Dzīvesveids, Padomi

Balss skanējums atkarīgs no blakusdobumiem. Interesanti fakti par degunu!

Foto - Shutterstock

Anatomisks izvirzījums sejas centrālajā daļā – tik kancelejiski tiek raksturots deguns. Dažs pārlieku kreņķējas par tā izskatu, lai gan svarīgāk, ka deguna fizioloģiskā funkcionēšana ietekmē to, kā jūtamies.

Degunam organismā ir vairākas funkcijas – jānodrošina elpošana, ļaujot aizvadīt plaušām skābekli un izvadīt no organisma ogļskābo gāzi, jāattīra un jāsasilda ieelpotais gaiss, jāgādā par ožas sajūtu, kā arī jāveic skaņu rezonanse, piešķirot balsij individuāli atšķirīgu skanējumu.

Ārējo degunu veido tā sakne sejas augšdaļā starp acu dobumiem, kas uz leju pāriet deguna muguriņā un beidzas ar degungalu, no kura uz sāniem atrodas divi deguna spārni.

Nāsis, caur kurām elpojot ievelkam gaisu, ārējo vidi savieno ar iekšējo deguna dobumu. Tā kā veidotas no skrimšļiem, šīs deguna atveres vienmēr ir nesaplakušas un vaļā.

Nāsis un tā dēvēto deguna priekštelpu izklāj āda, kurā aug sīki matiņi, kas ietekmē gaisa plūsmu ieelpojot un palīdz attīrīt gaisu, aizturot putekļus. Dziļāk deguna dobumā āda pāriet gļotādā.

Vienā kvadrātcentimetrā deguna dobuma gļotādas ir ap 150 gļotu dziedzeru.

To izdalītais sekrēts mitrina gļotādu un degunā nonākušo gaisu, aiztur putekļus, citas sīkas daļiņas un mikrobus un pēc tam ar izdalījumiem palīdz tos izvadīt no deguna vai arī caur rīkli aizvirza uz kuņģi.

Starpsiena gan ārējo degunu, gan tā iekšējo dobumu nošķir divās simetriskās daļās. Ja veidota pareizi, tā gādā par vienmērīgu gaisa virzību abās nāsīs. Bet, tā kā deguna starpsiena nereti aug ātrāk nekā sejas kauli vai arī bērnībā gadās degunu traumēt, dažkārt tā ir deformēta. Tāpēc var rasties elpošanas problēmas un biežas iesnas, iekaisums deguna blakusdobumos. Iespējami arī ožas traucējumi.

Ar degunu saistīti četri pāri blakusdobumu, kas atrodas galvaskausa pieres zonā, augšžoklī un abpus degunam. Pateicoties atverēm deguna dobumā, tie visi ir savienoti, tā nodrošinot netraucētu gaisa plūsmu un izdalījumu atteci.

Taču iekaisuma gadījumā šā anatomiskā veidojuma dēļ infekcija no deguna ar iesnu izdalījumiem vai arī ar asiņu plūsmu var viegli nonākt blakusdobumos. Par to liecina galvassāpes, spiediena sajūta pieres zonā, ožas traucējumi un citi simptomi.

Ar gaisu pildītie blakusdobumi darbojas arī kā rezonatori un piešķir balsij individuālu skanējumu. Tāpēc smagu iesnu gadījumā, kad dabiskā gaisa plūsma un sekrēta attece no deguna ir traucēta, balss tembrs mēdz mainīties.

Caur sīku kanāliņu deguna dobums ir savienots ar vidusausi un pa šo ceļu infekcijas izraisītāji, it īpaši, ja stipri šņauc degunu, var nonākt arī tajā. Biežāk tā notiek bērniem, jo mazotnē šis savienojums ir īsāks un platāks.

Īpaši bīstami, ja infekcija izplatās acu dobumos vai caur sietiņkaula porām nonāk galvaskausa dobumā un var izraisīt meningītu – smadzeņu apvalku iekaisumu.

Pievienot komentāru