Alternatīvā medicīna, Netradicionāli

Vai tiešām delfīns dziedina? Delfīnterapija nav vērtēta viennozīmīgi

Foto - Shutterstock
Fakts

Delfīnu dabiskā, rotaļīgā izturēšanās, smaidīgā izteiksme un jautrā dziedāšana mazina spriedzi un palīdz atbrīvoties, atraisīties cilvēkam ar īpašām vajadzībām.

Delfīni ir fascinējoši dzīvnieki, kas apveltīti ar augstu intelektu. Daudzi veseli cilvēki sapņo kaut vai tikai pieskarties noslēpumainajiem jūras radījumiem, bet par delfīnterapijas labo ietekmi ir pārliecinājušies vecāki, kuru bērniem ir attīstības aizture vai psihoneiroloģiski traucējumi, piemēram, autisms.

Delfīnterapija tomēr netiek vērtēta vienīgi pozitīvi: pirmkārt, tās pretinieki norāda uz zinātnisko pierādījumu trūkumu terapijas efektam, otrkārt, pret to iebilst dzīvnieki aizstāvji – atšķirībā no terapijā izmantotiem suņiem vai zirgiem delfīni ir savvaļas dzīvnieki.

 

“Kaut kas notiek”

Latvijā delfīnterapija nav pieejama. Tuvākie delfināriji ir Klaipēdā (Lietuvā), Odesā (Ukrainā) un Minskā (Baltkrievijā), tur sniegtie pakalpojumi pacientiem no Latvijas sasniedzami par maksu un pēc gaidīšanas diezgan garā rindā.

Minskas delfinārija Nemo pārstāvji stāsta, ka delfīnterapijas efektu var novērot gan bērniem, gan pieaugušajiem neiroloģiskajiem pacientiem: uzlabojas saskarsmes un komunikācijas prasmes, runas spēja, mazinās muskuļu spazmas, krampji un nekontrolētas kustības. Šo terapijas veidu, kā arī peldēšanos ar delfīniem var izmantot vardarbībā cietušu cilvēku rehabilitācijā un kā atbalstu ļaudīm, kuri cieš no pārmērīga stresa un izdegšanas. Pozitīvo ieguvumu saraksts ir garš, efektu pamato gan ar atrašanos neierastā vidē (ūdenī), gan ar neparastā dzīvnieka klātbūtni – dziedinoša esot gan uzturēšanās tā tuvumā, gan aplūkošana, gan pieskaršanās, kā arī delfīna raidītie skaņas viļņi, ko cilvēks uztver ar dzirdi un ar ādu.

Tāpat kā citas dzīvnieku asistētās terapijas, arī delfīnterapija notiek pakāpeniski – pacients aprod ar vidi, aplūko dzīvnieku, stāvot pie baseina, tad iejūtas ūdenī un tikai pamazām tuvojas neparastajam un lielajam radījumam. Saskare ar delfīnu ir terapijas augstākais punkts: dzīvnieka dabiskā, rotaļīgā izturēšanās, smaidīgā izteiksme un jautrā dziedāšana mazina spriedzi un palīdz atbrīvoties, atraisīties cilvēkam ar īpašām vajadzībām. Bērni saskarsmē ar delfīniem atplaukst, smaida, čalo, sarunājas, šļakstina ūdeni vai pat skaļi smejas un spiedz no sajūsmas, un tas vērojams arī tiem, kuri šādas emociju izpausmes nekad agrāk nav piedzīvojuši.

Kā akcentē franču okeanogrāfs un veterinārārsts Žerārs Lipērs, delfīns ir vienīgais savvaļas dzīvnieks, kurš labprāt tuvojas cilvēkam un meklē saikni ar to. Pēc Lipēra paustā, arī terapijā delfīns iesaistās no brīvas gribas, bez piespiešanas. Delfinārijā Benidormā (Spānijā) Lipērs kopā ar skaņas inženieriem pētījis delfīnu raidītās ultraskaņas un salīdzinājis tās ar vijoles skaņu radīto harmoniju Mocarta skaņdarbos. Arī delfīnu skaņas ir harmoniskas un harmonizējošas, uz-skata pētnieks. Ilgstoši vērojot pacientus pirms un pēc saskares ar delfīniem, viņš uzsver – autiski bērni pēc delfīnterapijas jūtas daudz labāk, saskare ar šo dzīvnieki izraisa spēcīgu reakciju, “kaut kas notiek”.

Pievienot komentāru