Ārstēšana, Veselības politika

Kā miljoniem nonākt līdz mediķu naudas makiem

Foto - Shutterstock

Palielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas par procentpunktu, valdība sola no 2018. gada 1. janvāra papildināt veselības aprūpes budžetu ar vairāk nekā 80 miljoniem eiro un šo naudu novirzīt mediķu vidējās darba samaksas celšanai. Taču medicīnas māsas un ārsti vēlas klausīties nevis procentu abstraktajā valodā, bet zināt, kas tad īsti ir tā vidējā darba samaksa un konkrēti ar cik eiro viņu banku konti papildināsies. Mediķi uzskata – sakot, ka ārstiem vidējā darba samaksa pieaugs par 47%, medicīnas māsām – par 41%, tiek pilnībā devalvēta ideja par būtisku mediķu algu palielinājumu.

Kad mediķiem vaicāju, vai viņi ir gandarīti, ka 2018. gadā viņu naudas maks kļūs biezāks, turklāt būtiski (vismaz tā sola valdība), nebija prieka ne viņu sejās, ne balsī. Veselības ministrija (VM) aprēķinājusi, ka medicīnas māsām vidējā mēneša darba samaksa varētu palielināties no pašreizējiem 537 līdz 757 eiro, bet ārstiem no 859 līdz 1256 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vismaz tā mani informēja Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners.

Pirmais jautājums, par ko mediķi interesējās, bija, vai šajās naudas summās ir iekļautas piemaksas par darbu nakts stundās, veselībai kaitīgos apstākļos un citiem Ministru kabineta noteikumos norādītajiem apstākļiem, kas katru mēnesi nav kā akmenī iecirsti, bet mainās. Izrādās, ka mainīgā daļa ir iekļauta, un vairākas medicīnas māsas, to uzzinot, ironiski vaicāja: par kādu gandarījumu te var būt runa! Piemēram, Kuldīgas slimnīcas galvenā māsa Ilze Lude, kura strādā bērnu nodaļā, pastāstīja, ka daudzas māsas pa naktīm nestrādā un piemaksas nesaņem, tāpēc viņas nevar cerēt ne uz kādiem 757 eiro.

“Sertificētām medicīnas māsām ar bakalaura grādu par darba slodzi maksā 460 eiro pirms nodokļu nomaksas. Mūsu slimnīcā ir maz tādu māsu, kas strādā pusotru slodzi. Dzīves dārdzība daudz straujāk iet uz augšu nekā mūsu darba samaksa,” uzskata galvenā māsa.

Arī ķirurģijas māsa Aija Būvmeistare ar prieku neuztver ziņu par valdības un Saeimas labajiem nodomiem palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai mediķiem varētu piešķirt vairāk nekā 80 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai. Viņa ir atradusi labāk atalgotu darbu ģimenes ārstes praksē un slimnīcā dežurē vairs tikai reizi vai divas mēnesī, jo pie ģimenes ārstes var nopelnīt dienā to, ko diennakti strādājot slimnīcā.

3 Komentāri

  1. Kā miljoniem nonākt līdz mediķu naudas makiem? Caur slimokasēm,kā gandrīz visās ES valstīs un pirmskara Latvijā! Nevis caur Veselības ministrijas simtiem,šajā naudā ļoti ieinteresētajiem ierēdņiem! Sekosim Lietuvas,Igaunijas,Briseles un pat Grieķijas pamācošajiem piemēriem!

  2. Trūkst naudas mediķu algu paaugstināšanai,bet tajā pat laikā nodokļu maksātājiem ir jāuztur šī milzīgā Veselības ministrija ar vairāk kā 300 ierēdņiem (kopā ar Veselības ministrijai tieši pakļauto Nacionālo veselības dienestu)! Pat portālā pieminētājā Nīderlandē,kuru,kā vienu no veselības apdrošināšanas modeļiem mums savas darbības sākumā piedāvāja Ministre,kas ir viena no Eiropas pārtikušākajām valstīm,ar vairāk nekā astoņkārt lielāku iedzīvotāju skaitu,kā redzam,nav atsevišķas Veselības ministrijas! Vai milzīgais ierēdņu skaits,k0as turpina palielināties, ir uzlabojis veselības aprūpi Latvijā,samazinājis vismaz rindas un zāļu cenas,izskaudis kvotas un kukuļus ārstiem? Mums visapkārt-Krievijā,Igaunijā,Somijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,Īrijā,Nīderlandē,Polijā,Ungārijā,Horvātijā,Grieķijā,Gruzijā un ārpus Eiropas-lielākā daļā Āfrikas valstu,Indijā,Šrilankā,Japānā,Austrālijā utt.atsevišķas Veselības ministrijas nemaz nav! Vai tāpēc veselības aprūpe Zviedrijā,Nīderlandē,Japānā vai Austrālijā ir sliktāka???!

Pievienot komentāru