Ārstēšana, Vēzis

Rezeberga: Katrs trešais dzemdes kakla vēzis atklāts novēloti

Foto - Shutterstock

Viena no izplatītākajām vēža formām, kas skar tieši sievietes, ir dzemdes kakla vēzis. Statistika liecina, ka 2016. gadā katrs trešais šīs slimības gadījums tika atklāts novēloti. Situāciju komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Medicīnas fakultātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste un RAKUS galvenā speciāliste Dace Rezeberga.

Latvijā valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi iespējams veikt ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Reizi trijos gados uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta vēstule ar aicinājumu ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu. Uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta aptuveni trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad iestājas valsts apmaksātā izmeklējuma noteiktais vecums.

Neraugoties uz sniegtajām bezmaksas iespējām, sieviešu aktivitāte ir ļoti zema. Diemžēl tas negatīvi atspoguļojas arī uz šīs slimības diagnostiku. Piemēram, 2016. gadā no 241 diagnosticēta dzemdes kakla vēža gadījuma katrs trešais tika atklāts novēloti. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ik mēnesi dzemdes kakla vēzis Latvijā tiek diagnosticēts aptuveni 20 sievietēm, turklāt katru mēnesi aptuveni desmit sievietes no šīs saslimšanas mirst.

Atklājot slimību agrīni jeb priekšvēža stadijā, iespējama pilnīga izārstēšanās, diemžēl situācijā, kad jau manāmas sūdzības, slimība ir nopietni attīstījusies un tās ārstēšana ir apgrūtināta.

Kas izraisa dzemdes kakla vēzi?

Kā skaidro dr. Dace Rezeberga, dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss jeb CPV. Infekcija ir ļoti plaši sastopama, un ar to var inficēties ikviens seksuāli aktīvs cilvēks neatkarīgi no seksuālo partneru skaita. Turklāt arī kontracepcijas barjermetodes (prezervatīvs) pret to nespēj 100% aizsargāt. Vienīgais veids, kā sevi pasargāt no infekcijas, ir vakcinācija. Jau vairākus gadus meitenēm no 12 gadu vecuma tiek piedāvāta bezmaksas vakcinācija.

Tomēr vecāki bieži vien neuzskata šo vakcīnu par nepieciešamu un izvēlas savu bērnu nevakcinēt.

Kopš inficēšanās brīža līdz pirmsvēža vai vēža stadijai var paiet pat 10 gadi. Tieši tāpēc ļoti būtiska ir iesaistīšanās skrīninga programmā. Speciāliste atklāj, ka visbiežāk saslimšanas tiek atklātas sievietēm vecumā no 30 līdz 40 gadiem, savukārt īpaši problemātiska ir vecuma grupa pēc 50. Vecākas sievietes aplami sāk uzskatīt, ka ginekologa apmeklēšana vairs nav tik svarīga, jo bērni jau ir piedzimuši un izauguši. Nereti sievietes uzskata, ka varētu pietikt arī ar vienu pārbaudes reizi, taču arī tā nav patiesība, jo slimība var attīstīties vairāku gadu laikā.

Kā norit dzemdes kakla vēža skrīnings?

Saņemot uzaicinājuma vēstuli veikt dzemdes kakla skrīningu, sievietei jāvēršas pie ginekologa. Vēstule ir obligāti jāpieņem gan privāti praktizējošiem, gan valsts apmaksātiem ārstiem. Ginekoloģiskās apskates laikā no sievietes dzemdes kakla tiek paņemta citoloģiskā uztriepe, kas pēc tam tiek izmeklēta laboratorijā. Šis izmeklējums nav sāpīgs un ilgst vien dažas sekundes, taču ļauj agrīni atklāt izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Protams, katrs organisms atšķiras, un pastāv arī agresīvākas vēža formas, tomēr, veicot pilnvērtīgu pārbaudi reizi trīs gados, dzemdes kakla audzējam nav iespējas nemanot attīstīties līdz bīstamai stadijai.

Dr. Rezeberga skaidro, ka vislabākā prakse šo izmeklējumu ir veikt tieši kā atbildi uz uzaicinājuma vēstuli. Gadījumā, ja organizētā skrīninga izmeklējumā tiek atklātas pazīmes, kurām nepieciešami papildu izmeklējumi vai ārstēšana, sieviete automātiski nonāk „zaļajā koridorā”, un līdz ar to nākamie ārstēšanas etapi ir sasniedzami daudz vieglāk.

Iemesli, kāpēc uzaicinājuma vēstule nav saņemta, varētu būt dažādi. Bieži vien sieviete nedzīvo savā deklarētājā dzīvesvietā, vai arī noteiktajā laika posmā citoloģiskā uztriepe jau veikta kārtējās ginekologa apskates laikā. Ja tomēr ir bažas, ka vēstule nav saņemta pamatoti, ir divi ceļi, kā to atjaunot. Pirmais – vēršoties pie ģimenes ārsta, jo ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzēm. Otrais – sazinoties ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Informācija par to, kā atjaunot vēstuli, atrodama arī NVD mājaslapā, izvēloties sadaļu “Veselības aprūpes pakalpojumi”, zem kuras slēpjas apakšsadaļa “Vēža savlaicīgas atklāšanas programma”.

Labā ziņa ir tā, ka turpmāk arī ginekologi varēs piekļūt informācijai par skrīningā iekļautajām pacientēm un atjaunot vēstuli. Tas līdz šim nebija iespējams un bija viens no faktoriem, kāpēc ginekologi veica šīs analīzes ārpus skrīninga programmas.

Pievienot komentāru