Ārstēšana, Vēzis

Veido brīvprātīgo kustību vēža slimnieku psiholoģiskam atbalstam

rokas_Sh

Biedrība „Svētās ģimenes māja” sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu sākusi veidot brīvprātīgo kustību vēža pacientu psiholoģiskam atbalstam. Pašlaik tiek meklēti brīvprātīgie, kuri jūt sevī aicinājumu palīdzēt pacientiem, kurus skārusi diagnoze „vēzis”, stāsta slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa.

Gadu no gada Latvijā tiek reģistrēti aptuveni 11 tūkstoši jaunu vēža pacientu. Daudzi no viņiem, uzzinot diagnozi, emocionāli sabrūk. Kā novērojuši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi, visgrūtāk klājas pacientiem, kuri jūtas vientuļi un nesaņem atbalstu no tuviniekiem. Tie nav tikai pacienti, kuriem nav neviena tuva cilvēka, bet arī, piemēram, pacienti no tālākiem Latvijas reģioniem, pie kuriem ģimenes locekļi nevar atbraukt ciemos.

„Pacienti ļoti bieži vēlas vienkārši dzīvu cilvēku, kuram izstāstīt savu sāpi, cilvēku, kurš uzklausa. Tādēļ visā pasaulē slimnīcās, kur ārstējas pacienti ar šādām smagām slimībām, darbojas brīvprātīgo grupas slimnieku psiholoģiskam atbalstam. Latvija diemžēl šajā ziņā pagaidām ir izņēmums,” stāsta viena no projekta iniciatorēm, Austrumu slimnīcas stacionāra „Latvijas Onkoloģijas centrs” ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte.

Slimnīcas mediķi iespēju robežās cenšas ar katru pacientu aprunāties un sniegt atbalstu, taču pacientu ir ļoti daudz, bet laika sarunām gaužām maz – ķirurgiem ir jāoperē, māsām un sanitāriem jāsteidz no palātas uz palātu. Slimnīcā strādā arī sociālie darbinieki, psihoterapeits un kapelāni, taču arī viņi nevar veltīt katram vēža pacientam tik daudz laika, cik būtu nepieciešams.

„Ne visiem paveicas ar atbalstošiem tuviniekiem. Nesen „Latvijas Onkoloģijas centrā” redzēju, kā kāda paciente apķer sanitāri, kurai darba pilnas rokas, un sāk histēriski raudāt. Vīrs viņai esot atsūtījis īsziņu, ka aiziet, jo psiholoģiski nevar izturēt sievas slimību. Šādi gadījumi nav retums. Ne tikai dzīvesbiedri pamet grūtībās, bet arī bērni vecākus un vecāki – bērnus. Cilvēks paliek viens ar savu slimību, izmisis un bez atbalsta, kas noteikti neuzlabo atveseļošanās izredzes,” stāsta brīvprātīgo projekta koordinatore Saiva Luste.

„Brīvprātīgo kustība būtu liels atspaids kā pacientiem, tā medicīnas personālam. Ārzemēs šo svarīgo misiju nereti uzņemas cilvēki, kuri paši savulaik uzveikuši vēzi,” stāsta daktere Plāte. „Bijušie pacienti var palīdzēt ne tikai psiholoģiski, bet arī informatīvi. Pacientiem parasti ir daudz jautājumu: vai pēc operācijas var sēdēt, cik daudz var sēdēt, vai var ēst biezpienu, vai drīkst dzert pienu? Viena lieta, kad viņam ārsts ātri pasaka rekomendācijas, bet pavisam cita, kad var mierīgi stundu izrunāties ar citu pacientu, kurš tam visam reiz gājis cauri.”

Plānots, ka brīvprātīgie pie vēža slimniekiem Austrumu slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs” dosies reizi nedēļā. Pieteikties projektam aicināts ikviens, kurš grib palīdzēt. Tiek meklēti cilvēki, kuri gatavi regulāri un ilgstoši pildīt šo darbu.

„Lai kļūtu par voluntieri, galvenais sirdī just aicinājumu palīdzēt ar vēzi slimiem cilvēkiem,” saka biedrības „Svētās ģimenes māja” vadītāja Inese Švekle. „Noteikti aicinām iesaistīties studentus, īpaši tos, kas studē psiholoģiju, medicīnu, pedagoģiju. Brīvprātīgo galvenais uzdevums būs uzklausīt, vienkārši būt līdzās, būt par plecu, uz kura izraudāties, ja nepieciešams, izvest pastaigā. Ļoti svarīgi, lai brīvprātīgie būtu sagatavoti komunikācijai ar onkoloģiskiem pacientiem, tādēļ rīkosim brīvprātīgo apmācības, ko vadīs Austrumu slimnīcas ārsti.”

Brīvprātīgie aicināti pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu biedrības „Svētās ģimenes māja” interneta vietnē www.gimenesmaja.com . Sīkāku informāciju par projektu var iegūt, zvanot pa tālruni 29607792.

Pirmā brīvprātīgo tikšanās un apmācību ievadlekcijas paredzētas jau 22. augustā plkst. 17.30 „Svētās ģimenes mājā” Klostera ielā 5.

Projektu atbalsta Rīgas domes Labklājības departaments.

Pievienot komentāru