Dzīvesveids, Padomi

Bērns peldoties tikai drusku aizrijies? Tas var būt bīstami – sausā slīkšana!

1. Nomirst gandrīz diennakti pēc notikušā

1no3
Foto - Shutterstock

Daudziem vecākiem zināms, kādas ir slīkšanas pazīmes un ka nereti tās nepavisam nav tādas, kā attēlo filmās, jo patiesībā slīkšana notiek klusi, gandrīz bez kustībām. Mazāk zināms, ka retos gadījumos – apmēram 2% – iespējams noslīkt tad, kad cilvēks jau sen kā izkāpis no ūdens.

Pavisam nesen šāds netipisks slīkšanas gadījums piesaistīja vai visas Amerikas uzmanību: bojā gāja četrgadīgais Frenkijs Delgado no Teksasas. Puisēns bija rotaļājies seklā vietā, kad viņu apgāza vilnis. Zēns pakļuva zem ūdens un sarijās to, taču vecākiem par to nebija ne jausmas. Visu dienu zēns jutās labi, taču vakarā viņam sākās kas līdzīgs zarnu infekcijai – bija caureja un vemšana, bet pēc tam sāka sāpēt plecs. Vecāki bija nolēmuši nākamajā rītā viņu vest uz slimnīcu, taču naktī zēns nomira – veselu dienu pēc incidenta. Par ticamāko nāves cēloni vecāki uzskata tā dēvēto sauso slīkšanu, taču autopsijas rezultāti vēl jāgaida.

Termins “slīkšana” bieži tiek nepareizi lietots. Ņujorkas klīnikas “Mount Sinai Beth Israel” internists Kevins Jans skaidro: slīkšana ir tad, kad cilvēks piedzīvo respiratoru šoku, ko izraisa iegremdēšanās kādā šķidrumā. Tas nenozīmē, ka šajā procesā noteikti nomirst, jo ir taču gadījumi, kad slīkstošie izglābjas – tātad slīkšana var būt bez letāla iznākuma. Tomēr sākotnēji izglābtie var nomirt vēlāk – no sekām, ko izraisījusi slīkšana. Var gadīties arī, ka izglābts slīcējs pēc kāda laika izjūt simptomus, ko izraisījusi slīkšana, taču tādēļ nemirst – to sauc par “sauso neletālo slīkšanu” un “sekundāro” vai “īsto (angliski – wet (slapjš)) nefatālo slīkšanu”.

Ārstiem tomēr šie termini nepatīk, tie noraidīti arī starptautiskā līmenī, tomēr tos joprojām izmanto, lai precīzāk aprakstītu netipiskās slīkšanas gadījumus.
Kevins Jans paskaidro: tas, ko mēdz saukt par sauso nefatālo slīkšanu, ir elpceļos nonākuša ūdens kairinājuma rezultātā sākušās balsenes muskuļu spazmas. Šī reakcija var pasargāt no turpmākas ūdens nonākšanas plaušās, taču izraisa arī skābekļa trūkumu organismā. Ja spazmas turpinās, cilvēks var nomirt, turpretī ja balsene atslābst, var atsākt elpot. Tomēr muskuļu spazmu dēļ plaušās var būt radušies bojājumi, vēlāk var sākties iekaisums, apgrūtinot elpošanu un organisma apgādi ar skābekli.

Sekundārās jeb īstās nefatālās slīkšanas gadījumā ūdens nonāk plaušās un paliek sīkākajos elpceļos un alveolās, apgrūtinot gaisa plūsmu un organisma apgādi ar skābekli. Plaušās nonākušais gaiss turklāt darbojas kā kairinātājs, izraisot vienas vai abu plaušu iekaisumu, kas savukārt var radīt elpceļu spazmas un ūdens uzkrāšanos, vēl vairāk apgrūtinot elpošanu un organisma nodrošinājumu ar skābekli, saka Krevins Jans, piebilstot, ka atkarībā no plaušās nonākušā ūdens daudzuma šis process var notikt dažu minūšu vai vairāku stundu laikā un, iespējams, beigties ar cietušā nāvi.

Pat ja bērns baseinā sarijies pavisam nedaudz ūdens, pastāv risks, ka sekos netipiskā vēlās slīkšanas reakcija, uzsver Klīvlendas klīnikas Bērnu neatliekamās palīdzības nodaļas galvenā ārste Purva Grovera. “Iespējams, jūs neesat redzējuši tieši to brīdi, kad bērns sarijas ūdeni, taču ir svarīgi vērot pazīmes uzreiz pēc negadījuma, kas varētu izraisīt sauso slīkšanu.”

  1. Nomirst gandrīz diennakti pēc notikušā
  2. Sausās slīkšanas pazīmes!
  3. Vai Latvijā bijuši šādi gadījumi

Pievienot komentāru

©2016 Visas tiesības aizsargātas. AS "Lauku Avīze"