Bērni, Bērnība

Ko jūt pirmklasnieks. Nobijušies ir arī tie, kuru uzvedība par to neliecina

Foto - Shutterstock

Vairāki tūkstoši pirmklasnieku nupat uzsāka skolas gaitas. Jauni noteikumi, situācijas, bet viss nezināmais rada bažas. Kā rīkoties, lai kliedētu nedrošību un septiņgadīgais uz skolu dotos priecīgs un ieinteresēts?

 

Jāveido laba sadarbība

Uzsākot jebko jaunu, nedrošība ir ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem. – Tā ir fizioloģiska reakcija, jo pilnīgi visi baidās no jaunā. Cik lielā mērā, tas ir atkarīgs no katra iepriekšējās dzīves pieredzes, – skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste psihoterapeite Gunta Andžāne. – Ikvienam, pamatojoties uz savu pieredzi un citu stāstīto, ir izveidojušies priekšstati, fantāzijas un gaidas, kāds šis jaunais varētu būt.

Ja vecāki, brāļi, māsas vai citi bērni stāstījuši, ka skolā ir aizraujoši un interesanti, ka tur var iegūt jaunus draugus, pirmklasnieks uz skolu dodas ar mierīgāku prātu. Bet, ja citu pieredzē skola asociējas ar garlaicību, grūtībām, sliktām attiecībām u.tml., rodas sajūta, ka būs jācīnās.

Arī tiem bērniem, kuri nav gājuši bērnudārzā, var būt daudz lielākas bažas par to, kā viņi iederēsies skolā, kā izskatīsies uz pārējo fona, vai pratīs atbildēt uz skolotājas jautājumu. Šīs izjūtas var paspilgtināt nelāga iepriekšējā pieredze līdz skolas gaitām. Tas, ka bērns nepatiesi apvainots, ka nav bijusi laba sadarbība ar pieaugušajiem (vecākiem, bērnudārza audzinātājām u.c.), ka viņi nav gribējuši zināt, kas ar bērnu notiek, kas viņu uztrauc, ko viņš jūt. – Ja nav sadarbības un ieinteresētības, bērns ir daudz trauksmaināks, izjūt daudz lielākas bažas un bailes, līdz pat šokam un ģībšanai, jo lielais nezināmais viņu ļoti biedē.

Nobijušies ir arī tie, kuru uzvedība par to nemaz neliecina, jo viņi izturas droši, ir jautri un varbūt pat agresīvi. Tas viņiem ir aizsardzības mehānisms, skaidro Gunta Andžāne. Šie bērni bailes izjūt tāpat kā citi, tikai tās pauž ar uzmanības pievēršanu sev.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai bērns saņemtu vecāku un pārējo ģimenes locekļu atbalstu, lai netiktu biedēts, bet iedrošināts, ka sāksies jauns, ļoti interesants dzīves posms. Ja mazais jautā, vai skolā būs grūti, nevajag melot, bet teikt, ka būs tādi brīži, taču mēģināsim kopā tos atrisināt. Nedrīkst krist otrā galējībā, sakot, ka tēvs vai māte simtprocentīgi izglābs no visām nepatikšanām vai grūtībām, vai negribēšanas. Bērnam jāgūst dažāda pieredze, jo skolā iešana patiesībā ir cilvēka sagatavošana darba tirgum. Tajā būs jāsaskaras ar visu, bet galvenokārt ar sāncensību.

Pievienot komentāru