Ājūrvēda, Netradicionāli

Veselības spogulis mēle: par ko liecina tās krāsas un kustīgums, mitrums?

Foto - Shutterstock
Uzziņa

Vesela cilvēka mēle ir viegli sārta, mitra un viendabīga. Var būt neliels aplikums, bet tas nedrīkst būt pārmērīgs vai nedabiskā krāsā. Virsmā nav jābūt plaisām, rievām un citiem defektiem.

Vai kādreiz mēdzat spogulī sev parādīt mēli? Rūpējoties par veselību, tā būtu jāaplūko regulāri un cītīgi. Pamanot bagātīgu aplikumu vai citas pārmaiņas, jāvēršas pie ārsta.

Mēlei vislielāko uzmanību parasti pievērš zobārsti, ģimenes ārsti un gastroenterologi, taču Austrumu medicīnā tai ir īpaša nozīme slimību diagnostikā. Tad pārbauda, vai ir mēles aplikums, kāda ir tās forma, kustīgums, vai tā nav pietūkusi, vai ir kāds veidojums. Protams, pēc mēles izskata vien diagnozi nenosaka, bet nosūta uz izmeklējumiem.

– Uz mēles slimības pazīmes parādās visātrāk. Reizēm paiet pat vairāki gadi, kamēr slimība izpaužas un to iespējams pierādīt ar tradicionālajām diagnostikas metodēm, – liecina ārstu prakses “Aparmita plus” ājurvēdas konsultantes un ģimenes ārstes Ilonas Ābeles-Šrenkas pieredze.

 

Mitra un kustīga?

Tāpat kā seja un deguns, arī mēle katram nedaudz atšķiras. Ājurvēdā atzīst, ka tā ir īpatnība, pēc kuras var spriest par cilvēka rakstura īpašībām, domāšanas veidu, pasaules uztveri un iespējamām slimībām. Spica mēle ir vātas tipa cilvēkiem, liela un apaļa raksturīga kaphas pārstāvjiem, bet pitām tā ir pareizas formas, taču paplāna un ar tendenci veidoties iedzeltenam aplikumam.

Mazkustīga un stīva mēle var liecināt par insultu, bet tās trīcēšana vai galiņa liekšanās uz vienu vai otru pusi – par nervu sistēmas darbības traucējumiem.

Mēle sajūt garšu tikai tad, ja ir mitra. Tās sausums vedina domāt par šķidruma trūkumu organismā vai nervu sistēmas darbības traucējumiem un var rasties, arī lietojot atsevišķus medikamentus, kam piemīt nelāgā blakne. Mēles pietūkums liecina par pārmērīgu toksīnu un gļotu izdalīšanos, bet zobu nospiedumi uz tās – par nervu sistēmas darbības traucējumiem.
Sārta un viendabīga?

Saslimstot var mainīties mēles krāsa. Aveņsārta, it kā pulēta mēle liecina par vielmaiņas problēmām, B12 vitamīna deficītu. Bāla mēle vēsta par dzelzs trūkumu organismā, bet tās zilganīga nokrāsa – par iespējamu sirdsslimību.

Tā sauktās ģeogrāfiskās mēles virsmā veidojas rievas, kas liecina par hroniskiem barības uzsūkšanās traucējumiem organismā, ko Rietumu medicīnā sauc par malasorbcijas sindromu.

Aplikums uz mēles veidojas ne tikai slimības, bet arī ēdiena, dzēriena un smēķēšanas dēļ. Svarīga ir gan tā krāsa, gan daudzums, gan izvietojums, taču jebkurā gadījumā rodas nepatīkams aromāts un reizēm arī nelāga garša mutē. Aplikumam mēdz būt arī dažāda forma, piemēram, resnās zarnas slimības gadījumā tas veidojas ieloka veidā, līdzīgi šā orgāna novietojumam ķermenī.

Dzeltens aplikums rodas, ja ir žults disbalanss. Pelēcīgs raksturīgs nervu sistēmas darbības un motorikas traucējumu gadījumā. Savukārt balts aplikums liecina, ka aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot pietiekami daudz gremošanas fermentu, kā arī pārmērīgi izdalās gļotas un toksīni.

Pamanot uz mēles čūliņas, svarīgi precīzi izvērtēt to atrašanās vietu un noskaidrot, kāpēc pastiprināti veidojas toksīni un rodas tik spēcīgs iekaisums. Tās var liecināt arī par herpesvīrusa infekciju.

Ja mēle ir iekaisusi, saplaisājusi un pietūkusi, uz tās izceļas garšas kārpiņas, kas bez mikroskopa parasti nav saskatāmas. Slimības dēļ var būt traucēta garšas uztvere.

 

Pievienot komentāru

©2016 Visas tiesības aizsargātas. AS "Latvijas Mediji"