Dzīvesveids, Padomi

Mūziķis un treneris Kaspars Zlidnis: Mani kaitina rakstura vājums

Publicitātes foto
Uzziņai:

Ja vēlies uzzināt vairāk par veselīgu dzīvesveidu, iepazīt dažādus sporta veidus un saņemt ārstu padomus, gaidīsim tevi 2017. gada 16. septembrī no pulksten 12.00 – 17.00 Lucavsalā, kur notiks veselīga dzīvesveida diena “Veiklāks, gudrāks, veselīgāks.”
Vairāk informācijas: veseligsridzinieks.lv

Kaspars Zlidnis ir ļoti daudzpusīga personība. Viņš muzicē, sporto un ar savu personīgo piemēru iedvesmo apkārtējos rūpēties par savu veselību. Kaspara redzējumā veselīgs dzīvesveids nav tikai muskuļu trenēšana, bet līdzsvarota dzīve, kurā liela nozīme ir arī garīgajai izaugsmei.

Jūs esat gan mūziķis, gan sportists. Pieredze rāda, ka mūziķiem bieži vien raksturīgs bohēmisks un ne pārāk veselīgs dzīvesveids. Kā Jūs apvienojat šīs jomas?

Kaspars Zlidnis: Mani interesē pati mūzika, nevis mūziķu dzīvesveids. Mani kaitina rakstura vājums, tāpēc es nelabprāt pēc koncertiem palieku pasākumos, kuros norisinās iedzeršana. Turpretī sports ir mans dzīvesveids jau kopš skolas gadiem. Pateicoties savam tēvam esmu izaudzis sportiskā garā un vienmēr bijis kustībā – spēlējis bumbu, slēpojis, peldējis. Arī šobrīd nevaru iedomāties savu dzīvi bez kustības.

Cilvēki nereti aizbildinās, ka viņiem nav laika sportot. Pa dienu ir darbs, vakaros pienākumi ģimenē. Kā Jums izdodas visu sabalansēt?

Sportu būtu jāuztver nevis kā papildus ekstru, bet pamatu, no kā sastāv dzīve. Gluži tāpat kā mēs katru dienu ēdam un mazgājam zobus, mums būtu katru dienu arī jākustas. Ar regulāru sportošanu es nedomāju profesionālo sportu, bet rūpes par ķermeni un sevis attīstību. Ja cilvēkam rūp viņa veselība, laiks atradīsies vienmēr. Turklāt laiku ar ģimeni var pavadīt arī kopīgi sportojot. Mūsu ģimenē gan es, gan sieva piekopjam aktīvu dzīvesveidu. Arī mana vecākā meita regulāri kustas un apmeklē baleta nodarbības. Mūsu jaunākajai meitiņai ir tikai 6 mēneši, tāpēc manai sievai šobrīd ir mazliet grūtāk izbrīvēt laiku, tomēr nav tā, ka viņa nemaz nekustas. Kad esmu brīvs, pieskatu meitiņas un ļauju sievai pavingrot vai paskriet.

Ieradums sportot veidojas jau bērnībā, taču pieredze rāda, ka mūsdienu bērni ļoti daudz laika pavada pie ekrāniem un ir mazkustīgi. Vai redzat iespēju, kā mainīt jauniešu domāšanu?

Liela nozīme ir ģimenei un vecāku personīgajam piemēram. Ja vecāki paši būs aktīvi, tādi būs arī bērni. Tāpat ir būtiski, lai izglītības sistēmā sportam tiktu atvēlēts vairāk laika. Diemžēl mūsu izglītības sistēma pašos pamatos ir nepareiza, jo 2 fizkultūras stundas nedēļā ir daudz par maz. Mūsu ķermenis ir radīts, lai kustētos, taču bērni lielāko daļu dienas pavada sēžot. Esmu braukājis pa skolām un redzu, ka arvien vairāk bērnu aptaukojas, jo ir mazkustīgi, un viņiem ir slikti ēšanas paradumi. Es nenodarbojos ar demagoģiju, bet cenšos jauniešus iedvesmot ar savu personīgo piemēru. Jaunieši mēdz meklēt attaisnojumus nesportošanai sakot, ka viņi ir noguruši un pārslogoti, taču es viņiem parādu, ka ir iespējams apvienot darbu, ģimenes dzīvi, mūziku un atrast laiku arī rūpēm par sevi. Ir vajadzīga vienīgi disciplīna un gribasspēks. Vislabākais veids, kā motivēt jauniešus, ir nevis runāt, bet novadīt treniņu un parādīt, ko viņi varētu sasniegt, ja sāktu sportot. Katrs, protams, var dzīvot, kā viņš vēlas, mans pienākums ir parādīt alternatīvas un sniegt pozitīvo piemēru.

Ne visi ar sportu ir nodarbojušies “no bērna kājas”. Daži to sāk darīt tikai pieaugušā vecumā. Kādi ir biežākie iemesli, kāpēc cilvēki pievēršas aktīvam dzīvesveidam?

Ir ārējā un iekšējā motivācija. Ārējā motivācija var būt, piemēram, izdevīgas sporta zāles abonementa cenas vai draugu pamudinājums. Iekšējā motivācija ir vēlme ieviest pārmaiņas savā dzīvē. Kādam rodas veselības problēmas, tāpēc sports kļūst par veidu, kā no tām atbrīvoties. Kādam citam kļūst svarīgi sevi izaicināt, vai ar sporta palīdzību mazināt iekšējo spriedzi, bet vēl kāds vēlas rādīt pozitīvu piemēru saviem bērniem.

Pievienot komentāru