Ārstēšana, Vēzis

Aicina ziedot mazturīgiem onkoloģijas pacientiem Latvijā

Foto - Shutterstock

Lai sniegtu atbalstu mazturīgiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus skārusi onkoloģiska saslimšana, ir izveidots “O fonds”. Līdz šim fonds bija pazīstams kā “Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds”. Fonds tika dibināts 2005. gadā, un tā sākotnējais mērķis bija veicināt kopienu centru rašanos un atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas darbojās sporta, izglītības, veselības, kultūras un sabiedrības integrācijas jomā. Šajā laikā fondam izdevās piesaistīt ziedojumus 1 400 000 eiro apmērā, atbalstot vairāk nekā 300 nevalstiskās organizācijas visos Latvijas reģionos. Taču, ņemot vērā sarežģīto situāciju onkoloģijas jomā, fonds nolēma paplašināt darbību un pievērst pastiprinātu uzmanību onkoloģisko pacientu atbalstam.

2017. gada 30. martā Kopienu iniciatīvu fonds mainīja nosaukumu uz “O fonds” un uzsāka aktīvu sadarbību ar pieredzējušiem jomas speciālistiem diagnostikas, zinātnes, ārstniecības un paliatīvās aprūpes jomā. “O fonda” partneri ir arī Rīgas Stradiņa universitāte un nukleārās medicīnas centrs “Medvision”. Fonda padomē aktīvi darbojas RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs, kuru aicinājām uz sarunu, lai uzzinātu, kāda ir situācijas onkoloģijas jomā Latvijā, un kāpēc tieši šobrīd tika pieņemts lēmums dibināt “O fondu”.

– Latvijā 40% gadījumu vēzis tiek atklāts vēlīnās stadijās, kad tas daudz grūtāk pakļaujas ārstēšanai. Šī iemesla dēļ arī onkoloģisko pacientu mirstības rādītāji ir salīdzinoši augsti. Kāds, Jūsuprāt, ir iemesls tam, ka cilvēki laicīgi nedodas pie ārsta?

Iemesli ir dažādi. Daži baidās no iespējamās diagnozes un tā, ka nāksies pazaudēt darbu un iztikas līdzekļus, citi vizīti pie ārsta atliek aizņemtības dēļ, taču daudziem pacientiem vēzis tiek atklāts novēloti, jo process no brīža gan ģimenes ārsts nosūta pie speciālistiem līdz brīdim, kad tiek uzsākta ārstēšana, ir salīdzinoši ilgs.

Kaut arī ārstu pieejamība pirmreizējiem vēža pacientiem ir uzlabota, tas notiek uz pārējo pacientu rēķina. Ārstu, kuri var veikt izmeklējumus, vairāk nepaliek, taču onkoloģisko pacientu skaits turpina pieaugt. Katru gadu aptuveni 11 000 mūsu valsts iedzīvotāju izdzird diagnozi – vēzis. 2015. gada beigās uzskaitē bija 74 540 onkoloģisko pacientu jeb 3,78% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ar pašreizējās sistēmas metodēm rindas nevar samazināt. Lai uzlabotu diagnostiku un samazinātu mirstības rādītājus, ir nepieciešams gan papildus finansējums, gan skaidrs plāns, kam tieši esošais finansējums tiek novirzīts. Pagaidām finansējums nenonāk pie ārstniecības personāla, tāpēc liela daļa jauno ārstu apsver iespēju doties strādāt uz ārvalstīm. Valsts medicīna dzīvo krīzes apstākļos, kuri sākās 2008. gadā, un joprojām nav beigušies. Un cietējs no šīs krīzes ir pacients.

– Vai situācija onkoloģijas jomā arī citās ES valstīs ir tik kritiska, vai arī tāda tā ir tikai Latvijā?

Citās ES valstīs pieejamais valsts atbalsts onkoloģijas pacientiem ir ievērojami lielāks nekā Latvijā. Esmu lasījis lekcijas un bijis pieredzes apmaiņā gan Rietumeiropā, gan tepat mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Jāsaka, ka pat Lietuva un Igaunija onkoloģisko pacientu ārstēšanā ir krietni mums priekšā. Tur, piemēram, valsts kompensē vairākus jaunākās paaudzes medikamentus, kurus pie mums pacienti ir spiesti iegādāties par saviem personīgajiem līdzekļiem. Šī iemesla dēļ ļoti daudzi vēža pacienti Latvijā vāc ziedojumus ārstēšanas uzsākšanai.

Ir skumji, ja cilvēki mirst nevis tāpēc, ka viņus nav iespējams izārstēt, bet tāpēc, ka trūkst līdzekļu, lai to izdarītu.

– Savā ikdienas darbā Jūs ik dienu saskaraties ar onkoloģijas pacientu sāpju stāstiem. Kas visvairāk satrauc Jūsu pacientus?

Visvairāk pacientus satrauc pieejamība – ārstu pieejamība, zāļu pieejamība, rehabilitācijas pieejamība. Ir garas rindas, ļoti augsti līdzmaksājumi un maz atbalsta. Grūtākais manā darbā ir nevis tas, ka ik dienu jāpalīdz smagi slimiem cilvēkiem, bet tas, ka es redzu nepilnības sistēmā. Daudz kas no tā, kas tika plānots un ko varēja izdarīt, nav izdarīts. Es pats esmu piedalījies darba grupās un izstrādājis programmu onkoloģijas jomas sakārtošanā, taču rezultātu nav. Ir smagi noskatīties, ka nauda tiek novirzīta nevis cilvēkam, bet, piemēram, ēkas nosiltināšanai.

Pievienot komentāru