Bērni, Zīdaiņi

Zīdaini čurināt vai lietot autiņbiksītes? Strīdīgie māmiņu jautājumi

Foto: shutterstock.com

Tā pierasts pie gatavajām autiņbiksītēm, ka vecāki nespēj pat iedomāties, kā bija vēl pirms ceturtdaļgadsimta, kad māmiņas, gaidot mazuli, apšuva marles gabaliņus, izveidojot no tām autiņus, ko likt bērniņam kājstarpē. Kā vakaros, kad mazais jau bija aizmidzis, visus netīrās veļas kalnus vajadzēja mazgāt ar rokām, jo arī automātisko veļas mazgājamo mašīnu vēl nebija. Tagad toties vecākiem ir citas problēmas – kā mazuli pasargāt no iekaisumiem, dermatīta un citām ar autiņbiksīšu valkāšanu saistītām problēmām.

“Kad autiņbiksīšu nebija, katra māmiņa visu mācēja ievirzīt tā, ka bērns pietekami ātri atskārta, kas ir viņa dabiskās vajadzības un ka tās arī pašam jāuzmana, toties tagad, autiņbiksīšu režīmā, līdzīga piedomāšana izpaliek,” uzskata Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Lase. “Protams, iepriekšējām paaudzēm bija sava pieredze. Parasti bija tā, ka mamma palīdzēja bērnam apzināt nepieciešamo. Ko tas nozīmē? Kad zīdainis grib čurāt vai kārtot lielās lietas, viņu piemeklē sfinkteru spazmas. Tās sākumā saistās ar dzemdību diskomfortu, kad bērns juta kaut ko līdzīgu. Tāpēc mazie signalizē kliedzot. Citi barošanas laikā atslābinās, atbrīvojas, un tad viss notiek. Ir arī tādi bērniņi, kuri pēkšņi pamet krūti, iekliedzas, nokārtojas un tad gatavi turpināt zīst.”

Sākumā šis process izraisa zināmu stresu. Ja mamma šo signālu no paša sākuma uztver, viņa var īstajā brīdī paturēt bērnu virs bļodiņas vai autiņiem, palīdzot nokārtoties šādā veidā. Kādreiz tā darīja teju vai visās ģimenēs. Līdz ar to bērns padarīja savu, kad mamma uz to praktiski pamudināja. Mazulis drīz pierada, ka mamma šad tad piedāvāja nokārtoties. Daudzas sievietes to pieprot joprojām. Bērns, ja pat uz pāris stundām uz kaut kurieni aizbrauc, paciešas, kaut arī viņam ir uzvilktas autiņbiksītes. Un, pārrodoties mājās, ir sauss.

Traucē sevi iepazīt

Triju četru mēnešu vecumā, kad bērns sāk apvelties uz vēdera, viņš pamazām iepazīst savu ķermeni. Ja nav uzvilktas autiņbiksītes un viņš pačurā, tad var izjust, kā tas notiek. Arī ar mazākiem bērniem novērots – tiklīdz autiņbiksītes novelk, zīdainītis uzreiz atbrīvojas, jo uztver to kā piedāvājumu, un dara.

Bērnam ir svarīga sava ķermeņa identifikācija. Ja visu laiku, kad bērns bezbēdīgi iepazīst savu ķermeni – aptausta kājas, vēderu, dzimumorgānus –, viņš būs autiņbiksītēs, kas nosedz trešdaļu ķermeņa, šī zona viņam paliks noslēpumā tīta.

“Kad bērns mācās rāpot, viņam patīk būt bez autiņbiksītēm. Tad viņš iepazīst arī savas peļķītes,” stāsta Sandra Lase. “Ja bērns izticis bez šīm priekšzināšanām, viņš var baidīties sēsties uz podiņa. Mazais pieradis, ka vienmēr it kā pats no sevis nokārtojas autiņbiksītēs. Tas, ka biksītes mēģina novilkt, viņu biedē. Tā sākas stāsti par bērniem, kuri, lai nokārtotos pa lielam, ielien kādā stūrī, paslēpjas vai vispār dara to tikai stāvus.”

9 Komentāri

  1. Kā var šitādas muļķības gvelzt!!!! …”Kā vakaros, kad mazais jau bija aizmidzis, visus netīrās veļas kalnus vajadzēja mazgāt ar rokām, jo arī automātisko veļas mazgājamo mašīnu vēl nebija”… Varbūt drīz sāks stāstīt, ka elektrības arī nebija? Ne velti raksts ir bezpersonisks, bez paraksta

  2. Esmu sešu bērnu mamma un nepavisam no aizvēsturiskiem laikiem.Tie ir pagajušā gadsimta 80.gadi.
    Tikai maniem diviem jaunakajiem bērniem bija pamperi. Pirmajiem bērniem lācīšos likām marlītes un ,tās mazgājot ,vārījām lielā katlā. Ar rokām vien izberzt likās par maz,lai viss būtu sniegbalts.Tā darījām visas mammas.Esam izdzīvojušas.Vismaz ir ko atcerēties.

  3. Cik lasīts, urologi ciešanos neuzskata par tikumu, bet gan draudu bērna veselībai – aizcietējumi, urīnceļu infekcijas – tāpēc čurināšanu neatbalsta.

    Pārsvarā mūsdienu mammas kādu brīdi vēdina bērna dibenu pamperu mainīšanas reizē. Tad arī notiek ķermeņa un procesu iepazīšana.

  4. Vājprāts kādas pamācības! Šim raksta autoram galvā “sfinkteru spazmas”.
    Vai ko tādu jūs esat dzirdējuši?! Piekrītu 80- gadu mammai. Jo ātrāk sāksi, jo efektīvāk, bērns uzreiz sajūt, kas rada komfortu, kas nē.
    Izlaidušās esam pārāk. Pat veļu vairs jaunās māmiņas negludina. Kad tad vēl bērniņš gulēs visā tīrā un kārtīgā? Tas pats ar krūts barošanu, ka tikai pašai labi, par bērniņu maz domā. Tas pats ar putriņām un tumēm vēlāk, jo jāiegulda darbs.
    Es no pieredzes, redzu, kas notiek sabiedrībā. Izaudzināti 2 bērni un audzināti 4 mazbērni.

  5. Nevajag visu uztvert burtiski,tie ir speciālistu viedokļi,kuru viedoklis nav gluži objektīvs,cik specialistu,tik viedokļu.neticu,ka sutināties pamperā ir veselīgi.arī es ļauju bērnam visu dienu dzīvoties plikiņam,vakarā mazgāju tos autiņus utt.bet savējos puikas radināju jau no gadiņa.podiņš wc un kopā gājām,citreiz ar krūzīti skraidīju pakaļ.neviens no manējiem ilgāk par 2.dzīves gadu(naktī)pamp.nenēsāja.vnm līdzi bija otra drēbju kārta,ja nu kas.

Pievienot komentāru