Dzīvesveids, Padomi

Pieskatām viens otru dzelzceļa tuvumā. Profesors: Cilvēki melo sev par uzvedību

Shutterstock ilustrācija

Pēdējo gadu laikā strauji palielinājusies mobilo ierīču lietošana. Viedtelefons ir teju katram pamatskolēnam, bet ne vienmēr tiek kontrolēts, kā un kur to izmanto. Telefons nav bīstama ierīce, tomēr dažās situācijās rīcība ar to var apdraudēt veselību un pat dzīvību. Kā liecina pētījuma dati, lietojot mobilās ierīces, gandrīz 40% aptaujāto ir gadījies nokļūt riskantā situācijā, tostarp dzelzceļa sliežu tuvumā.

Katru gadu dzelzceļa tuvumā notiek negadījumi, kuru biežākais iemesls ir gājēju neuzmanība, nereti riskanta viedtelefonu izmantošana. Latvijas Dzelzceļš tāpēc sācis sociālu kampaņu Atmet telefonu un dzīvo! par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Turklāt mobilo tehnoloģiju lietošana ir šāgada vadmotīvs visā pasaulē, akcentējot drošību dzelzceļa tuvumā.

2017. gada maijā Latvijas Dzelzceļa, pētījumu centra SKDS un Latvijas Universitātes profesora Ivara Austera kopīgi veiktajā pētījumā par iedzīvotāju rīcību riskantās situācijās aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. “Mani interesē drošības jautājumi, iedzīvotāju riska uztvere, tāpēc zinātniskos nolūkos mēdzu iesaistīties šāda veida pētījumos. Rezultāti ļauj labāk izprast cilvēku uzvedības paradumus,” stāsta Ivars Austers un ļauj mums ielūkoties iegūtajos datos.

 

Vainojam citus

Pētījumā analizēts, kā cilvēki attaisno savu riskanto uzvedību dzelzceļa tuvumā. “Prasījām, cik bieži respondenti tērzē pa telefonu, stāvot uz perona, cik bieži fotografē vai filmē sevi dzelzceļa tuvumā, klausās mūziku austiņās. Varam pieņemt, ka melo visi, jo ļaudis parasti neatļauto dara biežāk, nekā ir gatavi to atzīt. Turklāt šo uzvedību piedēvē citiem un tādējādi mēģina attaisnot savu rīcību,” skaidro speciālists. Piemēram, autovadītājus pētījumā var sadalīt divās lielās grupās. Vienai grupai prasa, kāda ir varbūtība, ka jūs kādai automašīnai ieskriesiet aizmugurē. Otrai grupai – kāda ir varbūtība, ka kāda cita automašīna ieskries aizmugurē jūsējai. Lielākajai daļai šķiet, ka to drīzāk izdarīs kāds cits, nevis viņš pats. Tā ir savu spēju pārspīlēšana, atzīst profesors. Mums šķiet, ka spējam kontrolēt to, kas patiesībā nav mūsu spēkos. Tas pats attiecas uz viedierīču lietošanu dzelzceļa tuvumā. Risks nozīmē nejaušību, ko nav iespējams kontrolēt.

Zinām, ka ir riskanti atbildēt uz zvanu, rakstīt īsziņu, klausīties mūziku, fotografēt, filmēt sevi vai citus brīdī, kad šķērsojam dzelzceļa sliedes. Apjaušot, ka citi to dara vēl biežāk, par sevi saglabājas puslīdz pozitīvs priekšstats. Cilvēki piedēvē citiem tādu uzvedību, kāda ir pašiem.

 

Zinām, ka slikti

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi mēnesī šķērso dzelzceļu. 24% aptaujāto atzina, ka to darījuši, lietojot mobilās tehnoloģijas – runājot pa telefonu vai klausoties mūziku. 13% respondentu dzelzceļa tuvumā ir fotografējuši vai filmējuši video. Savukārt 42% cilvēku lietojuši mobilos telefonus, uz perona gaidot vilcienu. Iedzīvotāji apzinās, ka iegrimšana telefona ekrānā dzelzceļa tuvumā var radīt dažādus riskus, tomēr atļaujas to darīt, jo uzskata, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks. Tur, kur ir šauri peroni, piemēram, Torņakalna stacijā, ir riskanti pat rakstīt īsziņu vai runāt pa telefonu, jo ir lielāka varbūtība notikt nelaimei, uzskata profesors.

81% aptaujāto nespēj identificēties ar cilvēku, kurš iet pāri dzelzceļa sliedēm, skatoties telefonā, un uzskata, ka tas nemaz neatbilst viņiem. Vairākums, redzot šādu situāciju, iejauktos tikai tad, ja tā izvērstos ļoti bīstama, piemēram, tuvotos vilciens vai būtu slēgta pārbrauktuve. Aptuveni katrs ceturtais mēģinātu gājēju apturēt un norādītu uz iespējamiem riskiem, bet 3% šādā situācijā nedarītu neko.

Pievienot komentāru