Personība, Psiholoģija

Aktiera Harija Liepiņa dēls Āris izrāvies no atvara

Foto - Anda Krauze

“Būt par aktieri? Nu nē, es nekādi nevarētu turpināt tēva iesākto! Hamlets, Romeo, Brands, Pērs Gints… Liktenis man lēmis savu ceļu. Bet gājis jau visādi – baisi atcerēties, ka biju nonācis tajā slimnīcā, ko pacienti ar rūgtu ironiju reizēm sauc par ”Dieva aizmirsto vietu”,” teic ĀRIS LIEPIŅŠ, leģendārā aktiera Harija Liepiņa dēls, kurš jūlijā bija atbraucis no Skotijas apciemot savus tuviniekus Latvijā un dejot līnijdejas Bauskas kantri festivālā (skat. “MV” nr. 27). Krīzes laiks pārdzīvots, bet kā bija? Par to Āris stāsta atklāti un ļauj ieskatīties savos topošajos memuāros.

 

Tēvu nevainoju

“Man liktenis bija lēmis nākt pasaulē kā alkoholiķa līdzatkarīgajam. Alkohols bija stiprāks par manu tēvu un diktēja arī mammas un manu dzīvi, sadzīvi un ikdienu. Lai kā arī bija, mana cieņa, mīlestība pret tēvu nav zudusi, bet tā laika ļaunais gars gan izgaisis. Atceros tēva citēto kolēģa Valentīna Skulmes teicienu: ”Sliktās reizēs viss apaug ar zālīti.” Dīvaini, nereti sapņos redzu tēvu ikdienišķās situācijās, pārmijam dažus vārdus, dažreiz pat kopā iedzeram.

Jūs jautājat, kuri bija tie ”labdari” tēva kompānijā? Alkoholiķim jau kompāniju nevajag. Mamma ļoti sargāja tēvu, tādu izdzīvošanas un uzticības instinktu, kāds bija mammai, nezinu nevienai sievietei. Viņš bija stalts, iznesīgs un dāmām patika. Vissāpīgākie brīži bija, kad tēvs reizēm uzkāpa uz korķa un mājās nepārradās vairākas dienas. Iespējams, ka tad gan viņu kāda pieturēja pie sevis… Varu jau atklāt, ka man ir māsa un brālis, mēs satiekamies. Un, paldies Dievam, ka man viņi ir! To zina arī mamma, kura ar savu dzīves gudrību un cēlsirdību spējusi šo faktu pieņemt. Tēvu par to nevainoju, jo viņš bija mākslinieks – viņiem smadzeņu psihoķīmija ir citāda nekā parastajiem cilvēkiem, daudz jūtīgāka, vienīgi izdzīvošanas instinkts vājš. Viņa pasaule bija teātris. Mamma man stāstīja, ka padomju laikā, kad ticīgie gāja baznīcā, viņus uzskatīja par dīvainiem. Reti kurš aizdomājās, ka cilvēkam vajadzīgs arī garīgums, dvēseles izjūtas. Un tauta atrada ceļu uz teātri – uz baznīcu, kur jutās kā dievkalpojumā.”

 

Kad aizlūza dzīve

Memuāros Āris atklāj: “Deviņpadsmit gadu vecumā, kad vairākumam jauniešu sākas īstenā, patstāvīgā, radošā dzīve ar sevis paša atrašanu, sava dzīves ceļa izvēli un atbildību par to, mana dzīve aizlūza un strauji sabruka. Viss norisinājās neticami ātri, īsā laika sprīdī. Kļuvu par psihiatra pacientu un slimnīcas regulāru iemītnieku. Slimība progresēja ļoti strauji – nepagāja pat gads, kad no spēcīga jauna cilvēka pārvērtos depresīvā, cerību zaudējušā, patstāvīgi izdzīvot nespējīgā bezgribas būtnē. Ļoti drīz tiku atzīts par invalīdu. Ne diena ilgu gadu garumā nebija iedomājama bez zāļu devas – vairāku spēcīgu līdzekļu kombinācijas. Viss liecināja, ka slimība ir hroniska un, visticamāk, mani pavadīs, nenovēršami progresējot, visu manu atlikušo mūžu.”

32 Komentāri

  1. Cēsīs uzņēma filmu Purva bridējs un vēlu vakarā Harijs Liepiņš , iešmigojis, gribēja braukt ar taksi. Neņēma. Gāju palīgā un taksistus kaunināju, ka slavenu aktieri negrib vest. Momentā visi četri bija ar mieru aizvest kaut uz elli….

  2. Harijs Liepiņš nekad nav spēlējis” Purva bridējā” ,tas bija Uldis Pūcītis.Prieks par Āri ,ka tagad vairs nav jālieto zāles ,var iztikt bez tām.Būs jānopērk tā viņa grāmata!Labi apmaksāts darbs sakārto dzīvi , tas tiesa!Lai veicas!

  3. PRIEKS PAR DIŽENĀ AKTIERA DĒLA IZKĻŪŠANU NO ZĀĻU LIETOŠANAS!!!!
    Taču tik nekopta seja ir pretīga!? Hariju Liepiņu VIENMĒR REDZĒJU SAKOPTU, GLĪTU, LAIPNU UN BRĪNIŠĶĪGU AKTIERI UZ SKATUVES!
    Prasti jau talantīgos aktierus kolēģi – skauģi mēdza nodzirdināt un viņiem NEPIETIKA DROSMES VAI LEPNUMA KAUT VAI BRUTĀLI ATTEIKT VAI ATGRŪST ŠOS NELIEŠUS, KURI TĀPAT NEVARĒJA SPĒLĒT SAVAS VIDUVĒJĪBAS DĒĻ TALANTIEM ATVĒLĒTĀS LOMAS….

  4. labdien, neko nesapratu, par kadam atkarībām iet runa, ja cilvekam ir depresija, tad no tās var glābties tikai ar zālēm un kas tās par zalem, ko lietoja šis kungs, ka vajadzeja no tām atradināties. Laikam jau tiek stāstitas kaut kādas puspatiesības un galu galā neko nevar saprast.
    Ar cieņu
    Helēna

    1. helena.auzane@inbox.lv – Iesaku painteresēties kas ir līdzatkarība un kādi ir depresijas veidi. Ir depresijas, ar kuras izraisa dzīves apstākļi, bet ir tādas, kuras ir saistītas ar smadzeņu darbības “kļūdām”. Vienā gadījumā var iztikt tikai ar psihoterapiju, otrā gadījumā pie psihoterapijas vajadzēs arī zāles.
      Runa ir par to, ka negatīvās emocijas arī ir cilvēka dabā un nav pār visām vārītēm ar tām jācīnās, bet gan jāsaprot to cēlonis un antidepresantus “grūst iekšā” tikai tad, ja šīm emocijām nav racionāla iemesla jebšu tā ir pataloģija.

  5. iespējams, ka tā nav, bet es Āra Liepiņa sejā un liktenī saredzu aktiera Harija Liepiņa, tik rūpīgi slēptā, tēva gēnus…..lai zēnam veicas

  6. Patiess prieks par Tevi, Āri! Reti pērku grāmatas, bet Tavus memuārus nopirkšu, atmiņā par tiem pašiem laikiem… Iepazinu Tevi kā godīgu un inteliģentu, sirdsapziņas cilvēku, un nedomāju, ka esi mainījies. Paldies Tev un Simonai, par šo jauko laiku! Sigita

  7. Cik labi,ka Āris atradis spēkus izrauties no šī posta un pat nevaino vecākus. Bet es teikšu – tā vecāki alkoholiķi un līdzatkarīga sieva sagrauj bērnu dzīvi. Vislabākie novēlējumi, lai pietiek spēka un veselības.

  8. Interesanti, viņš Latvijā ārstējās un “saņēma miesas sodu ar sēra injekciju”? Par tādām lietām ir dzirdēts saistībā ar disidentu vajāšanām PSRS, Blagoveščenskas psihiatriskā stacionāra sakarā.

  9. Es gan nesaprotu, ko ieguva Mudite visu piedodot viram, vienigam delam sabeidza dzivi. Vajadzeja izskirties laicigi no pirmam kartam dzeraja nevis aktiera un tad varbut della nebutu jazdivo pa psihenem. Pilnigi nevajadziga upuresanas tikai tapec, ka aktieris ???

  10. Viens no secinājumiem, ka medikamenti nav risinājums. Man jaunībā bija depresija, nevarēju gulēt uuuuu..c….. Ticība… Jēzus… mīlestība… sevis nežēlošana… piedošana… turpināt mīt pedāļus, lai nenokristu 🙂

  11. Lai Tev veicas Āri! Tu esi brīnišķīgs cilvēks un tā saucamā “kompānijas dvēsele”. Pat nenojautu , ka Tavs liktenis ir bijis tik sarežģīts, kaut Tevi iepazinu jau 17 gadus atpakaļ. JO Tu nekad nesūdzies, vienmēr esi uz pozitīvās nots! Tā turpināt.

  12. Āris ir lielisks cilvēks. Ārēji pozitīvs un gaišs. Laikam daudziem no mums ir grūtības, ko ārēji nemaz nevar nojaust. Apbrīnojami, ka mūsu starpā ir tādi kā Āris.

  13. Lai ir spēks turpināt un lai veicas nākotnē Aktiera dēlam un lai viņa rakstītais noder citiem, kam tas var būt vajadzīgs!

  14. Mīlestība nepielauj sevis pazemošanu, mīlestība nepielauj bērna iznīcinâßanu,mīlestība nav vergošana un pazemojums. Mīlestība ir laime. Viss pārêjais ir atkarība, nauda, slava…Es pat domāju
    Mīlestība nav piedošana, bet spēks dot otram iet Savu celu,ja Tev tas nav pienemams.

  15. Viss Tev būs labi,Āri! Tikai drosmīgi,patiesi cilvēki spēj neliekuļot un pastāstīt par savu dzīvi.
    Bet nosodītājiem to nesaprast. Viņi ir pārāk paštaisni.Kaut gan nekad nevar zināt – kad dzīve sitīs… 😉

  16. Super!
    Iepazinu Āri caur vienu mūsu kopēju draugu un varu tikkt tikai to sakarīgāko!
    Prieks, ka dzīve rit uz gaismas pusi un gaisma uzvar tumsu!
    Tā turēt!
    K…

Pievienot komentāru