Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Kas ir sirds kūleņi un ko iesākt, ja tādi ir

Foto-Shutterstock

Lai gan šī vasara ir parūpējusies par mainīgiem laikapstākļiem un karsta laika ir krietni mazāk nekā citus gadus, tomēr arī šajā laikā ir pastiprināti jāpievērš uzmanība savas sirds veselībai, īpaši, ja ir kādas sirdskaites. Par to, kas ir sirds kūleņi un ko ar tiem iesākt, pastāstīs BENU Aptiekas eksperte, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Kristīne Jubele.

Kāds ir normāls pulss?

Esot mierā, protams, labāk, ja pulss būtu no 60 līdz 90 sitieniem minūtē – deviņdesmit ir pieļaujamā robeža. Taču, ja cilvēkam ir vēl kādas blakus saslimšanas, it īpaši sirds slimības, tad drošāks būtu lēnāks pulss – ap 60. Tad viens sirdsdarbības cikls atbilst vienai sekundei, kuras laikā sirds piepildās ar asinīm. Šajā brīdī tā it kā atpūšas, sirds muskulis ar asinīm saņem skābekli, lai no jauna sarautos un asinis izsviestu asinsritē. Un, jo pilnvērtīgāk sirds saraujas, jo labāk pilda savu sūkņa funkciju – nodrošina organismu ar skābekli. Savukārt, ja sirds pukst 120 reižu minūtē, sirdsdarbības vienam ciklam atliek tikai pussekunde laika un sirds muskulim rodas pārāk liela slodze, tas pietiekami neatpūšas, nogurst, nolietojas. Pārmērīgi noslogotais muskulis kļūst biezāks, taču savu darbu ar pilnu jaudu vairs nespēj pildīt.

Kāpēc rodas “sirds kūleņi” jeb pārsitieni?

Sirds sevi regulē pati. Vienā no tās priekškambariem atrodas šūnu grupa, ko sauc par sinusa mezglu un kas izstrādā elektrību – dod impulsu. Vispirms saraujas abi sirds priekškambari, pēc tam caur speciālām šūnām šis elektriskais impulss izplatās uz abiem kambariem, un, tiem saraujoties, rodas pulss. Tas ir normāls sirds ritms. Taču reizēm impulsi, kas liek sirdij sarauties, nāk nevis tikai no sinusa mezgla, bet vēl no kādas nepareizas vietas, kas var atrasties gan priekškambaros, gan kambaros. Tā rodas pārsitieni.

Atsevišķi pārsitieni jeb ekstrasistoles ir katram cilvēkam ik dienu – sirds darbojas ritmiski, bet pēkšņi viena saraušanās notiek ārpus kārtas – mazliet vai krietni ātrāk –, pēc tam noteikti seko garāka pauzīte nekā parasti. Cilvēks to var pat nejust – ja nu vienīgi pārguruma vai uztraukuma brīžos. Taču dažreiz šīs dažas nepareizās impulsu došanas vietas kļūst pārāk aktīvas un sāk izstrādāt pārāk daudz šo pārsitienus. Pat vairāk par desmit stundā. Vai tas ir bīstami? Būtiskais rādītājs te ir sirds veselība. Ja cilvēkam ehokardiogrāfijā konstatēts, ka sirds dobumi izskatās normāli, vārstuļi strādā labi, pat biežas ekstrasistoles no sirds veselības viedokļa nav bīstamas. Taču, ja viņam jau ir slima sirds, biežas ekstrasistoles ir tiešām bīstamas. Paši par sevi pārsitieni neko ļaunu sirdij neizdarīs, taču tie var uzsākt smagus, pat dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus.

Aritmija nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar sirds ritmu.

Cilvēks pats mirdzaritmiju nejūt, bet, ja viņam ir vēl citi riska faktori, sirdī var izveidoties trombs, un pirmais tās simptoms var būt insults.

1 komentārs

  1. Jā,ar sirdi nav joki,jo ja tā notiek,tad labāk ir aiziet pie ģimenes ārsta,lai tevi parbauda,un tad viņa noteiks ko tu pats vari palietot,tādā gadījumā,vai kādu vitamīnu,vai arī viņa tev uzrakstīs sirds profilaksei kādu medikamentu,kas vienlaikus sirdi ārstes,un uzlabos tās funkcijas spējas,tas būtu sirds ritmu,un pēc tāda kursa atkal vaig aiziet pie ģimenes ārsta,un tad viņa pārbaudīs kā,tava sirds strādā,varbūt noteiks kādu laiku viņu atpūtināt,un pēc tam,atkal palietot sirds specinosus medikamentus,un tad to visu laiks rādīs,kā viņa pēc tāda kursa ir strādājusi. Dzīvē ir viena,bet mūžs ir garš,lai to pilnvērtīgi nodzīvotu,iesaku jums visiem nedaudz savu sirdi pasaudzet,lai tā mūža beigās nesāktu streikot,un viņas funkcija būtu labā tehniskā kārtībā,uz kādu laiku. Izturību lasītājiem,un tie kas šos rakstus lasa.:-) 🙂 🙂

Pievienot komentāru