Ēšana, Uzturs

D vitamīna šitakēs ir vairāk nekā mencu aknās!

seene6-sitake_48296623

Daudžas tautās šitakes sēnes sauc par sēņu karalienēm, tā norādot uz tās izcilo garšu un kvalitāti. Ķīnas un Japānas mežos šitakes aug savvaļā, Latvijā tās audzē uz dažādu koku baļķīšiem. Uz alkšņu baļķīšiem audzētās šitakes top par augstvērtīgu pārtikas produktu. Tās satur 18 cilvēkam nepieciešamās aminoskābes, ir bagātas ar cinku un B grupas vitamīniem. D vitamīna šitakēs ir pat vairāk nekā mencu aknās!

Medicīnā šitakes var salīdzināt ar žeņšeņu. Pastāv viedoklis, ka tās palīdz aktivizēt imūnšūnas, tautas medicīnā sēni lieto kā palīgu pret saaukstēšanos un bronhu iekaisumiem. Mūsdienu pētījumi pierādījuši, ka sēne palīdz pazemināt holesterīna līmeni asinīs, palīdz pie sirds slimībām un vīrusu infekcijām. “Latvijas zinātnieki no šitakēm ir izdalījuši lielmolekulāru polisaharīdu lentinānu. Tā ir visvairāk pētītā šo sēņu aktīvā viela. Lentināna pētījumi imunitātes spēcināšanas jomā turpinās, pašlaik iegūtie rezultāti dod pamatu pozitīvam rezultātam,” atklāj Vija Eniņa.

Pašmāju sēnes profilaksei

Audzēju profilaksei var izmantot šampinjonus, gailenes, bērzlapes, krimildes, alksnenes. Arī citām uzturā lietojamajām sēnēm var atrast pozitīvu ietekmi uz cilvēka veselību. “Jautājums gan ir cits: cik daudz no visa labuma, kas sēnēs atrodams, organisms spēj uzņemt, jo sēņu mazcaurlaidīgie, ar hitīnu bagātie šūnapvalki kavē vielu izkļūšanu un nonākšanu cilvēka organismā,” uzsver V. Eniņa. “Taču, lietojot kā uzturu, sēnes noteikti bagātina organismu ar daudzām vērtīgām vielām, kas, lai arī nelielos daudzumos, tomēr spēj sniegt pozitīvu efektu.”

 

Raksts no žurnāla “36,6°C” pielikuma “Dabas Dziedniecības Ceļvedis”

logo-36

1 komentārs

Pievienot komentāru