Ārstēšana, Citas slimības

C hepatīta ārstēšanā situācija uzlabojas, prognozes mazāk drūmas

Shutterstock ilustrācija
Fakti par hepatītu

Lai īstenotu PVO izvirzīto mērķi – līdz 2030. gadam panākt, lai 80% C hepatīta slimnieku būtu izārstēti, Latvijā gadā vajadzētu izārstēt vismaz 1600 – 1900 cilvēku.

2016. gadā akūts C hepatīts Latvijā tika atklāts 64, bet hronisks – 1907 cilvēkiem, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos – attiecīgi 30 un 930.

Hronisks C hepatīts ātrāk progresē vīriešiem, cilvēkiem, kuri inficējušies lielākā vecumā, alkohola lietotājiem, kā arī tiem, kas cieš no aptaukošanās vai kuriem ir nomākta imūnā sistēma.

Šonedēļ, atzīmējot C hepatīta dienu 28. jūlijā, C hepatīta pacientu apvienība sadarbībā ar Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV un AIDS speciālistu asociāciju rīko ikgadējo apaļā galda diskusiju “Par dzīvi bez C hepatīta”, kurā apspriedīs Pasaules veselības organizācijas plānu līdz 2030. gadam izskaust šo infekciju Eiropas Savienības un citās attīstītajās valstīs. Pēc aptuvenām aplēsēm, ar šo vīrusu inficēti līdz pat 200 miljoniem pasaules iedzīvotāju, no tiem ap deviņiem miljoniem Eiropā un 40 tūkstošiem Latvijā. Pie mums hepatīta ārtēšanā pēdējā laikā panākts zināms progress.

Lai ārstētos, nav jābrauc uz ārzemēm

Ja Latvijā netiks nodrošināta pietiekami efektīva vīrushepatīta C ārstēšana, pastāv risks, ka 2030. gadā ar to Latvijā būs inficēti gandrīz 50 tūkstoši valsts iedzīvotāju. Aptuveni 10% no tiem būs aknu ciroze, aknu vēzis vai nepieciešamība veikt aknu transplantāciju.

Vēl pirms dažiem gadiem šķita, ka šādas ekspertu prognozes piepildīsies: daudzi no tiem, kuriem bija atklāts C hepatīts, nespēja segt valsts tikai daļēji (75% apmērā) kompensētās ārstēšanās izdevumus. Tie bija lēšami ap 300 eiro mēnesī, tāpēc daudzi bija spiesti samierināties ar savu likteni vai meklēt palīdzību ārzemēs. Pašlaik valsts pilnīgi apmaksātu modernu terapiju ik gadu plānots sniegt ap 1000 pacientu.

“Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikušas nozīmīgas izmaiņas C hepatīta pacientu ārstēšanā. Pirmkārt, 2016. gadā C hepatīta ārstēšanai paredzēto summu – ap trīs miljoniem eiro gadā – dubultoja. Līdz ar to daudziem pacientiem kļuva iespējams saņemt mūsdienīgu terapiju, kas daudziem ļāva izārstēties jau trīs mēnešu laikā,” stāsta C hepatīta apvienības pārstāvis Kristaps Kaugurs. “Otrkārt, tika izveidots pacientu reģistrs, lai būtu precīzi zināms gan kopējais pacientu skaits, gan to pacientu skaits, kuri jau saņēmuši terapiju un izārstējušies, gan to, kuri tikai vēl gaida savu kārtu. Diemžēl aknu transplantācijas uzsākšana Latvijā pagaidām palikusi solījumu līmenī.”

Šogad Veselības ministrija sadarbībā ar nozares speciālistiem un C hepatīta un HIV/AIDS pacientu biedrībām izstrādāja HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānu 2018. – 2020. gadam, kurš jau pieņemts valdībā un kura realizācijai papildus būs vajadzīgi 74,7 miljoni eiro. Jau šogad papildu 5,5 miljoni eiro tika novirzīti, lai 100% apmērā kompensētu jaunākās paaudzes bezinterferona terapiju pacientiem ar 1. un 4. genotipa C hepatītu. Šai labajai vēstij ir arī ēnas puse – šobrīd terapiju var saņemt tikai ierobežots pacientu loks: tie, kuriem slimība progresējusi līdz 3. vai 4. aknu fibrozes stadijai un ir jau ļoti nopietni aknu bojājumi. Tikmēr citās Eiropas valstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, pacienti šādu ārstēšanu saņem jau 2. slimības stadijā.

“C hepatīta pacienti šobrīd var būt pārliecināti, ka tad, kad pienāks viņu kārta, viņi saņems valsts apmaksātu terapiju un tiks izārstēti. Tas ir tikai normāli, ka sāk ar tiem, kuru veselības stāvoklis ir vissmagākais,” domā K. Kaugurs. Viņš piebilst, ka apmēram 30% pacientu inficējušies ar tādiem C hepatīta genotipiem, kuru ārstēšanai pagaidām nav pieejami jaunās paaudzes medikamenti, taču ir cerība, ka jau nākamgad varētu parādīties zāles, kuras der visiem.

Pievienot komentāru