Ārstēšana, Vēzis

Cik tālu jābēg no saules? Melanomas draudus joprojām vērtējam par zemu

Foto - Shutterstock

Latvijas īsajās vasarās saules vannas daudzi mēdz baudīt ļoti intensīvi, neskatoties uz to, ka saules ietekme uz mūsu veselību ir arī nelabvēlīga – ādas novecošanās, apdegumi, saules dūriens un bīstamākās saules ietekmes sekas – melanoma jeb ādas vēža bīstamākā forma. Kā rīkoties, lai varētu sauļoties bez bažām? Un vai to vispār vajag darīt?

Melanomas draudi aug

Kad biju mazs bērns, vasarās, dzīvodamās pa pagalmu, biju manāmi iedegusi. Toreiz gan neviens ne man ko prasīja, ne maniem vecākiem pārmeta, nedz man virsū tika zieķēti aizsardzības krēmi. Šodien daudzi cilvēki no saules baidās kā no uguns. Tiesa, šāda reakcija ne bez iemesla – 2016. gadā 196 Latvijas iedzīvotājiem diagnosticēta melanoma jeb ādas vēzis un 1325 cilvēkiem – kāds cits ādas vēža tips. 59 cilvēkiem kā nāves iemesls noteikta tieši melanoma, un ar katru gadu šie skaitļi tikai pieaug. Ar ko tas skaidrojams? “Derma Clinic Riga” ārste Zane Kronberga stāsta, ka astoņdesmitajos gados bija ap 100 melanomas pacientu gadā, bet mūsdienās šis skaitlis ir vismaz divkāršojies, ja ne pat kļuvis vēl lielāks. Iemesls ir skaidrs – pārmērīga saules uzņemšana visu cauru gadu. Kad parādījās solāriji, tie popularizēja zeltaino iedegumu, un šodien ir redzamas šīs modes lietas sekas. Un, protams, mūsdienas ir attīstītākas diagnostikas metodes, kas ļauj arvien agrīnāk atklāt ļaundabīgos procesus ādā.” Arī iepriekš minētās klīnikas vadītājs Raimonds Karls ir teicis, ka Latvija šobrīd atrodas ādas vēža epidēmijas sākumā.

Kā skaidro dermatoloģe Kronberga, “pārmērīgs UV starojums bojā ādas šūnu DNS, veidojot ģenētiskas mutācijas, kas var izraisīt ādas vēzi. Pasaules veselības organizācija ir apstiprinājusi, ka UV ir cilvēka kancerogēns un UV starojumu uzskata par galveno iemeslu ādas vēža attīstībā. Melanoma ir ļaundabīgākais ādas audzējs no visiem ādas audzēju veidiem. Tās attīstība ir agresīva, strauja, tā dod metastāzes un var būt nāvējoša. Ir svarīgi melanomu diagnosticēt agrīnā stadijā, lai prognoze būtu laba. Agrīnas melanomas stadijā izmanto ķirurģisku ārstēšanu, bet vēlīnās stadijās papildus ir nepieciešama imūnterapija.”

Bīstami, bet aizliegts nav

Lai izglītotu cilvēkus, Latvijas dermatologi izveidojuši biedrību “Dermatologi pret ādas vēzi”, un sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru tapis buklets par sauļošanās ietekmi uz veselību, kurā izskaidroti visi procesi, riski, iespējamās sekas un veidi, kā tās laikus novērst. Protams, speciālisti arī norāda uz saules labvēlīgo ietekmi, proti, siltumā un gaismā uzlabojas organisma vispārējā pašsajūta. Saule veicina D vitamīna veidošanos organismā, un D vitamīns nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu, kā arī tas ir nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5 – 15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules pieskārienam 2 – 3 reizes nedēļā. Tomēr pārmērīga sauļošanās nav veselīga, UV starojums iekļūst ādas dziļākajos slāņos un bojā šūnas. Bojātām šūnām pastāv lielāks ļaundabīgu audzēju attīstības risks. Cilvēks pats nevar sajust to, kā UV starojums bojā viņa ādu. Ikvienam no mums ir risks būt pakļautam pārmērīgai saules ietekmei, taču lielāks tas ir cilvēkiem ar gaišu ādu, zilām acīm, vasaras raibumiem un rudiem matiem. Ļaudis, kas vecāki par 50 gadiem, un mazi bērni ir jutīgāki pret UV staru kaitīgo ietekmi. Dermatologi uzskata, ka maziem bērniem vispār nevajadzētu atrasties saulē.

Dermatoloģe Zane Kronberga pati ikdienā nesauļojas, jo darba praksē gandrīz katru dienu diagnosticē kādu no ādas vēža formām: “Atrodoties saulē, lietoju aizsarglīdzekļus, mēģinu neuzturēties saulē dienas vidū un, ja vēlos skaistu iedegumu, lietoju pašiedeguma līdzekļus, kas nerada tādu kaitējumu ādai.” Zane iedrošina tos, kuri baidās ciest no D vitamīna trūkuma, ja izvairīsies no saules stariem, – tas nav vienīgais veids, kā organisms saņem D vitamīnu. To iegūstam arī ar pārtiku, tāpat uzturā lietojot papildu D vitamīnu, tas ir, pilienu vai zivju eļļas veidā. Produkti, kuros daudz D vitamīna, ir treknas zivis, piemēram, lasis, tuncis, forele, skumbrija, zuši, daudz D vitamīna ir ikros, pienā, olas dzeltenumā.

Secinājums ir viens – var sauļoties saprātīgos daudzumos un ievērojot dažus elementārus drošības pasākumus, lai saulainie un priecīgie vasaras brīži nebeigtos bēdīgi.

Dermatologi iesaka:

• Izvairīties no uzturēšanās saulē no plkst. 11 līdz 15 dienā.

• Īpaša piesardzība jāievēro, uzturoties sniega tuvumā, pie ūdens un smiltīs, jo tie atstaro UV starus.

• Jālieto aizsarglīdzekļi, piemēram, krēms, losjons, izsmidzināms aizsarglīdzeklis, sākot no SPF15 pieaugušajiem un vismaz SPF30 bērniem. Līdzeklis jāuzklāj uz ādas pusstundu pirms iziešanas saulē, uzklāšana jāatkārto ik pēc 2 – 3 stundām.

• Jāizvēlas piemērots apģērbs, ieteicams viegls, dabiska materiāla apģērbs, tāpat jāvelk cepures un saulesbrilles, jo saule ietekmē ne tikai ādu, bet arī galvas matus un redzi.

• Īpaši piesardzības pasākumi jāievēro cilvēkiem, kam ir daudz dzimumzīmju, kā arī pirms sauļošanās ieteicams konsultēties ar ārstu.

• Sauļoties nav ieteicams grūtniecēm un cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Uzziņa

Kas ir melanoma?

Visbīstamākā ādas vēža forma. Tā attīstās no šūnām (melanocītiem), kurās veidojas pigments melanīns. Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas, jebkur uz ķermeņa.

MV3info_29.6

Mana sauļošanās pieredze

Beāte Krauze, 23 gadi

“Sauļojos, cik vien varu, un esmu lietojusi tikai SPF6 aizsargkrēmus, kad esmu dienvidu valstīs, piemēram, Grieķijā. Dažreiz iedomājos par riskiem, par saslimšanu ar melanomu, bet tās domas ātri pāriet. Man ļoti nepatīk, kā es izskatos, kad esmu bāla, un labāk būt priecīgai par sevi šobrīd, jo vecumdienās jau šā vai tā būs krunkas. Es ticu, ka medicīna un tehnoloģijas būs tā attīstījušās, lai to visu saglābtu. Man šķiet, ka nav jēgas visu vasaru slēpties no saules, kad esam jauni un gribas visu ko izbaudīt. Uzskatu, ka kaut kāda jēga lietot saules aizsarglīdzekļus ir tikai dienvidos.

Man bija daudz dzimumzīmīšu, kas man vienkārši nepatika, – man tās izgrieza, mani pārbaudīja, un tagad man ir vēl mazāks uztraukums par melanomu.”

Zane Andersone, 31 gads

“Kad biju Maiami, uz sejas uzliku SPF50 aizsargkrēmu, bet uz pārējā ķermeņa ne. Tā nebija saulaina diena, visas debesis mākoņos, un es izlēmu vienkārši atgulties peldkostīmā pludmales krēslā. Trīs stundu laikā mana ādā apdega vājprātā, izņemot seju, protams, ko sargāja aizsargkrēms. Noteikti ir jāiet saulē, es neesmu kategoriski pret, taču kopš tās reizes lietoju SPF50 un iesaku to darīt arī citiem.”

Liena Kozuliņa, 22 gadi

“UV stari vairo laimes hormonu. Es ziemā vienmēr esmu nelaimīga, tāpēc reizēm aizeju uz solāriju. Nekad neesmu izvairījusies no saules, reti lietoju aizsargkrēmus, taču tagad sākšu to darīt – brīvdienās piedalījos sporta spēlēs, kur visu laiku atrados atklātā saulē. Man piedāvāja uzklāt aizsargkrēmu, bet ieziedu tikai seju (tāpat iesauļojās briļļu apveids), jo domāju, ka pleci jau nenodegs trakāk kā parasti. Vakarā jutu, ka viss sāk svilt, bet īpaši uzmanību tam nepievērsu, jo tā jau kādreiz bija noticis. Nākamajā dienā sāka mesties čūlas, teju varēju pakustināt rokas. Labāk kļuva tikai pēc kādām trim dienām, un tagad āda slāņiem lobās nost. No saules netaisos slēpties, bet šī noteikti bija mācība, un jau tagad domāju par aizsargkrēmiem, kad nākamreiz būs jāatrodas atklātā saulē.”

Marija, 25 gadi

“Man ļoti nepatīk saule, tā veicina ādas novecošanos, palielina risku saslimt ar ādas vēzi. Es nesauļojos gandrīz nekad, cenšos nestaigāt saulē. Man ir arī empīriski novērojumi, piemēram, mana mamma visu mūžu ir izvairījusies no saules, viņai ir 53 gadi un, neraugoties uz to, ka nelieto nekādus īpašus sejas krēmus, ir ļoti skaista un laba āda, savukārt mana draudzene, kura ļoti daudz sauļojas, jau 26 gados sāk izskatīties nedaudz “sažuvusi”. Iedegums nav veselīguma pazīme, tas ir ādas bojājums. Aizsargkrēmus bieži nelietoju, pēc tā nav nepieciešamības, jo cenšos saulē neuzturēties, velku garās kleitas utt. D vitamīnu var uzņemt arī vakara saulītē, vienkārši pastaigājoties, bet sauļoties kā plaušai pludmalē, manuprāt, vispār nav nepieciešams.”

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka ar Latvijā uzskaitē esošo melanomas pacientu skaits kopš 2009. gada ir audzis. Ar melanomu vairāk slimo tieši sievietes. Visbiežāk šo slimību diagnosticē cilvēkiem vecumā no 40 līdz 80 gadiem, taču mēdz būt arī izņēmumi, piemēram, 2012. un 2015. gadā melanoma diagnosticēta bērnam. 2009. un 2010. gadā šādi gadījumi netika konstatēti, taču no 2011. gada melanoma tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem.

Pievienot komentāru