Ārstēšana, Veselības politika

No likumprojekta izsvītrots solītais konkrētais finansējuma palielinājums medicīnai un mediķu algām

Foto - Zane Bitere/LETA
Uzziņai:

Cik būs jāmaksā tiem, kas līdz šim nemaksāja sociālo nodokli

No valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas 12 mēnešus:

2018. gadā – 1%;

2019. gadā – 3%;

2020. gadā – 5%.

Avots: Veselības ministrija

Ministru prezidents Māris Kučinskis ik pa laikam mēdz atkārtot, ka veselības aprūpe valstī ir prioritāte. Taču nupat valdības apstiprinātais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts liek to apšaubīt, jo no šī tiesību akta ir pazudis pants, ka 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) medicīnai ir jāsasniedz 2020. gadā. Procenti gan ir palikuši, bet gads ir ierakstīts likumprojektam pievienotajā anotācijā. Arī iepriekš pamatīgās diskusijās panāktā vienošanās starp Veselības ministriju un sociālajiem partneriem par konkrētu finansējuma palielinājumu medicīnai no 2018. līdz 2020. gadam no likumprojekta tomēr tika izsvītrota. Pazuda arī iepriekš iezīmētais pakāpeniskais palielinājums mediķu darba samaksai.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 24. augustā, kurā piedalījās arī premjerministrs, kā arī veselības nozares apakškomisijas sēdē, kur valdība un sociālie partneri saskaņoja likumprojektu, nebija nekādu domstarpību par likumprojekta rediģēšanu tik radikālā veidā.

“Ņemot vērā šo faktu, atliek secināt, ka valdība pret NTSP notiekošo izturas kā pret cirku vai labākajā gadījumā uzskata, ka tas ir teātris,” norādīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Savukārt premjerministra padomniece juridiskajos jautājumos Eva Upīte sacīja, ka veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautās deklaratīvās frāzes nedod nekādas garantijas. Galvenais ir valsts budžeta likums, un valdība ir apņēmusies līdz 2020. gadam veselības aprūpei piešķirt 4% no IKP. Šis uzdevums būšot jāizpilda. “Veselības aprūpes likumprojektā iekļautajiem cipariem nebija nekāda juridiska spēka, jo tie var mainīties. Nav taču skaidri zināms, cik naudas valsts budžetā tiks iekasēts, paaugstinot sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentu,” sacīja E. Upīte.

Ja veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta pārejas noteikumos bija rakstīts, ka 2018. gadā finansējums medicīnai pieaugs ne mazāk kā par par 235 miljoniem eiro, tad 2018. gada valsts budžeta likumprojektā – par 202 miljoniem eiro. Tas rāda, ka ar valsts budžeta likumu medicīnai paredzētās naudas summas var pavisam vienkārši samazināt.

Arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola uzskata, ka precīzs finansējuma apjoms nav veselības aprūpes finansēšanas likuma jautājums. “Finansējums ir piesaistīts iekšzemes kopproduktam, kura prognozes mēs pārskatām divreiz gadā. Svarīgi ir saprast, ka likuma mērķis ir sasniegt 4% no IKP 2020. gadā.

Nākamgad veselības aprūpes finansējums pārsniegs vienu miljardu eiro, tas ir būtisks resurss no kopējā budžeta apjoma. Būtisku daļu no pieejamās fiskālās telpas – 144 miljonus eiro – mēs esam jau iezīmējuši kā veselības finansējumu 2020. gadam. Tie ir reāli darbi, ne tikai solījumi, ar ko veselības aprūpes nozare var rēķināties. Iepriekš vairāk ir solīts nekā izdarīts. Likumā paredzēt precīzus skaitļus, kas neatbilst valsts budžeta likumprojektam, nebūtu īpaši prātīgi,” norādīja finanšu ministre.

“Likumprojektā ierakstītie cipari par minimālo finansējuma pieaugumu nav deklaratīvas frāzes. Šīs naudas summas norāda, ka veselības aprūpes finansējums tiek precīzi plānots un atbilstoši organizēts, tas iezīmē skaidru ainu medicīnas nozarē strādājošajiem. Kārtējā solījumu nepildīšana no valdības puses nepārprotami apliecina, ka tai nav vēlēšanās ieviest jaunu politisko kultūru,” uzskata V. Keris. Arodbiedrība jau tuvākajā laikā saukšot vārdā nelabvēļus un ar politisko karikatūru palīdzību iemūžināšot kā Zaļās nāves uzticamos “pļāvējus”.

Arī veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka 2020. gadam jābūt ierakstītam nevis anotācijā, bet gan likumā. Ministre uzsvēra, ka tas ir svarīgi ne tikai personālam, kas strādā veselības aprūpes nozarē, bet arī katram Latvijas iedzīvotājam, jo finansējuma pieaugums skaidri parādītu, ka arī pacientiem veselības aprūpe būs daudz labāk pieejama.

Ja no 2018. gada 1. janvāra tie, kas līdz šim izvairījušies no sociālā nodokļa maksāšanas, nesāks to maksāt, tad, sākot ar 2019. gadu, daudzi veselības aprūpes pakalpojumi, tajā skaitā kompensējamie medikamenti, viņiem būs jāsedz no savas kabatas. Taču visiem, kas maksā sociālās iemaksas, no nākamā gada tās tiks palielinātas par vienu procentpunktu un iegūto naudu novirzīs medicīnai.

4 Komentāri

  1. Kaadeelj Latvijaa nevar ieviest Obligaato Veseliibas apdroschinaaschanu liidziigi kaa tas funkcionee Vaacijaa? Katra darba deveeja pienaakums ir par katru darbinieku iemaksaat Obligaatajaa Veseliibas apdroschinaaschanas fondaa(fikseets valsts %). Savukaart firmu iipaschnieki maksaa paschi par sevi Privaatajaa Veseliibas fondaa. Un likums, piemeeram, neatljauj Veseliibas fonda uzkraajumus izmantot citiem meerkjiem(naudas aizdevumiem, paardaliijumiem citaam nozareem u.t.t.-taadeejaadi tiek veidots naudas uzkraajums veseliibas investiicijaam) Absurds piemeers, bet katrs autovadiitaajs ir ieintereseets apdroschinaat savu automaschiinu…………Manupraat jaasaak pierast, ka veseliiba nav tikai valsts jautaajums- izstraadaajams buutu “tikai” proporcionaals SOLIDARITAATES princips. Un tad nebuutu Riigas Beernu Kliiniskaas nodaljas cenraadii jaalasa “brutaals” teikums par paatrinaato mazo slimniecinju pienjemschanu, ja tiek privaati maksaats!!!! – nozheelojama 2 klaschu veseliibas sisteema Latvijaa.

Pievienot komentāru