Ārstēšana, Veselības politika

Uz Poliju pēc bezmaksas sirds vārstuļa. Iespējas medicīnas pakalpojumos bez robežām

1. Ko apmaksā un ko - ne

1no5
Foto - Shutterstock

Autore: Agija Kalve

Zināms, ka uz valsts apmaksātām ar veselības aprūpi saistītām manipulācijām bieži ir jāgaida garās rindās, kas var kļūt sevišķi nogurdinoši, ja situācija ir steidzama, bet ne tik akūta, lai izmantotu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Vai iespējams doties ārstēties uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm? Izrādās – jā, turklāt pēc tam saņemot pilnīgi visus vai daļu no iztērētajiem līdzekļiem.

Šāds medicīnas tūrisms ir iespējams kopš 2013. gada, un to nosaka īpaša ES Direktīva. Plānveida veselības aprūpe attiecas uz ES, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveici, kur jānodrošina plānveida pakalpojumi, kā arī, piemēram, jābūt iespējām izmantot zāļu recepti citā valstī (Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapa, Pārrobežu Direktīva (2011/24/ES) “Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē” – Aut.).

Tātad Latvijas valstspiederīgais varētu doties, piemēram, uz Poliju, lai veiktu kataraktas operāciju vai sirds vārstuļa nomaiņas operāciju (šo operāciju veikšanai Nacionālajā veselības dienestā pirms brauciena uz citu valsti ir jāsaņem iepriekšējās atļaujas veidlapa), atgūstot iztērētos līdzekļus Pārrobežu Direktīvas noteiktajā kārtībā.

Svarīgi, ka līdzekļu atmaksa tiek veikta tikai tiem pakalpojumiem, kurus mītnes valstī paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, ķirurģiskas procedūras skaistumkopšanas nolūkā bez medicīniska pamatojuma netiks apmaksātas.

Kā arī jāņem vērā sekojošais – ir specifiski plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, kuriem vajadzīga iepriekšēja atļauja. Tādi ir, piemēram, lielo locītavu endoprotezēšana, rehabilitācija un medicīniskā apaugļošana.

Tomēr NVD var neizsniegt iepriekšēju atļauju, ja, veicot veselības aprūpes pakalpojumu, ir paredzēts izmantot jaunu, eksperimentālu terapiju, kā arī tad, ja tuvākajā laikā iespējams nepieciešamo pakalpojumu saņemt Latvijā.

Piemēram, medicīniskās apaugļošanas un lielo locītavu endoprotezēšanas rindai vajadzētu pārsniegt piecu gadu robežas, lai pacients saņemtu atļauju doties ārstēties ārpus Latvijas. Tomēr veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt ātrāk noteiktajā kārtībā, ja tam ir medicīnisks pamatojums – proti, veselības stāvoklis un slimības gaita neļauj gaidīt.

Jāņem vērā, ka pacientam pašam ir jāsedz gan transporta, gan dzīvošanas izmaksas. Turklāt valsts sedz tādu summu, kādu konkrētais pakalpojums izmaksātu mītnes valstī, taču ne vairāk kā iztērēts par specifisko pakalpojumu. Tātad, ja kāda procedūra Latvijā maksā, piemēram, 250 eiro, bet pacients Lietuvā iztērē 200 eiro, tad Latvijā iespējams atgūt 200 eiro lielu naudas summu.

  1. Ko apmaksā un ko - ne
  2. Kā rīkoties gadījumā, ja Latvijā nepieciešamo pakalpojumu saņemt nevar?
  3. EVAK un Pārrobežu Direktīva. Būtiskas atšķirības!
  4. Anglijas ārsti saka – bērns nedzirdēs, poļu ārsti ļauj atgūt dzirdi
  5. Laiks līdz naudas atmaksai un sarežģījumi operācijās

Pievienot komentāru