Pāris, Psiholoģija

Nelāgais attiecību modelis, kad ģimenē sarunājas “caur trešo” – bērnu, vecmāmiņu… Pētām cēloņus!

Foto-Shutterstock

Nereti starp vīru un sievu uzkrājas spēcīgs saspīlējums. Sieviete attiecībās ar vīru baidās izpausties kā pieaudzis cilvēks. Baidās no atklātas seksualitātes. Bloķē to.

Bet arī vīrs neriskē satikties ar sievieti aci pret aci. Ar viņas agresivitāti vai ar vēlmēm, skaidrību, atklātību un reizēm arī ar sāpēm. Laulātajiem neizdodas izveidot tiešu saskarsmi. Attiecībās vienam ar otru būt patiesam un dzīvam.

Piemēram, sieva saka: “Mīļais, pavadīsim šo vakaru kopā!” Bet viņš atbild: “Nāc azotē, paskatīsimies kopā filmu.” Taču viņai filma ir pilnīgi vienaldzīga. Vēl jo vairāk “bojeviks”, ko skatās vīrs. Viņa vēlas par kaut ko parunāties, kaut ko apspriest.

Vakarā vīrs grib seksu, liek par to manīt vai arī sāk uzmākties. Bet sievai, kas nav saņēmusi savu uzmanības devu vai arī ir apvainojusies un jau aizrāvusies ar kaut ko citu, intīmu tuvību negribas.

Īsāk sakot, bieži gadās, ka vīra un sievas vēlmes nesakrīt. Viņiem krājas aizvainojumi. Vīram – par neuzmanību pret viņa vajadzībām un seksa trūkumu. Sievai – par kontaktu trūkumu vispār. Viņa jūtas neievērota. Viņai šķiet, ka viņas jūtas nevienam nav vajadzīgas. Vajadzīgas tikai funkcijas – ēdiens, sekss un tamlīdzīgi.

Savukārt vīram šķiet, ka tieši viņš ir funkcija – nepieciešama tikai viņa nauda, “stiprais plecs” vai kaut kas cits tamlīdzīgs.

Rezultātā rodas pāris, kura starpā pieaug saspīlējums un līdz ar to arī dusmas.

Iespējams, kad abi bija iemīlējušies, viņiem izdevās sirsnīgi aprunāties, rūpēties vienam par otru, ievērot vienam otru. Vai arī drīzāk tā bija ilūzija, ka izdodas.

Un tad viņiem piedzimst bērns.

Pievienot komentāru