīstamajām atkarībām.»

Pievienot komentāru