Ārstēšana, Veselības politika

Netic, ka miljoni medicīnai palīdzēs. Ārstu un ierēdņu diskusija Latgalē

Foto - Valdis Semjonovs

Tikai četras rokas zālē pacēlās pēc jautājuma, kurš tic, ka Latvijā uzlabosies pieejamība veselības aprūpei, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks paaugstinātas par vienu procentpunktu. Šo un citus jautājumus uzdevu publiskajā diskusijā “Sociālās apdrošināšanas iemaksas paaugstināšana glābs valsts medicīnu?”, kas notika Daugavpils novada domes un Višķu pagasta pārvaldes rīkotajos grāmatu svētkos Višķos. Lielākoties cilvēki netic, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi, jo Latgalē ir ļoti lielas pro­blēmas visu šo laiku un nav cerību, ka tās atrisināsies.

Diskusijā piedalījās Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri, Naujenes ģimenes ārste Iveta Čivkule, Daugavpils pilsētas pašvaldības vadītāja padomniece veselības aprūpes jautājumos Inta Vaivode, Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļas vadītājs Jānis Pitrāns.

 

Kā ārstus atvilināt uz Latgali

Naujenes ģimenes ārste Iveta Čivkule ir pārliecināta, ka arī tad, ja 2018. gadā medicīnai tiks piešķirts gandrīz 200 miljonu eiro liels papildu finansējums, garas rindas uz izmeklējumiem, kā ir, tā būs. Kaut arī valdība šogad piešķīra rindu mazināšanai vairāk nekā 20 miljonus eiro, tik un tā būtiski uzlabojumi neesot jūtami. Jo sarežģītāki izmeklējumi, jo garākas rindas.

I. Čivkule: “Nereti ģimenes ārsts jūtas tāpat kā pacients – izmisis, bēdīgs, dusmīgs, jo izmeklēšanas rezultātus gribētos redzēt ātrāk, lai varētu palīdzēt savam pacientam. Ja naudas pašam nav, jāgaida, kad tā rinda beidzot pienāks. Kaut kā jau tiekam pie tām diagnozēm, bet ko darīt ar tiem pacientiem, kuriem pēc terapijas saņemšanas ir nepieciešama fizioterapija? Viņiem jātiek pie rehabilitologa, kurš nozīmē fizioterapijas kursu. Noteikti būtu jāpaplašina to diagnožu skaits, par kurām pienākas valsts apmaksātā rehabilitācija. Ja cilvēks sasirgst ar labdabīgu galvas smadzeņu audzēju un pēc operācijas ir paralizēts, no valsts puses ar šādu diagnozi pacientam nekas nepienākas un rehabilitācija ir uz viņa piederīgo pleciem. Nav normāli arī tas, ka jaunai sievietei pēc sirds vārstuļu protezēšanas trīs mēnešus jāgaida rindā, lai saņemtu rehabilitāciju. Es saprotu, ka rindas, no vienas puses, veidojas tāpēc, ka nav naudas, par ko samaksāt speciālistam, bet, no otras puses, nav jau to speciālistu. Valsts var iedot ļoti daudz naudas rehabilitācijai, bet diezin vai mums izdosies atvest pie rokas rehabilitologu, lai piespiestu viņu strādāt Daugavpilī.”

Daktere Čivkule uzskata, ka speciālistiem vēl ir paveicies, jo viņi strādā jau aprīkotā kabinetā, bet, lai ģimenes ārsts uzsāktu darbu un Nacionālais veselības dienests ar viņu noslēgtu līgumu, ārstam prakse vispirms ir jāierīko, un tam ir nepieciešami lieli līdzekļi. Veselības inspekcijai jādod atzinums, ka prakse ir iekārtota atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, un tikai tad ģimenes ārsts var sākt strādāt. Daktere aicināja pašvaldības darīt visu iespējamo, lai ārstus atvilinātu uz Latgali. Nevis ar skaistiem aprakstiem par pilsētām, bet ar praktiskiem piedāvājumiem.

5 Komentāri

  1. Kamēr ārstiem būs dota iespeja piestrādāt par naudu,tikmēr nekāda algas celšana nepalīdzēs pacientiem iespēju tikt pie ārsta, jo ārsts gribēs tik un tā saņemt vairāk un gaidīs tos pacientus, kuri maksās naudu tieši viņiem.Vispār nesaprotu. Ja ārsts ir pašnodarbinātais un valsts viņiem oiešķir kvotas,tad kāpēc kvotas nepiešķir man, jo arī esmu pašnodarbinātais. Kādēļ tāda diskriminācija?

Pievienot komentāru