Veselam
Ārstēšana

Latvieši bēg no Anglijas un citām valstīm ārstēties uz Latviju. Iespēja atgūt naudu un pieredzes stāsti 16

Foto – Shutterstock

Valsts, kurā dzīvo, apmaksā ārstēšanos dzimtenē

Autore: Agija Kalve

“Esmu neskaitāmas reizes gājis pie ārstiem Lielbritānijā, ilgas stundas nosēdējis uzņemšanā, taču nopietnu ārstēšanu tā arī nesaņēmu,” tā sākas Edija Vezauska stāsts, kurš, neguvis pienācīgu medicīnisko aprūpi Lielbritānijā, izmantoja iespēju ārstēties dzimtenē, Latvijā, un ārstēšanās izdevumus atgūt no Lielbritānijas. Šādu iespēju, proti, kad ārstēšanās izdevumus dzimtenē apmaksā mītnes valsts, sniedz Eiropas Savienības (ES) Pārrobežo direktīva.

ES Pārrobežu Direktīva, kas stājusies spēkā 2013. gadā, nodrošina lielāku brīvību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtībā – tā ļauj šķērsot valstu robežas. Latvijā mītošiem valstpiederīgajiem ir visizdevīgāk doties ārstēties uz tuvākajām kaimiņvalstīm, bet, piemēram, Lielbritānijā dzīvojošie latvieši var apvienot ģimenes apciemojumu ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu dzimtajā zemē. Turklāt arī ārzemnieki labprāt brauc ārstēties uz Latviju.

Šāds medicīnas tūrisms ir iespējams kopš 2013. gada, un to nosaka īpaša ES Direktīva. Tā ir attiecināma uz ES, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveici, kur jānodrošina plānveida pakalpojumi, kā arī, piemēram, jābūt iespējām izmantot zāļu recepti citā valstī. (Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapa, Pārrobežu Direktīva (2011/24/ES) “Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē” – Aut.)

Tātad Latvijas valstspiederīgais varētu doties, piemēram, uz Poliju, lai veiktu kataraktas operāciju vai sirds vārstuļa nomaiņas operāciju, atgūstot iztērētos līdzekļus Pārrobežu Direktīvas noteiktajā kārtībā.
Medrefund LTD, kas nodarbojas ar ārstēšanas izdevumu atgūšanu, pārstāvis Arnis Krasovskis atklāj, ka latvieši uz ārzemēm medicīnas tūrismā dodas krietni retāk nekā ārzemēs mītošie ES iedzīvotāji – gan latvieši, gan citu valstu pilsoņi – uz Latviju: “Es varu viennozīmīgi teikt, ka mums ir liels skaits ar latviešiem, kuri dzīvo Lielbritānijā un brauc uz Latviju ārstēties. Tagad tieši mēs apkalpojam kundzi, kurai ir bijusi muguras operācija ORTO Klīnikā.”

SIA “Veselības centrs 4” medicīnas tūrisma menedžere Katrīna Kalteniece novērojusi, ka ”Veselības centrs 4” klīnikās galvenokārt medicīnas tūristi ierodas no Krievijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas, un apmēram desmitā daļa no ārvalstu pacientiem ir ārzemju latvieši. Tātad viens no desmit medicīnas tūristiem, kurš ierodas klīnikā, būs Latvijas pilsonis, kurš kādā savas dzīves posmā ir pārcēlies uz dzīvi ārzemēs.

Lai kvalificētos ES Direktīvas piedāvātajām iespējām, “nav atšķirības nedz vecumam, nedz dzimumam, nedz reliģijai. Ja cilvēks brauc no, piemēram, Lielbritānijas uz Latviju ārstēties, tad galvenais nosacījums ir – vai viņi dzīvo Lielbritānijā, vai viņi spēj to pierādīt,” stāsta A. Krasovskis. “Tieši šobrīd mums ir gadījums, kad cilvēkam ir problemātiski pierādīt, ka viņš dzīvo Anglijā, jo daudzi latvieši, kuri šeit dzīvo, īrē istabas, dažbrīd nav īres līguma, un īres naudā ir iekļauti visi rēķini, tāpēc pēc būtības nav pierādījumu, ka cilvēks fiziski atrodas šajā valstī.”

ES Pārrobežu Direktīva Anglijā attiecas arī uz bezdarbniekiem: “Ja cilvēks ir bezdarbnieks, kas kvalificējas un pilda savus pienākumus, ir darba meklētāja statusā, ir uzskaitē, ja cilvēks turpina maksāt visus rēķinus, tas nav šķērslis medicīnas pakalpojumu saņemšanai. Līdzīgi kā Latvijā – veselības aprūpes sistēma nav saistīta ar to, vai cilvēks strādā un cik pelna.”

Kādas procedūras netiek apmaksātas?

A. Krasovskis stāsta par nesenu gadījumu ar sievieti, kurai pēc dzemdībām bijusi nepieciešamība nostiprināt vēdera muskulatūru, kā arī viņa ir vēlējusies veikt tauku atsūkšanu. Sākotnēji visa naudas atmaksa ir atteikta, jo abas procedūras tikušas klasificētas zem plastiskās ķirurģijas specialitātes, taču pēc atkārtotas pārskatīšanas tika atmaksātas divas trešdaļas no izdevumiem, pilnībā nosedzot muskulatūras nostiprināšanas operāciju. “Par plastisko ķirurģiju naudu nav iespējams atgūt, izņemot gadījumus, kad tā var pārklāties ar medicīniski pamatoto, bet katrs gadījums ir jāapskata atsevišķi.”
Interesanti, ka, piemēram, Anglijā dzīvojošiem latviešiem ir neizdevīgi atgūt zobārstniecības pakalpojumos ieguldītās summas, jo bieži vien iespējams atgūt vien nelielu daļu.

Tomēr ne visi ir gatavi un paspēj sakārtot dokumentāciju pirms došanās ārstēties. A. Krasovskis atzīst, ka “lielākā daļa nāk pēc operācijām, jo primārais cilvēkam ir atgūt veselību, un tad domāt par naudu.“
K. Kalteniece piebilst: “Ārvalstu klientu vidū SIA “Veselības centrs 4” vispieprasītākie ir diagnostikas, dermatoloģijas un fleboloģijas pakalpojumi.” Speciāliste atzīst, ka no fleboloģijas visbiežāk pacienti izvēlas vēnu diagnostiku un slimību ārstēšanu, bet no dermatoloģijas “pieprasīti ir estētiskās medicīnas pakalpojumi, piemēram, lāzerprocedūras.”

Cik ilgi ir jānodzīvo mītnes valstī, lai saņemtu citas valsts pakalpojumus?

A. Krasovskis atbild, ka tas ir relatīvi. Anglijā, Skotijā un Ziemeļīrijā šāda ierobežojuma nav. Velsā savukārt tas ir gads. Tātad, protams, netiek atņemta iespēja saņemt medicīnas pakalpojumus, tomēr, ja Velsā nav nodzīvots viens gads, izdevumi par medicīnas pakalpojumiem, dodoties ārstēties ārpus Velsas, netiks atmaksāti Pārrobežu Direktīvas noteiktajā kārtībā.Izdevīgi ne tikai pacientam

A. Krasovskis stāsta par nesenu gadījumu, kad kādu puisi bija notriekusi automašīna, gūtas traumas un pēc trim mēnešiem kauls vēl nebija sadzijis. Šādā situācijā, gaidot rindā uz operāciju, būtu izdevīgi doties uz citu ES valsti ārstēties, jo “ir iespēja pakalpojumu iegūt daudz ātrāk. Tas ir bonuss Latvijas veselības aprūpes sistēmai, jo brauc aizvien vairāk un vairāk pacientu, kuri nav valsts, bet privātie pacienti, un tie, tāpat kā ikviens tūrists, tērē naudu Latvijā un atstāj to valsts budžetā. Tas būs cilvēks, kas “atstās naudu” klīnikā un apstādinās ārstu aizplūšanu uz ārzemēm.” Turklāt tas ir izdevīgi mītnes valstij, jo izmaksas ir mazākas.

Vēzis un citas smagas slimības

Kā iespējami populārs nākotnes produkts tiek uzskatīta vēža ārstēšana Latvijā, situāciju raksturo A. Krasovskis: “Pēdējā laikā populārs ir pieprasījums pēc vēža ārstniecības. Pieprasījums ir.”
K. Kalteniece norāda: “Latvijā saslimstībai ar ļaundabīgajiem audzējiem ir vērojama pieaugoša tendence. Lai ārstēšana būtu efektīvāka, audzēji ir jānosaka pēc iespējas agrīnākās stadijās. “Veselības centrs 4” grupas uzņēmumā “Capital Clinic Riga” pieejamā veselības pārbaudes programma “Onkoloģisko slimību skrīnings”, kas paredzēta pēc iespējas agrīnākai vēža slimību diagnostikai, ļauj mērķtiecīgi maksimāli īsā laikā bez uzturēšanās stacionārā izvērtēt katra klienta saslimšanas riskus ar kādu no onkoloģiskajām slimībām un, ja nepieciešams, laikus uzsākt ārstēšanu.”

K. Kalteniece uzsver, ka “gaidīšanas ilgums mītnes valstī ir atkarīgs no medicīnas pakalpojuma veida, pieejamības, kā arī pacienta saslimšanas pakāpes.” Speciāliste ir pārliecināta, ka pacienti, kuri brauc uz Latviju ārstēties, ne vienmēr to dara, lai veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu pēc iespējas ātrāk. “Klienti brauc pie mums ārstēties, lai saņemtu medicīnas pakalpojumu, kas nav pieejami viņu mītnes valstī, kā arī medicīnas pakalpojumu konkurētspējīgās cenas un kvalitātes dēļ. Nereti klienti pie mums brauc arī pēc savu draugu vai radinieku personīgās pieredzes un ieteikumiem.”


Nozīmē fizioterapiju, lai gan nepieciešama operācija

Sandis (vārds mainīts) Lielbritānijā dzīvo teju 15 gadus, un, pirms izmantoja Pārrobežu Direktīvas sniegtās iespējas, cieta sāpes 6 mēnešus. Viņš ir neizpratnē par veselības aprūpes līmeni Lielbritānijā: “Kad griežamies pie ģimenes ārsta, nekas nenotiek. Līmenis nav pietiekams.”

Sandis atklāj, ka Anglijā viņa ģimenes ārsts nozīmējis fizioterapiju, bet, kad nākamajā dienā viņš vairs nav bijis spējīgs pastaigāt un braucis uz slimnīcu, “mani neņēma pretim, jo vajag ģimenes ārsta nosūtījumu. Uztaisīja rentgenogrammu, palaida prom, jo viss esot kārtībā. Kā var būt kārtībā, ja ir meniska plīsums un kauli jau viens pret otru rīvējas?”

Kad Sandis, kuram šogad aprit 63 gadi, pēc savas iniciatīvas un bez nosūtījuma atbraucis uz dzimteni, veikta gan rentgenogramma, gan magnētiskās rezonanses izmeklējums, un “uzreiz bija skaidrs, kas ir ar veselību”.

“Lielbritānijā mocījos sešus mēnešus un cerēju, ka tomēr pāries, bet labāk nepalika. Pretsāpju zāles man izrakstīja, bet neko neārstēja,” savu stāstu atklāj Sandis.

Latvijā Sandim veikta smaga ceļa operācija, kam sekojusi mēnesi ilga rehabilitācija. Atgriežoties Lielbritānijā, “pēc pusotra mēneša pieteicos naudas atgriešanai.”

Sandis atzīst, ka “latvieši bieži brauc no Lielbritānijas uz Latviju. Lietuvieši uz Lietuvu, bet poļi uz Poliju.”

Sandis uzskata, ka ārkārtīgi nozīmīga ir paša iniciatīva: “Zināmi daudzi gadījumi, kad viss notiek pēdējā brīdī. Sāp galva, neko nedara, aizsūta uz onkoloģiju un izrādās, ka ir vēzis.”


Latviešu ārsti izlabo ārzemju mediķu paviršo darbu

Līdzīgs ir arī Edija Vezauska stāsts. Viņam problēmas ar muguru bijušas jau sen: “Bija ļoti grūti, mocījos apmēram gadu, neskaitāmas reizes gāju un braucu uz slimnīcu Lielbritānijā, uzņemšanā nosēdējis esmu neskaitāmas stundas.” Daudzas reizes atkārtojusies situācija, ka “sabaro ar pretsāpju zālēm un sūta mājas.”

Vienu reizi Edijs ticis stacionēts, veikta rentgenogramma, bet “tā arī pilno skanējumu mugurai neuztaisīja. Kad atkal kārtējo reizi biju slimnīcā sāpju dēļ, uztaisīju mazu traci, tad arī tiku beidzot pie galvenā ārsta, kurš ļoti ātri saprata, ka jātaisa pilnā pārbaude, kurā arī noskaidrojās, ka man bija divu disku trūce, kas pamatīgi nospieda nervus.” Bija skaidrs, ka iepriekš nozīmētā fizioterapija un pretsāpju medikamenti tomēr nepalīdzēs, tāpēc pieņemts lēmums operēt.

Mugura Edijam problēmas ir sagādājusi jau sen: “2012. gada augustā bija operācija, viss bija kārtībā, bet līdz 2016. gada sākumā sāpes lēnām atgriezās. Atkal gāju pie Lielbritānijas ārstiem, kuri kārtējo reizi, daudz neiedziļinoties, sūtīja mani pie fizioterapeita un izrakstīja maisu ar stiprām pretsāpju zālēm. Tieši tad arī sapratu, ka negribu atkal tik ilgi mocīties, jo pieredze ir bijusi skarba.”

Tad Edijs nolēma griezties pie Latvijas speciālistiem. “Kāds paziņa ieteica “Orto Klīniku” Rīgā, sazinājos ar viņiem, un ļoti operatīvi mani uzņēma un uztaisīja magnētisko rezonansi. Ārstējošais ārsts bija dr. Kaspars Ruks, kurš cilvēkam saprotamā valodā izstāstīja, ka operācija, kas veikta man Lielbritānijā, ir izdarīta pavirši, ka tādas jau sen neviens vairs netaisa, un šāda operācija ir kā pagaidu variants. Nervs bija iespiests aiz implanta, ko Lielbritānijas ārsti bija ievietojuši. Vienīgais variants bija operēt, lai atbrīvotu nervu, kas arī izdevās, par ko liels paldies ārstam.”

Edijs atzīst, ka “Lielbritānijā medicīna ir par velti,” taču uzskata, ka līmenis ir ļoti zems.

Pirms devies uz operāciju Latvijā, Edijs nav zinājis par ES Pārrobežu Direktīvu un iespēju atgūt naudu Lielbritānijā. “Ir iespēja izlemt, kur gribi ārstēties. Ja ārstējies jebkurā valstī, kas atrodas Eiropas Savienībā, tad ir iespēja atgūt naudu no mītnes valsts, jo mītnes valstī maksā nodokļus,” Edijs secina.

 

Lasiet arī par ārstniecības izdevumu apmaksu, ja ārstējaties ārzemēs

LA.lv