Acis, Ārstēšana

Uzturs un vingrojumi: optometriste iesaka labāko acīm

Foto - Shutterstock

Dzīvesveids un tehnoloģijas gan prasa labu un kvalitatīvu redzi, gan to bojā. Laikus parūpēties par acīm var, ja redzi pārbauda reizi gadā arī tad, ja šķiet, ka tā ir laba. Ja izrādās, ka nepieciešama redzes uzlabošana, jau laikus iespējams pagādāt piemērotas brilles vai kontaktlēcas.

Bērniem profilaktiskās acu veselības pārbaudes nepieciešamas jau 13 – 24 mēnešu vecumā, pēc tam trīs četru gadu vecumā un tad pirms skolas gaitu sākuma sešos septiņos gados. Pieaugušajiem pēc 40 gadu vecuma profilaktiskā acu veselības pārbaude jāveic reizi gadā, jo, piemēram, glaukomas attīstības pirmsākumos nav nekādu simptomu, kas par to liecina. Kad pacients sāk slikti redzēt un dodas pie ārsta, lai meklētu cēloni, jau ir bojāti 40% neironu.

Profilakse vienmēr ir vienkāršāka un lētāka par ārstēšanu un optiskajiem palīglīdzekļiem. Tādēļ acu ārstiem, redzes pārbaudes speciālistiem un aptiekāriem ir gatavībā vairāki vienkārši ievērojami ieteikumi.

 

Meklējam dabā

Veselībai kopumā ir nepieciešami ieradumi, kas palīdz uzturēt organismu labā stāvoklī. Tik vienkārši nosacījumi kā sabalansēts uzturs, vitamīni un pietiekams ūdens daudzums atjauno organisma šūnas un mitrina acis. Vēlama atteikšanās no smēķēšanas un uzturēšanās dūmos, ieteicama tādu briļļu lietošana, kam ir ultravioletā starojumu aizsargfiltrs.

Farmaceite Oksana Koloda uzsver acīm būtiskākos augu valsts produktus – luteīnu un zeaksantīnu. Tie ir dabiski karotinoīdi, kādi ir arī cilvēku acs tīklenē – makulā.

Karotinoīdi darbojas kā filtrs, kas absorbē kaitīgo gaismas starojumu. Luteīns atrodams kliņģerītēs un zaļo lapu dārzeņos, zeaksantīns – dzeltenajos augļos un dārzeņos.

No melleņu ekstrakta iegūtais antociānu ekstrakts uzlabo redzi un spēju adaptēties tumsā. Tā ir īpaši svarīga autovadītājiem. Antociāniem piemīt antioksidatīvs, pretiekaisuma un antisklerotisks efekts – tie var samazināt sīko asinsvadu caurlaidību, tādējādi novēršot kapilāru asiņošanu.

A, C, E vitamīns, varš, selēns un cinks ir svarīgi acs aizsardzības elementi, jo tie aizsargā šūnu membrānas un veicina asinsriti. Selēns palīdz nodrošināt audu elastību, bet C vitamīns, varš un cinks ir svarīgi imūnsistēmas komponenti. A vitamīns acs tīklenes šūnās piedalās svarīgāko vielu sintēzē un sargā acis no ultravioletā starojuma ietekmes.

 

Vingrojumi acīm

Ja mācības un darbs paredz daudz laika pavadīt, lūkojoties datora monitorā, ar sabalansētu uzturu vien ir par maz. Šādiem cilvēkiem optometriste Aija Muceniece iesaka 20/20/6 likumu. Tas nozīmē, ka ik pēc 20 minūtēm vēlams novērst skatienu no ekrāna un vismaz 20 sekundes palūkoties kādā punktā sešu metru attālumā.

Redzei vēl vairāk par labu nāk iespēja ik pēc 1 – 1,5 redzi sasprindzinošām darba stundām atvēlēt garāku atpūtas brīdi. Lai acis patiešām atpūstos, šajās pauzēs ieteicams nedaudz pastaigāties, nevis lietot telefonu vai lasīt avīzes materiālus.

Raugoties ekrānā, spēcīgi sasprindzinās redzes sistēmas muskuļi, tādēļ rodas pārslodze un parādās datoru lietotājiem raksturīgā sindroma simptomi: nogurušas, sausas un apsārtušas acis, asarošanas, kairinājuma un graušanas sajūta, redzes miglošanās tuvumā vai tālumā, dubultošanās un galvassāpes, spranda un muguras sāpes.

Optometriste novērojusi, ka redzes problēmas lielākoties saistītas nevis ar monitora kvalitāti, bet gan tā nepareizu izmantošanu. Tāpēc Aija Muceniece iesaka datora ekrānu novietot aptuveni 50 – 70 cm attālumā no acīm un pievērst uzmanību aplūkojamā attēla vai burtu lielumam – labāk, ja tie ir nedaudz lielāki nekā samazināts attālums starp acīm un ekrānu.

Lai pasargātu acs priekšējo virsmu no izžūšanas un kakla muskuļus no papildu sasprindzinājuma, jābūt arī pareizam darba vides iekārtojumam – ekrāna augšējai malai jābūt acu līmenī. Svarīgi, lai ekrānā neveidotos atspīdums no logiem vai lampām un lai tas būtu tīrs – bez putekļiem un pirkstu nospiedumiem.

– Retāk aizdomājamies par ekrāna spilgtumu, bet tas ir ne mazāk svarīgs faktors redzes saudzēšanai. Lai neapgrūtinātu acis, iesaku izvēlēties viegli saskatāmu, nevis pārlieku spožu ekrāna spilgtumu, – optometriste sniedz padomus.

Koncentrējoties uz darbiem, kas veicami pie ekrāna, acis tiek mirkšķinātas apmēram trīs reizes retāk, nekā būtu nepieciešams. Tādēļ acs priekšējā virsma netiek pietiekami mitrināta, un acis kļūst sausas vai, tieši pretēji, sākas pastiprināta asarošana. Palīdz tikai regulāra mirkšķināšana, bet smilšu sajūtu acīs var novērst, izmantojot mitrinošus pilienus.

Pievienot komentāru