Ārstēšana, Sāpes

Pret sāpēm: piemēroti un neatbilstoši medikamenti dažādām sāpēm; blakusparādības

Foto - Shutterstock

Sāpes mēdz salīdzināt ar veselības sargsuni, kas brīdina par organismā radušos problēmu. Tās parasti cenšamies mazināt ar medikamentiem. Aptieku plaukti vai lūst no pretsāpju līdzekļu pārpilnības. Kuru no tiem izvēlēties? Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, medicīnas doktors Antons Skutelis.

Pretsāpju medikamenti ietilpst nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu grupā. Izvēloties kādu no tiem, jāņem vērā, ka sāpju cēloņi ir dažādi un reizēm mērķtiecīgāk izvēlēties citu grupu medikamentus. Piemēram, ja tiek kairināts nervs, izraisot muskuļu spazmas, līdzēs tā sauktie muskuļu relaksanti. Neirogēnas sāpes nerva bojājuma gadījumā remdēs pretepilepsijas līdzekļi. Savukārt, ja smeldzi pavada depresija, nevajag brīnīties, ja ārsts izrakstīs antidepresantus.

Nebūtu prātīgi tēlot varoni un mēģināt sāpes ciest. Tās remdējot, ietaupīsies enerģija, ko organisms izmantos cīņā pret slimību. Taču, ja smeldze nerimstas un atkārtojas, tas nozīmē, ka pastāv nopietns cēlonis un nepieciešams to atklāt un novērst.

 

Līdzīgais un atšķirīgais

Nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem piemīt četras galvenās īpašības: sāpes mazinoša, pretiekaisuma, pretdrudža un antiagreganta jeb asinsrecēšanu vājinoša darbība. Katram tās ir vairāk vai mazāk izteiktas, tāpēc jāņem vērā, konkrētajā gadījumā izvēloties medikamentu. Jāapsver, vai nepieciešams mazināt tikai sāpes vai arī iekaisumu un temperatūru.

Plaši pazīstamo aspirīnu jeb acetilsalicilskābi mūsdienās pret sāpēm vairs neizmanto tik plaši kā agrāk. To lieto galvenokārt pret trombu veidošanās risku.

Paracetamolam piemīt laba pretsāpju un pretdrudža iedarbība, taču tas nepalīdz pret iekaisumu.

Ibuprofēns ir zelta vidusceļš – tam ir pietiekami izteiktas visas trīs galvenās īpašības, tas maz ietekmē asinsrecēšanu un pārāk nekairina kuņģi. Ibuprofēns ir visdrošākais medikaments bērniem, jo pētījumi liecina, ka tas neiespaido ģenētiskās struktūras.

Arī grūtniecības laikā par visdrošākajiem uzskata ibuprofēnu un paracetamolu. Pārējos pretsāpju medikamentus trešajā trimestrī labāk nelietot, jo tie palielina asiņošanas risku dzemdībās. Turklāt jaundzimušajiem var attīstīties tā sauktā mazā loka hipertensija.

Bērniem līdz 12 gadiem vai, pēc citiem avotiem, līdz pat 16 gadu vecumam nedrīkst dot aspirīnu, jo tas var izraisīt dzīvībai bīstamo Reja sindromu.

Pret locītavu sāpēm visbiežāk iesaka diklofenaku vai nimesulīdu. Ja to nepieciešams lietot ilgāk nekā divas nedēļas, jāpārbauda aknas, lai pārliecinātos, vai medikaments tām nekaitēs.

Paaugstinātas temperatūras gadījumā laba izvēle būs aspirīns, paracetamols un ibuprofēns.

Ja nepieciešama papildu iedarbība, piemēram, smadzeņu asinsvadus paplašinoša vai asinsspiedienu pazeminoša, palīdzēs kombinētie kofeīnu saturošie līdzekļi, piemēram, saridons, citramons, askofēns. Savukārt nomierinošs efekts būs sedalgīnam, kura sastāvā ir paracetamols un fenobarbitāls.

 

Nevēlama iedarbība

Lietojot medikamentus, nedrīkst aizmirst, ka tiem visiem piemīt arī negatīva ietekme. Jāapsver, vai iespējamo blakņu dēļ prātīgāk būtu no tiem atteikties.

Aspirīns daudziem izraisa astmu, tāpēc ar šo slimību sirgstošajiem šo medikamentu labāk nelietot. Turklāt aspirīns, tāpat kā citi nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, nevēlami ietekmē kuņģi. Ar šādām zālēm nevajadzētu aizrauties, ja ir kuņģa čūla vai gastrīts, kā arī slimas nieres.

Kuņģi mazāk ietekmē paracetamols, toties tas bojā aknas – ja aknas jau slimas, drīkst lietot ne vairāk kā vienu gramu zāļu dienā.

Asinsrecēšanu lielākā vai mazākā mērā vājina visi šie medikamenti, taču visizteiktāk – aspirīns. Lietojot arī citas zāles, piemēram, klopidogrēlu vai amlodipīnu asinsvadu paplašināšanai, jāņem vērā, ka arī tām piemīt šī īpašība.

Visi līdzekļi, kam ir pretiekaisuma darbība, paaugstina asinsspiedienu, tāpēc lietojot tas jākontrolē un jāpalielina asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu deva.

Lai mazinātu blaknes, dažkārt ir vērts izvēlēties kombinētu medikamentu, kurā ietilpst divas pretsāpju vielas, bet katra mazākā devā nekā parasti, piemēram, citramonu vai askofēnu, kas satur aspirīnu un paracetamolu. Tiesa, pastāv arī uzskats, ka labāk tomēr lietot tīras pretsāpju zāles.

Jaunākās paaudzes selektīvie pretsāpju līdzekļi jeb koksibi īpaši nekaitē kuņģim, taču izrādās, ka tie asinsvados destabilizē aterosklerotiskās pangas, izraisot trombozi vai infarktu. Ja asinsvadi ir gludi, trombocīti, eritrocīti un fibrīna diedziņi tajos slīd kā pa ledu, taču, aizķeroties pret pangu, var veidoties trombs.

Pret sāpēm izmantotais analgīns ticis gana pelts, izņemts no Zāļu reģistra, taču tagad atkal tajā iekļauts. Tas palīdz pret sāpēm, drudzi un iekaisumu, mazina gludās muskulatūras spazmas, piemēram, sāpīgu mēnešreižu, žultspūšļa iekaisuma vai nierakmeņu lēkmes gadījumā.

Diemžēl analgīns var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju – anafilaktisko šoku, kad krasi pazeminās asinsspiediens un cilvēks zaudē samaņu. Īpaši izteikta reakcija var rasties, to injicējot.

Pievienot komentāru