Bērni, Zīdaiņi

Ir dabiski piedzīvot attiecību krīzes, kad ģimenē ienāk bērns. Pieredzes un psiholoģes komentārs

1. Annas stāsts: "Pirmie mēneši bija visgrūtākie"

1no3
Foto no facebook.com/alisasuephotography/

Lai gan ģimenes papildinājums ir brīnumains un skaists notikums, tomēr nav noslēpums, ka tas ir arī pārbaudījums attiecībām. Tieši bērna piedzimšana nereti liek pārim aizdomāties, vai tiešām viņi ir radīti viens otram un spēs nodzīvot kopā atlikušo mūžu. Citus turpretī bērniņa ienākšana spējusi satuvināt.

“Grūtniecības laikā biju ļoti emocionāla, varēju raudāt par jebkuru sīkumu. Dzīvesbiedram bija apnikusi mana raudāšana, bet nācās sakost zobus un saprast, kādēļ esmu tik sakāpināta. Lai arī tas bija liels pārbaudījums, nevarētu teikt, ka grūtniecība ieviesa mūsu attiecībās kādas īpašas pārmaiņas.

Attiecības nedaudz mainījās līdz ar dēla ienākšana pasaulē. Tas ir mūsu pirmais bērns un ar partneri ļoti satuvināja. Prieks, ko radījis mazais, ir vārdos neaprakstāms,” priecājas jaunā sieviete.

“Protams, papildus klāt nāca ikdienas strīdi. Visgrūtākie bija pirmie mēneši pēc bērna piedzimšanas. Strīdus iniciēja tas, ka viens otru centāmies pamācīt, kā pareizāk izturēties pret bērnu, piemēram, kā labāk nēsāt, turēt mazuli. Mani kā māti tas aizvainoja. Cik zinu, nevienai mammai īsti nepatīk, ja māca, kā izturēties pret savu bērnu. Sākumā domāju, ka mums ir pasliktinājušās attiecības, bet izrunājoties sapratu, ka tā šķitis tikai man. Pirmos divus mēnešus es biju ļoti pārgurusi, viss mani satrauca, sadusmoja sīkumi,” atzīst Anna.

“Uzskatu, ka pirmās grūtniecības laikā pārim būtu jāapmeklē kursi. Es biju nopirkusi grāmatas, lasīju par bērna piedzimšanu. Zināju, ka mana pieredze nebūs tāda pati, kā aprakstīts grāmatā, tomēr iepriekšēja sagatavošanās ir nepieciešama. Ļoti palīdzēja arī draudzenes, kurām jau ir bērni, viņas dalījās savā pieredzē. Ļoti būtiska ir savstarpēja komunikācija ar partneri. Mūsu attiecības nav pasliktinājušās tikai tāpēc, ka visu izrunājam.

Mans partneris ir superīgs tētis. Redzot, kā viņš spēlējas un auklē dēlu, mana mīlestība pret viņu ir augusi. Ja bērnam ir labs tēvs, attiecības nevar pasliktināties. Dienas laikā mans partneris ir aizņemts, tāpēc es pavadu vairāk laika ar bērnu. Man ir ļoti daudz mājas pienākumu, bet ar tiem jau esmu apradusi, un par mājas darbiem vairs nekašķējamies. Tomēr arī tētim ir savi pienākumi: viņš vanno bērnu, apgriež viņam nagus. Visu savu brīvo laiku velta dēlam,” priecājas Anna.

“Mums ir ļoti veicies – vienmēr atrodam, kas pieskata dēlu, ja vēlamies palikt divatā. Nevarētu teikt, ka divvientulībai atrastos tikpat daudz laika kā pirms ģimenes papildinājuma, bet tik daudz arī vairs nevajag. Paši viens otram uzdodam jautājumu: “Ko mēs darītu bez bērna? Kā pavadītu laiku?” Esam tā pieraduši būt trijatā, ka šķiet – bez bērna būtu tik garlaicīgi, dzīvei vairs nebūtu jēgas. Ir mainījušās vērtības. Tajā pašā laikā jāatrod kāds brīdis atpūtai,” uzskata jaunā māmiņa.

“Kopumā varu teikt, ka bērna piedzimšana ir ļoti liela attiecību pārbaude. Ne velti daudzi pāri šķiras. Vīrietim var šķist, ka viņš ir gatavs kļūt par tēvu, bet realitāte parāda ko citu. Jāatzīstas, ka arī es iepriekš nebiju domājusi, ka bērnam jāvelta viss brīvais laiks. Nevar pat doties uz veikalu, kad ienāk prātā, bet tikai tad, kad ir tāda iespēja.”

  1. Annas stāsts: "Pirmie mēneši bija visgrūtākie"
  2.  
  3. Psihoterapeite: Liels pārbaudījums

Pievienot komentāru