Bērni, Veselība

Bērnu ķirurgi: ”Bērnu traumas bieži ir tāpēc, ka nelieto aizsargekipējumu”

Foto-LETA

Arī šogad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ķirurgiem septembris aizritēja kā asa sižeta trilleris, jo ik gadu šajā periodā īpaši daudz bērnu nonāk slimnīcā ar dažāda veida traumām. (Otrs gada traumatiskākais mēnesis ir maijs.) Turklāt šogad traumatismu veicina arī laikapstākļi, jo rudens ir salīdzinoši silts, bērni daudz laika pavada rotaļlaukumos, brauc ar riteni, skrituļdēli, skrituļslidām. Diemžēl aizraujas, aizmirst par drošību vai gluži vienkārši nedomā par to un gūst traumas.

Biežāk traumas tiek gūtas, bez aizsargekipējuma braucot ar riteni, skrituļslidām, skrituļdēli. Neievērojot drošību, slimnīcā nonāk bērni ar lauztām rokām, kājām, galvas traumām u.c. Bērnu ķirurgi atklāj – īpaši smagas traumas tiek gūtas, braucot ar riteni pa rampu, kā arī ļoti bīstams ir batuts, jo bērni pa to lēkā arī mitrā laikā, kad tas ir slidens. Tādēļ mediķi atgādina, ka par drošību ir jādomā, un lielākajā mērā atbildība par to jāuzņemas vecākiem. Mēdz būt situācijas, kad uz slimnīcu tiek atvests bērns, piemēram, ar galvas traumu. Mamma ir līdzās, un, kad tiek vaicāts, kāpēc, braucot ar riteni, bērnam galvā nav bijusi aizsargķivere, mamma tikai noplāta rokas: “Vai tad viņš mani klausa!?”

Vecākiem arī stingri jāielāgo – ja bērnam tiek pirkts, piemēram, ritenis vai skrituļdēlis, jāiegādājas arī aizsargekipējums, jo dažkārt, bērnam gūstot traumu, izrādās, ka aizsargekipējuma nemaz nav, tas gluži vienkārši nav nopirkts.

Turklāt vēlreiz un vēlreiz bērniem jāatgādina par drošību uz ielas, jo, rudenī atgriežoties skolā, nereti tas ir aizmirsies.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče norāda uz pozitīvu tendenci – lai arī Latvijā bērniem tiek nodrošināta bezmaksas medicīna, vecāki arvien biežāk apdrošina bērnus pret nelaimes gadījumiem. Vecāki apzinās, ka bērni ir neatkarīgi, aktīvi, un neparedzētā situācijā varēs saņemt kompensāciju, lai segtu, piemēram, ārstēšanas izdevumus.

BTA apdrošina bērnus no viena līdz septiņpadsmit gadu vecumam. Pašlaik ir divu veidu situācijas, kad vecāki apdrošina bērnus. Bērnam dodoties, piemēram, uz vasaras nometni, obligāta prasība ir veikt nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kā arī Latvijas Hokeja federācija ir ieviesusi prasību – bērniem, kas nodarbojas ar hokeju, jāveic apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem.

Otra pieaugoša tendence ir – vecāki kā privātpersonas brīvprātīgi apdrošina pieaugušos ģimenes locekļus, un polisē iekļauj arī bērnu apdrošināšanu, tā sastāda vidēji 30-40% no kopējā polišu apjoma. Summa, par kādu tiek apdrošināti polisē iekļautie ģimenes locekļi, mēdz būt dažāda – sākot no 1000 līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro, atkarībā no ģimenes rocības. Traumu, invaliditātes vai nāves gadījumā piederīgie šo summu var saņemt kā kompensāciju.

BTA apkopotā informācija liecina, ka Latvijā bērni visbiežāk gūst roku, kāju un galvas traumas. Saskaņā ar (BKUS) datiem, visbiežāk bērni gūst roku traumas, kas veido 34% no visu traumu skaita, tālāk seko kāju traumas (25%), galvas traumas (17%) un plēstas/durtas brūces (6%).

Traumas visbiežāk gūst bērni vecumā no 10 līdz 13 gadiem, kas veido 30% no kopējā traumu skaita. Bieži traumas gūst arī bērni vecumā no 14 līdz 17 gadiem (25%). Savukārt vecuma grupā no 0 līdz 4 gadiem un no 5 līdz 9 gadiem šis rādītājs ir 23% no kopējā bērnu traumu skaita.

2017.gada pirmajos piecos mēnešos dažādas traumas guvuši 8865 bērnu, un tas ir par 0,5% mazāk nekā 2016.gada pirmajos piecos mēnešos, jo tad kopējais bērnu traumu skaits bija 8912. Pērn kopumā gada laikā traumas guva 20 654 bērnu.

2017.gada pirmajos astoņos mēnešos 35% no visiem BTA klientiem ir apdrošinājuši bērnu nelaimes gadījumu risku. Savukārt ceļojumu apdrošināšanu savām atvasēm noformējuši 21% BTA klientu.

Pievienot komentāru