Ārstēšana, Vēzis

Kāpēc vēzi atklāj novēloti

Foto - Shutterstock
UZZIŅA

• Uzaicinājums netiek sūtīts, ja krūts vēža vai dzemdes kakla vēža valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude veikta gada laikā pirms paredzētās vēstules nosūtīšanas.

• Par zarnu vēža profilaktiskajām pārbaudēm jāinteresējas sava ģimenes ārsta praksē.

Vidēji tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju izmanto iespēju veikt dzemdes kakla, krūts vēža un zarnu vēža valsts apmaksātas pārbaudes. Audzējus laikus atklāj tikai trešdaļā gadījumu. 90% onkoloģisko slimību diagnosticē cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.

Ik pēc trim gadiem aicinājuma vēstuli uz dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi saņem 25–67 gadus vecas sievietes, bet reizi divos gados uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi aicina sievietes 50–68 gadu vecumā. Abu dzimumu pārstāvji 50–74 gadu vecumā reizi gadā var veikt valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi pie ģimenes ārsta.

– Daudziem trūkst motivācijas meklēt vainu, kuru nejūt. Vēzim pārliecinošu simptomu nav. Otrs iemesls, kāpēc cilvēki kūtri apmeklē profilaktiskās pārbaudes, varētu būt sabiedrībā pastāvošās asociācijas, ka vēzis ir dzīvībai bīstama slimība. Trešais cēlonis ir bažas, vai pietiks naudas, lai segtu izmaksas, ja atklās slimību, – vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Starptautiskā viroterapijas centra medicīniskā direktore un Latvijas Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa.

Viņa uzsver, ka vēža ārstēšanu apmaksā valsts. Slimniekam jāsedz tikai pacienta iemaksas, kas onkoloģiskas slimības gadījumā ir uz pusi mazākas. Cilvēkiem ir arī nolemtības sajūta, ka no vēža mirst. Turklāt sabiedrībā valda uzskats, ka operācija kropļo, starošana sadedzina, ķīmija noindē. Lai gan tas neatbilst patiesībai, cilvēki nevēlas ciest ārstēšanas mokas. Saslimušajam ir nepatīkami apzināties, ka kāds aiz muguras runā par viņa slimību. Ārstēšana ir liels psiholoģisks pārbaudījums.

Savukārt dažiem rodas bažas, kāpēc nav saņēmuši uzaicinājumu uz profilaktisko pārbaudi. Onkoloģe skaidro, ka varētu būt vairāki iemesli. Pastāv iespēja, ka attiecīgais izmeklējums jau veikts nesenas ārsta vizītes laikā. Cilvēka faktiskā dzīvesvieta var atšķirties no deklarētās adreses, uz kurieni sūtīta uzaicinājuma vēstule.

Neskaidrību gadījumā jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, jo uzaicinājuma vēstules numuru var noskaidrot un sūtījumu atjaunot. Var zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234. Drīz informācija par nosūtītajām uzaicinājuma vēstulēm būs pieejama arī ginekologiem. Uzaicinājuma vēstulē ir norādītas dzīves­vietai tuvākās ārstniecības iestādes, kur iespējams veikt izmeklējumu, taču to var darīt arī citā medicīnas iestādē.

Sasniedzot noteiktu vecumu, uzaicinājumus uz valsts apmaksātu profilaktisko vēža skrīningu vairs nesūta, jo, cilvēkam kļūstot vecākam, vēzis vairs neattīstās tik agresīvi kā jaunībā. Turklāt, piemēram, krūts audzējs gados vecākām sievietēm visbiežāk ir viegli sataustāms jau pirmajā stadijā.

 

 

 

2 Komentāri

  1. Nupat nomira paziņa .Regulari apmekleja ginekologu un veica visas nepieviešamās analīzes tik pat regulāri.
    Vēzi viņai atklāja februārī,martā uzsāka ķimijterapiju,pagājušajā nedēļā apglabājām.
    Nekādas zāles viņai nedeva-tikai ķīmija un apstarošana.Kur jēga?Kāpēc visur pasaulē ārstē bet mums tikai piesvilina?

  2. Domaju onkologijas pacients ir loti izdevigs to ko slimniekiem bezmaksas dod drosi ka ieperk par tipa bargu naudu bet cik tas maksa patiesiba,jo tadus medikamentus jau vairs nelieto nekur pasaule, isteniba ir tragiska, un invaliditates pabalsti nav jamaksa un ja reiz jegas nav no slimnieka, tad ko tur nemties , nodoklu nav-dzives nav…

Pievienot komentāru