Alternatīvā medicīna, Netradicionāli

Aukstums ārstē! Pozitīvs šoks atklāj organisma rezerves

Foto - Shutterstock
UZZIŅA

Ko labu dara kriosauna:

• stimulē imūno un endokrīno sistēmu;
• asinis bagātinās ar endorfīniem jeb laimes hormoniem;
• ārstē neirozes un depresiju;
• palīdz, ja ir artrīts, psoriāze un seksuālie traucējumi;
• notiek organisma atjaunošana;
• zūd muskuļu sāpes;
• uzlabojas ādas stāvoklis;
• stimulē svara zaudēšanu;
• mazina celulītu.

Krioterapija nav ieteicama, ja ir:
• alerģija pret aukstumu;
• akūtas infekcijas slimības;
• sirds un asinsvadu slimības;
• asinssaslimšanas;
• plaušu tuberkoloze;
• ļaundabīgie audzēji;
• insults;
• hipertonija;
• aknu nepietiekamība;
• vēnu varikoze smagā formā;
• grūtniecība un zīdīšanas periods.

Dzirdēts par dziedniecību ar lielu aukstumu un kapsulu, kurā ķermeni pakļauj ļoti zemai temperatūrai. Vai šādas procedūras nekaitē veselībai? DZINTRA PRIEKULĒ

Aukstuma pozitīvo iedarbību uz cilvēka organismu ārsti nenoliedz, tomēr uzsver: krioterapijas procedūras drīkst veikt speciālists ar medicīnisko izglītību, jo atsevišķu saslimšanu gadījumā tās var radīt problēmas. Mediķa prasmes un zināšanas ļauj operatīvi rīkoties un nepieciešamības gadījumā sniegt pirmo palīdzību.

Ārsta palīgs – zema temperatūra

Krioterapija jeb piesaldēšana ir viena no biežākajām metodēm kārpu noņemšanai. Teorētiski to var darīt arī mājās, taču drošāk manipulāciju uzticēt dermatologam. Ārstēšana klīnikā vai slimnīcā ir iedarbīgāka, jo tur kārpu piesaldēšanai uz rokām un pēdām izmanto aptuveni -190 °C temperatūru, kas iznīcina kārpas šūnas.

Angiomu u.c. labdabīgu ādas audzēju saldēšanai lieto kriokauteru – ar kristālisku ogļskābo gāzi pildītu pildspalvai līdzīgu instrumentu, kam ir maināmi uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 °C. Pieliekot tos pie audzēja dažādos punktos noteiktu laiku (ne mazāk par vienu minūti), nekrozes vietā rodas čūlas, kas pakāpeniski sadzīst. Ļoti uzmanīgi krioterapiju lieto ķermeņa vietās, kur zemādas audu kārta plānāka, jo zemā temperatūra var izraisīt arī dziļāko audu atmiršanu. Ir jāuzmana plānāka āda uz sejas (deguns, ausu gliemežnīcas, plakstiņi) un roku un kāju pirksti.

Šo ārstēšanas metodi izmanto ausu, kakla un deguna ārsti. Piesaldēšanu iesaka hroniska mandeļu iekaisuma gadījumā, jo tad iespējams reimatisma vai citu streptokoku infekciju risks.

Pasaulē atzīto un pietiekami vienkāršo metodi lieto kosmetoloģijā. Skaistumkopšanas salonos piedāvā kriomasāžu gan profilaktiskos nolūkos, gan novecošanas palēnināšanai. Procedūras laikā tiek izmantots aplikators, ko pirms tam iegremdē šķidrajā slāpeklī -196 °C. Pēc ādas problēmzonas apstrādes 10–15 sekunžu laikā sīkās grumbiņas sāk izlīdzināties, uz vaigiem parādās svaigs, veselīgs sārtums un siltums, sejas āda sāk elpot. Mistikas nav, jo zemā temperatūra ietekmē siltuma receptorus un asinsvadus, kas vispirms sašaurinās un pēc tam lēnām paplašinās, barojot ādu.

Pozitīvs šoks atklāj apslēptās rezerves

Aukstumu ārstniecībā izmanto jau kopš senām dienām. Hipokrats un Avicenna savos sacerējumos aprakstījuši, ka ledus kompreses mazina sasituma, saišu sastiepuma un citu traumu radītās sāpes un tūsku. Vācu zinātnieks, mācītājs Kneips pirms simt gadiem ielēca ledainā upē, lai izārstētos no plaušu karsoņa. Viņš pierādīja, ka smago slimību iespējams pieveikt ar pašizārstēšanās spēku stimulēšanu, un lika pamatus rūdīšanās sistēmai, ko nosauca par krioterapiju (no grieķu vārda krio – ledus).

Pirmie zinātniskie darbi krioterapijas jomā parādījās Japānā pirms aptuveni pusgadsimta. Ārsts Tosimo Jamauči 1978. gadā noskaidroja: ekstremāla atdzišana -130…-160 °C temperatūrā ne vairāk kā trīs minūtēs izraisa organismā dabisku aizsargreakciju. Tā stimulē asinsriti un vielmaiņu, arī endorfīnu un citu organisma darbībai nepieciešamu hormonu izstrādi. Jamauči, izmantojot krioterapiju, izdevās atjaunot pacientu locītavu kustīgumu, samazināt sāpes un uzlabot slimnieku pašsajūtu.

Līdzīga motivācija ir t.s. roņiem, kuri spelgonī jūt vēlmi mesties āliņģi. Dažs pat atzīst – aukstais ūdens sniedz eiforijai līdzīgu mun­druma devu. Ārsti tajā nesaskata neko sliktu, tikai atgādina galvenos ziemas peldes stūrakmeņus – ķermeņa norūdīšanās pakāpeniskumu un regularitāti.

Fizioterapeite Santa Āboliņa skaidro: – Krioterapija ir pozitīva šoka terapija. Receptori, kas atrodas uz cilvēka ādas, sajūtot pazemināto temperatūru, aktivizē visu organisma sistēmu darbību. Jau pirmā procedūra sniedz možumu, mazina stresu, uzlabo miegu. Ar katru nākamo efekts ir vēl jūtamāks, jo asinsrite kļūst intensīvāka. Aukstums labvēlīgi ietekmē visu orgānu apgādi ar skābekli un barības vielām, aktīvāk tiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas galaprodukti. Uzlabojas pašsajūta, ādas un matu veselība, normalizējoties vielmaiņai, mazinās ķermeņa svars.

Biedē un dziedē

Kriosaunas Latvijas lielākajās pilsētās pieejamas kopš 2004. gada, tomēr daudzus šķietami ekstremālais aukstums no -100 līdz -160 °C joprojām biedē. Taču kriokamerā ir tikai ļoti vēsi, cilvēks jūtas labi, jo tur nav mitruma. Procesu kontrolē operators, un seanss ilgst līdz trim minūtēm. Kriokamera ārēji atgādina vertikālo solāriju, tajā augums līdz pleciem tiek ieskauts šķidrā slāpekļa tvaikā. Galva atrodas virs kameras augšējās malas, un iespējams gan vērot notiekošo un sarunāties, gan pamest kapsulu, ja šķiet par aukstu.

– Aerokrioterapijas būtība ir cilvēka ķermeņa atrašanās aukstā slāpekļa tvaika un gaisa maisījumā. Procedūras laikā nekad neiestājas atdzišana, jo ādas īslaicīga saskare ar slāpekļa tvaikiem zemā temperatūrā spēcīgi iedarbojas uz cilvēka termoregulācijas sistēmu, – stāsta fizioterapeite.

Kriosaunas perspektīvie virzieni ir pulmonoloģija (bronhiālā astma, hronisks bronhīts, hroniska pneimonija), ginekoloģija (neauglība, spontāno abortu novēršana), ķirurģija (proktoloģija un traumotoloģija), gastroenteroloģija, vertebroloģija, sporta medicīna, dermatoloģija.

Konsultējusi fizioterapeite Santa Āboliņa

Pievienot komentāru