Veselam
Dzīvesveids

Paldies par tīru gaisu, istabas puķe! Kādus un cik augus izvēlēties, lai tie dotu labumu veselībai 16


Muraja – ļoti labs augs. Smaržo, satur ēterisko eļļu, attīra gaisu, piemīt ārstnieciskas īpašības.
Muraja – ļoti labs augs. Smaržo, satur ēterisko eļļu, attīra gaisu, piemīt ārstnieciskas īpašības.
Foto – no Daces Grīviņas personiskā albuma

Ar augiem izdaiļots mājoklis vai darba telpas izskatās skaistāk. Tie telpas atdzīvina un padara mājīgākas, taču pozitīvās emocijas, vērojot zaļojošus augus, nepavisam nav vienīgais veids, kā augi mūs ietekmē. Tie veic vēl daudz labu, bet acīm neredzamu darbiņu mūsu veselībai.

Dekoratīvās lapas, krāšņie ziedi un patīkamais aromāts rada harmoniju un mieru, nomierinoši iedarbojoties uz nervu sistēmu. Tas ir viens no efektiem, ko sniedz telpaugi. Īpaši relaksējoši ietekmē to zaļā krāsa. Augu ieskauts cilvēks labāk atpūšas, saņem no tiem enerģiju un atgūst spēkus, stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza augu mājas vadītāja Dace Grīviņa.

 

Bagātīgs lapojums vairo mitrumu

Augi telpā ir ne tikai interjera priekšmets, bet arī paaugstina gaisa mitrumu. Gan augiem, gan cilvēkiem piemērots 60–70% gaisa mitrums. Namos ar centrālapkuri gaiss telpās bieži vien ir pārāk sauss, augiem tāpēc saritinās lapas vai nobrūnē to gali, bet jutīgākie, piemēram, citrona un vīģes koks, tās var pat pavisam nomest.

Gaisa mitrumu īpaši labi palielina istabas puķes ar bagātīgu lapojumu – monsteras, filodendri, hibiski, nefrolēpes, dižmeldri, šeflēras, stāsta Dace Grīviņa. Pēc aplaistīšanas tās izdala līdz 98% ūdens, lai gan šis daudzums atkarīgs no temperatūras un gaisa mitruma telpā. Lai nekaitētu telpaugiem, pirms laistīšanas vienmēr jāpārliecinās, vai tā vajadzīga. Ziemas tumšajā, vēsajā laikā augi patērē mazāk mitruma. Jāparauga zeme podiņā un jāpārliecinās, vai virspuse ir sausa. Ja augsne izkaltusi, augs bagātīgi jāaplaista, bet liekais ūdens no paliktņa pēc desmit minūtēm jānolej. Vasarā puķes ar to varbūt kaut kā tiktu galā, bet ziemā sakņu mērcēšana ūdenī ir bīstama. Ja zeme podiņā ir par slapju, visas augsnes poras ir piepildītas ar ūdeni un saknēm trūkst gaisa.

Lai telpā paaugstinātu gaisa mitrumu, augus reizi nedēļā ieteicams noskalot istabas temperatūras dušā. Ūdens ne tikai noskalo putekļus, kas aiztur gaismu, bet arī mitrina lapas un gaisu. Dušā augus labāk likt rīta pusē, lai līdz vakaram tie pagūtu nožūt. Mitruma līmeni iespējams paaugstināt, augus apsmidzinot, ierīkojot istabas strūklakas vai radiatoru tuvumā novietojot traukus.


Vidēji lielai telpai – pieci līdz septiņi augi

Augi arī atsvaidzina gaisu. Jau XX gadsimta 30. gados zinātnieks Boriss Tokins radīja terminu fitoncīdi, ar ko mūsdienās saprot gaistošas fitoorganiskas vielas. Gaisā, ko, uzturoties telpās, elpojam, ir daudz potenciāli bīstamu mikroorganismu, piemēram, stafilokoki un streptokoki. Augu izdalītās organiskās vielas kavē mikroorganismu vairošanos, tādējādi ievērojami samazinot to daudzumu.

Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados Ukrainas Zinātņu akadēmijas Centrālajā botāniskajā dārzā zinātnieki akadēmiķa Andreja Grodzinska vadībā sāka eksperimentus ar telpaugiem, lai uzlabotu gaisu. Viņi izstrādāja augu sortimentu mājai un darba telpām un secināja, ka 15–25 kvadrātmetru lielai istabai pietiek ar pieciem līdz septiņiem veselīgiem augiem, piemēram, mirti, divām ziedošām begonijām, aglaonēmu, dažām pilejām un pellioniju. Telpā, visticamāk, būtiski samazināsies stafilokoku daudzums, ja tajā novietosiet dīfenbahiju, mirti, psīdiju, ruēliju un sanhēziju (jāizvēlas viens vai vairāki augi). No streptokokiem savukārt glābs begonijas, aglaonēmas vai antūrijas.

Uzsūc toksiskas vielas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

ASV Vides aizsardzības dienests paudis viedokli, ka cilvēka veselību apdraud dzīves telpas piesārņojums ar toksiskajām vielām, kas izgaro no būvniecības darbos izmantotajiem materiāliem, tostarp lakām, krāsām, līmes. Tās gaisā izdala formaldehīdu, ksilolu, toluolu, benzolu, trihloretilēnu, hloroformu, amonjaku un acetonu. Šo vielu ietekmē gaisa piesārņojums telpās mēdz būt tūkstoš reižu lielāks nekā, piemēram, priežu mežā. Jutīgi cilvēki, it sevišķi mazi bērni un veci cilvēki, uzturoties šādās telpās, var justies slikti un saslimt. Amerikā pat ieviests jēdziens slikto telpu sindroms. Ļaudis sāk just nepamatotu nogurumu, galvassāpes, nervozitāti, var attīstīties plaušu un bronhu saslimšanas vai alerģija. Kaitīgo vielu ietekmi vēl vairāk pastiprina alerģijas, ko rada putekļi, pelējums, sēņu sporas, ziedputekšņi.Augi, būdami kaitīgo vielu filtri, spēj sintezēt dažādus organiskos savienojumus – spirtus, saliktos ēsterus, terpēnus, fenolus. Kā liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldes (NASA) veiktie pētījumi, hlorofīts, dracēna, sansevjēra un spatifīla no krāsām, ar kurām pārklātas sienas un grīda, absorbē benzolu. Savukārt aloje, hlorofīts, dracēna, epipremns, nefrolēpe, Bendžamina fikuss, šeflēra un dīfenbahija samazina mēbeļu skaidu plākšņu izdalīto formaldehīdu daudzumu gaisā. Pret kaitīgo vielu trihloretilēnu, ko satur krāsas, līmes un sveķi, palīdz epipremns, Bendžamina fikuss, sansevjēra un spatifīla. Ksilolu un toluolu uzsūc dīfenbahija, nefrolēpe, antūrija un Bendžamina fikuss. Amonjaku noārda antūrija, maranta, dracēna un Bendžamina fikuss.

Brīnumdaris hlorofīts

“Visvairāk jāuzteic hlorofīts. Tas ir vienkāršs, viegli kopjams telpaugs, bet spēj absorbēt līdz pat 80% formaldehīda un līdz 90% cilvēku izelpotās ogļskābās gāzes. Dīvaini, bet pats augs labi jūtās stipri piesārņotā gaisā – laboratorijās, rūpnīcu cehos. Četri hlorofīti nelielā telpā par 70–80% attīra gaisu no dažādiem piemaisījumiem. Lai gūtu pozitīvu efektu, augu daudzums atkarīgs arī no gaisa piesārņojuma pakāpes un augu lieluma. Bet jāatceras, ka mūsu labvēļi jākopj – jāpārstāda, jāaplaista, jāmēslo, jāvēdina telpas, jo augiem nepatīk slikts gaiss,” stāsta Dace Grīviņa.

Ēteriskā eļļa uzlabo veselību

Jau senatnē zināja, ka cilvēka organismu labvēlīgi ietekmē ēteriskā eļļa, kas producē šūnas visās auga daļās. Arī daudzi telpaugi satur ēterisko eļļu – smaržīgu, viegli gaistošu vielu, kas sastāv no organisko vielu kompleksa: terpēniem, spirta, aldehīdiem, ketoniem, skābes, fenola un ētera. Var teikt – ēteriskā eļļa ir auga smaržviela. Tā aktivizē auga vielmaiņu, palīdz sazināties ar citiem augiem, veicina indīgo vielu izdalīšanos, tādējādi aizsargājot no kaitēkļiem, kā arī pievilina apputeksnētājus, stāsta Botāniskā dārza pārstāve.

Cilvēki vienmēr centušies sev apkārt radīt patīkamu smaržu, kas sagādā gara, miesas un dvēseles harmoniju. Augos esošās smaržvielas mūsdienās arvien vairāk izmanto garīgo spēju stimulēšanai, lai rosinātu radošu domāšanu, paaugstinātu koncentrēšanās spējas, vairotu darba prieku. Aromatizējot telpas ar ēteriskajām eļļām, pozitīvi tiek ietekmēta arī veselība. Tās spēj uzmundrināt vai atslābināt, veicina vielmaiņas procesus, stiprina imūnsistēmu. Šādas īpašības piemīt arī telpaugiem, piemēram, smaržīgo lapu pelargonija samazina uztraukumu un kliedē bailes, palīdz pret bezmiegu un depresiju. Citrona ēteriskā eļļa ne tikai rada spodrības un svaiguma sajūtu, bet arī spēcina sirdi, nervu sistēmu, plaušas, uzlabo gremošanu, asinsriti, pazemina asinsspiedienu, veicina ādas attīrīšanos. Ciprese līdzsvaro, nomierina nervu sistēmu, mazina stresu. Mirte nostiprina imunitāti, aizkavē infekciju attīstību, attīra ādu, dziedē brūces. Pret saaukstēšanos un iesnām palīdz ciprese, citrons, eikalipts, laurs, mirte un pelargonija. Kakla iekaisumu mazina citrona un eikalipta ēteriskā eļļa. Eikalipts arī dziedē artrītu, reimatismu, sāpes muskuļos, mazina nogurumu un stiprina imūnsistēmu.

Ja indīgi, vai slikti?

Nav noslēpums, ka daļa augu ir indīgi. Tādi, piemēram, ir eiforbiju, amariļļu, nakteņu un daži kallu dzimtas pārstāvji, kas atrodami arī LU Botāniskā dārza kolekcijā. Visvairāk būtu jāsargājas no dīfenbahijas, akokantēras, oleandra, cifomandras, eiforbijas u.c. Oleandra sula satur kardiotoksisku savienojumu, tāpēc vietējie Dienvidāfrikas iedzīvotāji šo augu izmanto, lai saindētu bultas. No mutes mutē klīst nostāsts, ka vairāki karavīri miruši, ēdot oleandra zaru ugunskurā ceptu gaļu. Vai šie un citi indīgie augi, kurus mājās un darbavietā audzējam dekoratīvos nolūkos, var negatīvi ietekmēt mikroklimatu telpās un cilvēku pašsajūtu?

“Katrs augs šajā pasaulē nācis ar savu sūtību. Nevar teikt, ka augi, kas satur indīgus savienojumus, piemēram, alkaloīdus un glikozīdus, nekam neder. Ja šādi domāsim, ar negatīvām domām augam patiešām piešķirsim sliktu auru. Tomēr par katru augu, ko vēlaties audzēt savā tuvumā, jāiegūst plašāka informācija, lai zinātu, kurā reģionā ir tā dzimtene, kā tas kopjams un vai nav indīgs. Indīgās vielas augos nav gaistošas un neizplatās apkārtējā vidē, tomēr, ja nevēlaties turēt mājās augu, kas satur indīgus savienojumus un jums rada bažas, varat no tā atbrīvoties. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar maziem bērniem. Patiešām nopietni jāapsver, vai indīgs augs, kura lapu vai ogu bērns vai mājdzīvnieks var apēst, ir vajadzīgs,” stāsta Dace Grīviņa. Šā iemesla dēļ katra telpauga izvēle ļoti rūpīgi jāapsver bērnudārzos.

“Turiet savā tuvumā augus, kas sagādā prieku un nav grūti kopjami! Un nevajag klausīties negatīvās runas par viena vai otra auga slikto ietekmi uz cilvēku. Visi telpaugi ir mūsu draugi. Tikai nedrīkst aizmirst, ka tie ir dzīvi, spēj just un gaida, lai izturas ar mīlestību,” uzsver speciāliste.

Saistītie raksti
Lorem ipsum
FOTO: Leta

Benzolu no sienu, grīdas vai mēbeļu krāsām vislabāk absorbē hlorofīts, dracēna, sansevjēra un spatifīla. Formaldehīdu daudzumu, ko izdala mēbeļu skaidu plāksnes, gaisā samazina aloje, hlorofīts, dracēna, epipremns, nefrolēpe, Bendžamina fīkuss, šeflēra un dīfenbahija. Krāsu, līmes un sveķu sastāvā esošās kaitīgās vielas trihloretilēna iedarbību palīdz novērst epipremns, Bendžamina fikuss, sansevjēra un spatifīla. Ksilolu un toluolu uzsūc dīfenbahija, nefrolēpe, antūrija un Bendžamina fikuss. Amonjaku noārda antūrija, maranta, dracēna un Bendžamina fikuss.

 

 

 

 

 

 

36,6 °C konsultante DACE GRĪVIŅA, LU Botāniskā dārza augu mājas vadītāja

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv