Ārstēšana, Citas slimības

Embolija – trombi plaušu asinsvados

Shutterstock ilustrācija

Nesen sabiedrību sasniedza traģiska vēsts – 32 gadu vecumā pēkšņi bija mirusi talantīgā dziedātāja Aija Eriņa. Vēlāk, atsaucoties uz dziedātājas māsas sniegto informāciju, plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka nāves cēlonis bijusi plaušu asinsvadu trombs. Speciālisti skaidro – trombs ir asiņu receklis, kas piestiprinājies pie asinsvadu sieniņas, daļēji vai pilnīgi to nosprostojot. Kad tas atdalās un sāk pārvietoties kopā ar asins plūsmu, tas kļūst par embolu, kas var iestrēgt gan nelielos asinsvados, gan kādā no dzīvībai svarīgām artērijām ne tikai sirdī vai galvas smadzenēs, bet arī plaušās.

 

Caur sirdi uz plaušām

Trombu veidošanās parasti notiek venozajos asinsvados. Ja cilvēkam ir sirds starpsienas defekts, atrāvies trombs no venozās asinsrites sistēmas var nonākt lielajā asinsrites lokā un iesprūst smadzeņu asinsvados, izraisot insultu. Atrāvies trombs caur venozo asinsrites sistēmu var aizceļot arī uz sirds labo pusi, bet no turienes nokļūt plaušu artērijā. “Liels trombs vai pat vairāki trombi var daļēji vai pilnībā nosprostot plaušu artēriju, pat izraisot pacienta nāvi,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs Vitālijs Zvirgzdiņš. Pēc Eiropas Plaušu asociācijas datiem, no katriem 10 000 eiropiešu ik gadu ar plaušu artēriju trombemboliju saslimst 6–20 cilvēki, no tiem neizdzīvo 7–11%.

Aizdomas par embolu plaušu artērijā var raisīt tādi simptomi kā asas vai žņaudzošas sāpes krūtīs, aizdusa, apgrūtināta elpošana, pēkšņi paātrināta sirdsdarbība, samaņas zudums, reizēm arī asins spļaušana. Tos sajūtot, nav jāgaida, līdz sāpes pāries, bet gan jāizsauc ātrā palīdzība, jo slimībai, kuras gadījumā plaušu funkcijas stipri pavājinās, nepieciešama tūlītēja iedarbīga ārstēšana: vajag ātri atjaunot asinsriti asinsvadā, trombu izņemot ķirurģiski (veicot trombektomiju) vai ārstējot ar zālēm. Asinsvadu ķirurgs norāda, ka lielākas izredzes tikt līdz slimnīcai un izveseļoties ir tad, ja trombs asinsvadu nosprostojis tikai daļēji vai nokļuvis nevis galvenajā plaušu artērijas zarā, bet iesprūdis kādā no sīkākajiem atzariem. Pētījumi rāda, ka gandrīz pusei pacientu slimība skar kā maģistrālos, tā arī vidējos un sīkos plaušu asinsvadus. Visprecīzāk to var atklāt, veicot datortomogrāfijas angiogrāfiju, kas pieejama teju vai visās Latvijas slimnīcās, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pievienot komentāru