Ārstēšana, Citas slimības

Ko dara alergologs un biežākās alerģijas, to ārstēšana

Foto - Shutterstock.com

Konsultē SIGNE PURIŅA, ģimenes ārste skaistuma klīnikā “4. Dimensija”, alergoloģe, Alerģisko slimību izmeklēšanas
un ārstēšanas centra ģimenes ārste; Latvijas Alergologu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Eiropas Alergoloģijas un klīniskās imunoloģijas akadēmijas biedre; grāmatas “Praktiskā alergoloģija” līdzautore.

Alergologs – ārsts, kas specializējies alerģisko slimību (piemēram, alerģiskas iesnas, astma, alerģisks acu iekaisums, atopiskais dermatīts, nātrene, angioedēma, pārtikas un medikamentu alerģija, bišu un lapseņu koduma izraisītas reakcijas u. c.) izmeklēšanā un ārstēšanā.

 

Ko dara alergologs

Pirmās konsultācijas laikā alergologs rūpīgi iztaujā pacientu – ievāc anamnēzi. Sākotnēji pacients tiek izvaicāts par esošajiem simptomiem, to sākšanās laiku, iedabu, provocējošiem faktoriem. Labi, ja pacients arī pats ir mēģinājis meklēt kādas sakarības. Piemēram, fiksējis simptomu sākšanās un beigu laiku, ja sirgst ar sezonālu alerģiju (polinozi jeb siena drudzi), vai rakstījis pārtikas dienasgrāmatu, rodoties aizdomām par pārtikas alerģiju vai kādu produktu nepanesamību. Jāizstāsta ārstam par visām pārslimotajām un esošajām slimībām, kā arī, ja bijusi reakcija uz anestēziju, vakcīnām, medikamentiem, tad jāzina to nosaukumi un jāpadomā, vai, parādoties alerģijai, netika vienlaikus lietoti vairāki medikamenti.

Uz vizīti vēlams paņemt līdzi iepriekš lietoto medikamentu sarakstu ar uzrādītām devām un lietošanas ilgumu. Ja lietotas kādas zāles
iekšķīgi vai lokālie līdzekļi un tie nav bijuši efektīvi, vēlams zināt arī to nosaukumus, jo arī tas palīdz ārstam secināt slimības veidu. Pacientam jābūt gatavam izstāstīt par pārslimotām slimībām bērnībā, dzīves apstākļiem (dzīvnieki, pelējums mājās u.  tml.), darba apstākļiem (kaitīgi vides apstākļi, saskarsme ar ķīmiskām vielām u. tml.), simptomu sezonalitāti, reakciju uz sadzīves alergēniem, fizikāliem faktoriem, slodzes toleranci. Ārsts jāinformē arī par ģenētiskām slimībām (radu lokā).Alergologs noteikti apskatīs ādu, izklausīs plaušas un sirdi, izvērtēs elpošanu caur degunu, mutes un rīkles gļotādas stāvokli, nereti arī izpalpēs vēderu, iztaustīs limfmezglus. Alergoloģiskie izmeklējumi var būt ļoti plaši, izmeklēšana atkarīga no konkrēta pacienta slimības izpausmēm.

Kā ārstē alergologs. Signes Puriņas atziņas

Pacienti pie alergologa bieži nonāk, kad viņus jau ir izmeklējis un konsultējis kāds cits speciālists: LOR speciālists, dermatologs, pulmonologs, gastroenterologs, imunologs, ģimenes ārsts, kam radušās aizdomas, ka problēmas cēlonis var būt alerģija. Alergoloģijā tiek piedāvāti dažādi ārstēšanas varianti, un tie atkarīgi no katra pacienta slimības. Diemžēl alerģiskās slimības mēdz būt hroniskas, visbiežāk medikamenti tās tikai nomāc, nevis ārstē. Tāpēc pacientam jābūt gatavam arī mainīt sadzīves apstākļus, ja alerģijas izraisītājs ir pelējums, putekļu ērcītes, spilvenu un segu pildījums vai dzīvnieki.

Vienīgā metode, ar kuru alerģiju var izārstēt, ir alergēnspecifiskā imūnterapija (ASI). Atkārtoti un ilgstoši (vidēji trīs gadus) pacientam
ievada noteiktu alergēnu, līdz izveidojas pilnīga konkrētā alergēna tolerance jeb panesamība. Pēc šīs terapijas turpmāk nepievienojas arī citas alerģijas. To veic, ja alerģiju izraisa zāļu, koku ziedputekšņu, suņu, kaķu, mājas putekļu ērcīšu alergēni, bišu un lapseņu kodumi. Ir divi ASI veidi: zemādas injekcijas un pilieni vai tabletes. Tā kā mūsdienās cilvēki pat 90% laika pavada iekštelpās, svarīgi rūpēties par iekštelpu gaisa kvalitāti, it īpaši guļamistabā. Taču mājai nav jābūt sterilai, tomēr vajadzētu izvēlēties videi un cilvēkam draudzīgus sadzīves kopšanas līdzekļus uz sodas, citronskābes, etiķskābes bāzes.

Visbiežāk sastopama alerģija pret mājas putekļu ērcītēm. Galvenie priekšnoteikumi, lai mazinātu putekļu ērcīšu daudzumu, ir gaisa mitruma uzturēšana 40–50% līmenī, temperatūrai guļamtelpā nevajadzētu pārsniegt 18  grādus un jābūt labai ventilācijai. Vēlama askētiski iekārtota guļamtelpa ar slēgtiem skapjiem, plauktiem, kurā nav daudz tekstiliju; tas arī atvieglos mājas uzkopšanu.

Gultas veļu vajadzētu mazgāt vismaz reizi nedēļā temperatūrā, kas pārsniedz 55  grādus, kā arī spilveni un segas jāizvēlas no materiāla, ko var mazgāt šādā režīmā. Putekļu ērcītes iznīcina aukstums un ultravioletais starojums, tāpēc vēlams segas un spilvenus regulāri izpurināt un izvēdināt. Svarīga arī ikdienas mitrā grīdu uzkopšana. Putekļsūcējam jābūt aprīkotam ar HEPA vai ūdens filtru. Labi un efektīvi uzkopšanas līdzekļi ir arī tvaika slotas. Jāatzīst, ka pētījumos nav pierādīta izsmidzināmo pretērcīšu aerosolu efektivitāte,
tāpēc Eiropas Alergologu un imunologu asociācija tos neiesaka. Efektīvi putekļu ērcīšu ietekmi var samazināt, lietojot speciālus pārklājus, kam ērcītes netiek cauri. Ar tiem apvelk spilvenus, segas, matračus, radot ērcītēm barjeru, tāpēc tās nevar savairoties
jaunā matracī vai segā un – otrādi – no segas vai matrača netiek līdz cilvēkam. Lietojot šādus pārvalkus, alergēnu līmenis samazinās par apmēram 90%.

Pievienot komentāru